16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=2001/01/20 |Original title=Uzruna armijai }} {{Written by|Roberts Kudiņš}} {{About topic|BARIKĀDES, 1991}} {{About topic|Barikādes, mītiņš Daugavmalā, 1991}} {{About topic|Barikādes, Zaķusalā, 1991}} {{About topic|Barikādes, Vitebskas divīzija, 1991}} {{About topic|Omonieši}} {{About topic|Barikādes. Roberta Mūrnieka piemiņai, 1991}}{{About domain|Politika}} {{About person|Jānis Strods }} {{About person|Jānis Pudāns }} {{About person|Romualds Ražuks}} {{About person|Anda Rugāte}} {{About person|Uldis Dvinskis}} {{About person|Staņislavs Veliks }} {{About person|Juris Ancāns }} {{About person|Roberts Mūrnieks}} {{About person|Tatjana Mitjkova}} {{About person|Dainis Īvāns }} {{About person|Indulis Bērziņš }} {{About person|Vilis Dzalba}} {{About person|Juris Podnieks}} {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}} {{About organization|«Daugavas vanagi», ASV}} {{About media|«Argumenti i fakti», laikraksts}} {{About media|«Vremja», PSRS TV raidījums}} {{About place|Rīga}} {{About place|Daugavpils}} {{About year|1991}}Tolaik es strādāju par dabas parka "Daugavas loki" direktoru. Mūsu nelielais kolektīvs bija "LTF perēklis", tā mūs toreiz godāja pilsētas vadība un interfronte. Pats vienmēr biju pilsētas LTF dažādos amatos, darbinieks Jānis Strods — rajona LTF vadītājs un arī citi. Sākot ar LTF 2. kongresu, pusi darbinieku varēja sastapt kongresos. Piedalījāmies visur un vienmēr, ļoti daudz paši ko arī organizējām.
Pēc janvāra notikumiem Viļņā mēs sešatā ar manu "žigulīti" devāmies uz mītiņu krastmalā. Parka darbinieks Jānis Pudāns izlēma, ka jāģērbjas savā bijušā PSRS armijas majora formā, ko valkāt tam bija tiesības, aizejot pensijā pēc gadu izdienas. Nokļūt līdz tribīnēm bija ļoti grūti, tautas bija jūra, un visiem pēc kārtas vajadzēja paskaidrot, ka tas ir savējais. Jo cilvēki Jāni bija gatavi nolinčot uz vietas tieši militārista formas dēļ. Tribīnēs mūs nelaida, izglāba Jāņa lietuviešu valodas zināšanas (Jānim dzimtas ciltskoks uz pusi lietuvisks), un Ražuks personīgi piekrita pāris minūšu uzrunai — vienošanās notika ar zīmīšu palīdzību. "Pašu galveno es pateicu," tā tūlīt pēc uzrunas rezumēja Jānis, "ka varbūt armijā apdomāsies par neapbruņotu cilvēku nogalināšanu." Pēc mītiņa viņu filmēja franču un japāņu televīzija, un apkārt vairs nevienam nebija jāpaskaidro, ka tas ir savējais. Ceļā uz mītiņu pie Klidziņas Jānis jau bija devis interviju TV pārraidei "Latgola" (ar Rugāti un Dvinski mēs bijām labi pazīstami un sadarbojāmies).
