Ieiet

Partneri Komanda Par mums Kontakti Ziedojumi
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti

Izmaiņas

No Barikadopēdija

245640

Nav izmaiņu izmērā, 2012. gada 10. aprīlis, plkst. 19.01
nav labojuma kopsavilkuma
Arī Rēzeknē pašreiz daudzos darba kolektīvos cittautiešiem ir noorganizēti latviešu valodas kursi. Nodarbības vada vairāk vai mazāk sagatavoti skolotāji. Taču jāsastopas ar grūtībām. Pirmkārt — trūkst latviešu valodas mācību grāmatu. Runāt par mūsdienīgiem mācību tehniskajiem līdzekļiem, ar kuriem varētu apgādāt visus latviešu valodas skolotājus, šobrīd būtu utopija. Tāpēc uzskatu, ka joprojām mācību grāmata ir un paliek galvenais zināšanu avots.
Daudzās kritiskās piezīmes par agrāk izdotajām mācību grāmatām, manuprāt, ne vienmēr ir pamatotas. Tā, piemēram, iesācējiem noder 1979. gadā izdotā M. Purenes. , V. Ozolas, A. Ječas «Latviešu valoda neklātienes un vakara (maiņu) skolām ar krievu mācību valodu (astoņgadīgās skolas kurss)». Ar šo grāmatu viegli strādāt arī metodiski vājāk sagatavotam skolotājam. Pašreiz latviešu valodu cittautiešiem māca arī tie, kam latviešu valoda nav pamatspecialitāte. M. Purenes, V. Ozolas, A. Ječas grāmata tagad nav dabūjama. To vajadzētu atkārtoti izdot pietiekami lielā metienā. Taču sagatavot jaunas mācību grāmatas vajadzētu bez steigas, lai vēlāk atkal nevajadzētu tās pārrakstīt.
<p style="text-align: right;">'''Jānis Elksnis,'''</p><p style="text-align: right;">Rēzeknes 14. PPV pasniedzējs</p><p style="text-align: center;">***</p>
<br/>12. decembrī aizgāju uz Rīgas 57. namu pārvaldi, lai satiktu kādu no deputātiem. Koridorā pie sienas bija krievu valodā kāds saraksts par deputātiem, burti bija sīki, salasīt nevarēju.
Vēlētos uzzināt, kā Rīgas pasažieru stacijā turpmāk rīkosies līdzīgās situācijās.
<p style="text-align: right; ">'''I. Vilcāne'''</p> 
'''Redakcijas piezīme'''
<p style="text-align: center; ">***</p>  <br/>Grūti pat uzrakstīt — gribas izkliegt savu, savas tautas sāpi par latviešu valodas likteni. Kas nonicina mūsu valodu, tas noniecina mūsu tautu; iznīcinot valodu, izzudīs arī tauta. Tādēļ esam pret valsts valodas statusu krievu valodai.
Vai tad šāds statuss krievu valodai būs vajadzīgs katrā republikā? Vai tai draud izzušana? Taču nē! Bet vai krievu valodas atzīšana par valsts valodu Latvijā nenozīmē latviešu valodas diskrimināciju?
16 760
labojumi
© 2012 Barikadopēdijas fonds. Idejas un nosaukuma autors - Andrejs Cīrulis. Citēšanas gadījumos atsauce uz Barikadopēdiju ir obligāta.
Publicēto materiālu autortiesības pieder to autoriem.