Izmaiņas

{{Newspaper Article|Article in=Padomju Jaunatne|Published on=1989/06/07|Issue number=108|Page number=3|Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989)|Source file=paja1989n108_003_06|Abstract=}} {{Written by|Henrika Valuckaite}} {{About topic|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar'}} {{About topic|Lietuvas neatkarības cīņas}} {{About domain|Politika}} {{About media|«Komjaunimo Tiesa», laikraksts (Lietuva)}} {{About place|Lietuva}} {{About year|1989}}Visu šo nedēļu, šķiet, Lietuvas ļaudis to vien darīja, kā sēdēja pie televizora. Domāju, ka tā notiek visā Baltijā. Cilvēki uzmanīgi sekoja PSRS Tautas deputātu kongresa darbam. Mums ir pamats lepoties. Baltieši kongresā izteikuši drosmīgas, svarīgas un progresīvas domas. Visi republikas laikraksti uztur ciešus kontaktus ar republikas delegātiem. Sevišķi interesantu materiālu, liekas, sniedz laikraksts «Vakara Ziņas».

}}Lielu uzmanību izpelnījās arī ārkārtējais — 22. Lietuvas ĻKJS kongress, kas sākās 2. jūnijā. Pirms tā prognozes bija visai pretrunīgas. Vieni sprieda — kongress vispār likvidēšot šādu organizāciju, otri teica — jāatjauno Lietuvas komjauniešu organizācija. Otrajiem izrādījās taisnība, bet tikai daļēji. Kongresā bija daudz strīdu un karstu emociju kā par jaunajiem statūtiem, tā arī par programmu. Katrā ziņā vēl nav skaidras un pārliecinošas šīs jauniešu organizācijas koncepcijas.{{Written by|Henrika Valuckaite}}{{About topic|Lietuva - Ko Kustība «Jedinstvo», kas sevi afišē kā ļoti internacionālu veidojumu, pagājušajā nedēļā rīkoja nesankcionētu mītiņu. Spriežam, ka tajā piedalījās apmēram tūkstotis cilvēku, bet tie mūsu kaimiņ' dar'}}esot pārliecināti šis organizācijas biedri. Nespēdami panākt nekā cita, viņi vismaz daudzus cienījamus cilvēkus, valdības pārstāvjus nodēvēja par kustības «Sajūdis» ielikteņiem. Bet republika dzīvo ar citām domām un cerībām. 3. jūnijā notika skolotāju kustības «Sajūdis» dibināšanas kongress. Tajā tika pieņemtas vairākas rezolūcijas. Viena no tām — rezolūcija par likumu par tautas izglītību — prasa izdarīt labojumus pašreizējā Konstitūcijā. Šogad netradicionāli tika atzīmēta Starptautiskā bērnu aizsardzības diena. Šauļos zaļo kustība organizēja antimilitāristisku un ekoloģisku mītiņu. Uzmanība tika vērsta uz kara lidlauku, kas atrodas šajā pilsētā — saceļ neveselīgu troksni un izmet indīgus atkritumus. Ne jau bez iemesla tieši šajā Lietuvas pilsētiņā ir vislielākā bērnu mirstība. Mītiņa dalībnieki prasīja lidlauku no pilsētas izvākt. Viļņā notika cita, šai dienai veltīta, akcija. Bērni sanāca vienkopus ar dažādām šaujamrotaļlietām, sameta tās lielā kaudzē un pretī saņēma amizantus rotaļu dzīvnieciņus vai lelles. Sestdien galvaspilsēta piedzīvoja kaut ko gluži negaidītu — pirmos atturības svētkus, kas sākās ar dievkalpojumu un beidzās ar mītiņu un alkohola izliešanu. Šo pasākumu sabiedrība uzņēma visai piesardzīgi, vēl jo vairāk tāpēc, ka nauda par izlieto alkoholu tika nosūtīta Savienības fondam. {{About topic|Kā jau jūs zināt, pāri okeānam uz Ameriku ceļā devušās trīs jahtas no Lietuvas neatkarības cīņas}}. Pagājušajā nedēļā saņēmām satraucošu vēsti, ka pēc vētras vienai no jahtām pārtrūkuši sakari. Aizvakar noskaidrojās, ka viss ir kārtībā. Piektdien sākās 31. starptautiskais daudzdienu velobrauciens apkārt Lietuvai. Svētdien vasaras sezona tika atklāta Palangā.  {{About domain|Politika}}{{About media|«Komjaunimo Tiesa»'''ĢENRIKA VAĻUCKAITE, laikraksts (Lietuva)}}'''{{About place|Lietuva}}{{About year|1989}}kultūras un zinātnes nodaļas korespondente