16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/02/01 |Issue number=22 |Page number=4 |Original title=a. k. 4 |Source file=paja1989n022_004_01 |Abstract= }} {{About year|1989}}'''Dārgā redakcija!'''
Pēc Interfrontes preses konferences vārds «trimda» mani tik dziļi skāra, ka pirmo reizi mūžā nolēmu uzrakstīt avīzei.
Tagad presē daudz raksta par to, kā mācīties latviešu valodu, iepazīt latviešu kultūru, vēsturi, ka valodu vajagot mācīties jau bērnībā. Es domāju, ka to varētu darīt arī pionieru nometnēs. Ja vadītājas ar bērniem runātu latviski, mācītos latviešu dziesmas utt., bērni taču iemācītos valodu pavisam nemanāmi.
<p style="text-align: right; ">Ar cieņu — '''E. K.'''</p><p style="text-align: right; ">Rīgā</p>
Sakarā ar valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai tagad daudz runā par tās mācīšanu cittautiešiem. Runā par latviešu valodas mācību grāmatu trūkumu un par agrāk izdoto grāmatu nepilnībām.
Daudzās kritiskās piezīmes par agrāk izdotajām mācību grāmatām, manuprāt, ne vienmēr ir pamatotas. Tā, piemēram, iesācējiem noder 1979. gadā izdotā M. Purenes. V. Ozolas, A. Ječas «Latviešu valoda neklātienes un vakara (maiņu) skolām ar krievu mācību valodu (astoņgadīgās skolas kurss)». Ar šo grāmatu viegli strādāt arī metodiski vājāk sagatavotam skolotājam. Pašreiz latviešu valodu cittautiešiem māca arī tie, kam latviešu valoda nav pamatspecialitāte. M. Purenes, V. Ozolas, A. Ječas grāmata tagad nav dabūjama. To vajadzētu atkārtoti izdot pietiekami lielā metienā. Taču sagatavot jaunas mācību grāmatas vajadzētu bez steigas, lai vēlāk atkal nevajadzētu tās pārrakstīt.
<p style="text-align: right; ">'''Jānis Elksnis,'''</p><p style="text-align: right; ">Rēzeknes 14. PPV pasniedzējs</p>
12. decembrī aizgāju uz Rīgas 57. namu pārvaldi, lai satiktu kādu no deputātiem. Koridorā pie sienas bija krievu valodā kāds saraksts par deputātiem, burti bija sīki, salasīt nevarēju.
Priekšnieces kabinetā sēdēja kāda sieviete, gaidīju 15—20 minūtes, izrādījās, ka tā ir priekšnieces draudzene. Priekšnieces krēslā sēdēja jauna būtne. Kad jautāju par deputātiem, viņa atbildēja krieviski. Tā kā mēs viena otru nesapratām, tad manam nācienam nebija nekādu rezultātu. Tikai veltīgi tērēju laiku. Kur man iet pēc padoma, kur ir tas daudzinātais latviešu valodas statuss?
<p style="text-align: right; ">'''Avotiņa'''</p><p style="text-align: right; ">Rīgā</p>
'''Cien. «Padomju Jaunatne»!'''
Lūdzu laikrakstā atbildēt uz šādiem jautājumiem: 1) Vai Latvijas PSR Augstākās Padomes sesijā pieņemtais lēmums par latviešu valodas statusu vēl diskutējams, nevis ieviešams? 2) Kā Interfronte var programmā izvirzīt prasības piešķirt valsts valodas statusu krievu valodai? Tātad secinu: mūsu līdzšinējie centieni, vēstules ir bijušas veltas un priekšā vēl ārkārtīga cīņa par latviešu valodas lietošanas iespējām? Būtu labi, ja mans secinājums būtu nepareizs. Citādi Interfronte nostājas ne tikai pret latviešu tautu un tās valodu, bet arī — pret valdības lēmumiem!
<p style="text-align: right; ">'''Diāna Celmiņa'''</p><p style="text-align: right; ">Rīgā</p>
Labdien!
Tāpēc: valsts valoda Latvijā — tikai latviešu valoda! Latviešu valodas kā valsts valodas ieviešanai jānotiek straujākos tempos un kategoriskāk. Ja jau vadošs darbinieks neprot līdz šim brīdim latviski, tad viņš nevar ieņemt savu vadošo amatu!
<p style="text-align: right; ">''' J. Linītis,'''</p><p style="text-align: right; ">inženieris, PSKP biedrs no 1967. g.</p>
Pēdējā laikā gan «Padomju Jaunatnē», gan laikrakstos «Sovetskaja Latvija», «Sovetskaja molodež» u.c. periodiskajos izdevumos tiek publicēti dažādi viedokļi par latviešu valodas atzīšanu par valsts valodu. Mūsuprāt, nevar būt nekādu šaubu, ka latviešu valodai un vienīgi tai Latvijas teritorijā ir jābūt valsts valodai. Un atsaukšanās uz ārvalstu piemēriem šeit ir nevietā. Jo tikai mūsu mazajā Latvijā latviešu valoda var plaukt un attīstīties, citas tādas vietas pasaulē nav.
Vēstule apspriesta un vienbalsīgi pieņemta Rīgas 5. autokombināta LTF grupas (114 cilvēki, 8 tautības) sanāksmē 1988. g. 19. decembrī.
<p style="text-align: right; ">LTF grupas priekšsēdētāji</p><p style="text-align: right; ">'''L. Dreģe, P. Koltiņš'''</p>
Nosūtu jums uzskatāmu piemēru divvalodības reālajā praksē.
'''I. Vilcāne'''
<p style="text-align: center; "***</p>
'''Redakcijas piezīme'''
Prasām valsts valodas statusu latviešu valodai, bet krievu valoda būs starpnacionālās sazināšanās valoda.
<p style="text-align: right; ">'''Briežu un Bultānu ģimenes'''</p><p style="text-align: right; ">Jelgavā</p>
Dārgā redakcija!
Pret šo apstākli nekāds protests nebija ne no skolēniem, nedz arī mūsu vecākiem. Tas bija normāli — ja jau dzīvojam Igaunijā, tad arī igauņu valoda ir pastiprināti jāmācās. Tā tas notika latviešu skolā Igaunijas Valgā.
<p style="text-align: right; ">'''E. Šmite'''</p><p style="text-align: right; ">Rīgā</p>
Esam dziļi sašutuši par latviešu valodas jautājumu. Cik ilgi var klusēt? Cik ilgi var lūgt savu valodu savā zemē?
Tāpēc mēs nevis lūdzam, bet — pieprasām savu latviešu valodu savai tautai kā valsts valodu savā zemē.
<p style="text-align: right; ">'''81 paraksts'''</p>
Меня удивило открытое письмо «Прошу принести извинения!», опубликованное в «Советской молодежи» 11 января 1989 года. Его автор рижанка Э. Снопок требует публичного покаяния от Главной редакции информации Гостелерадио ЛССР за то, что во время телеинтервью одна из московских художниц, якобы, допустила нетактичное высказывание в адрес русскоязычного населения республики.
<p style="text-align: right; ">'''Владимир ПАНТЕЛЕЕВ,''' </p><p style="text-align: right; ">журналист, ответственный секретарь Горьковского обласного клуба экслибристов</p>
<p style="text-align: center; ">***</p>
'''Redakcijas piebilde.''' Laikraksta nākamajā numurā publicēsim likumprojektu par valodām un ar to saistītos PSR Augstākās Padomes Prezidija dokumentus.
<p style="text-align: center; "></p><p style="text-align: center; ">***</p><p style="text-align: center; "></p>
'''Palīdzēsim Tadžikijai!'''
Aicinām atsaucīgus cilvēkus un organizācijas pārskaitīt savu devumu Tadžikijas zemestrīcē cietušajiem kontā Nr. 100 700 911 Rīgas sociālās bankas Ļeņina rajona nodaļā.
<p style="text-align: right; ">'''L. MUCENIECE,'''</p><p style="text-align: right; ">Republikas Sarkanā Krusta biedrības Centrālās komitejas priekšsēdētāja vietniece</p>
