Apskatīt 214676 izejas kodu

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/16
|Issue number=10
|Page number=1
|Original title=Vai aizcirtīsim durvis?
}}
{{Source image|articles/214/676/214676.jpg}}
{{Written by|Vilnis Zakrevskis}}
{{About topic|Komjaunatne, jaunatne}}
{{About domain|Jaunatnes politika}}
{{About person|Andrejs Krivāns}}
{{About person|Aivars Markots}}
{{About person|Auseklis Bērziņš}}
{{About organization|Komjaunatne, VĻKJS, LĻKJS}}
{{About place|Stučka}}
{{About place|Ogre}}
{{About place|Jelgava}}
{{About place|Dobele}}
{{About place|Jēkabpils}}
{{About place|Bauska}}
{{About year|1990}}
Piektdien Stučkā pulcējās LLKJS 24. kongresa delegāti — no Ogres, Jelgavas. Dobeles, Jēkabpils, Stučkas un Bauskas rajona. Pulciņu kuplināja arī Andrejs Krivāns un Aivars Markots no republikas CK. Mūsu nolūks bija vienoties par kopīgiem mērķiem un taktiku kongresā. 

Vispirms rajonu vadošie funkcionāri iepazīstināja klausītājus ar savu rajonu konferenču lēmumiem. Tie bija līdzīgi: vajadzīga cita — nekomunistiska organizācija. Nonācām pie atziņas, ka necentīsimies komjaunatni reanimēt. Jo, lai arī cik tā laba kļūtu, latviešu jauniešos tā popularitāti neiegūs. Tajā pašā laikā necentīsimies to arī vardarbīgi likvidēt, uzskatu dažādība, šķiet, demokrātijai netraucēs. Kas jau vēlēsies, neatkarīgi no mūsu gribas varēs celt komunismu arī turpmāk. Mums turpretī vajadzīga deideoloģizēta organizācija, kas palīdzētu labāk un interesantāk dzīvot. 

Mans viedoklis — lielākā daļa komjauniešu Latvijā atzīst, ka LĻKJS jākļūst par patstāvīgu organizāciju (pašlaik tai ir VĻKJS apgabala organizācijas statuss). 

Šodien arī nelatviešu komjaunietis grib patstāvību savu jautājumu izlemšanā. Tātad pirmais solis, ko, manuprāt, vajadzētu spert kongresam, ir LĻKJS kā patstāvīgas organizācijas pasludināšana ar savas programmas un statūtu pieņemšanu. 

Tajā pašā laikā vajadzētu atzīt, ka monopartijas sistēmā tā bija vienīgā jaunatnes organizācija, kurā jaunietim pašrealizēties. Būtu laiks arī organizācijai atzīt, ka tās ietvaros liela daļa jauniešu darbojas ar pavisam citu pārliecību un ka viņiem ir tiesības uz šo pārliecību. Uzskatu, ka šo jauniešu ieguldījums ir pietiekams, lai tai būtu tiesības uz savu kopējā pīrāga gabaliņu. Būsim iecietīgi pret citādu viedokli un nespiedīsim cits citu pāriet svešā ticībā! 

Nav jau liela māka aiziet, skaļi aizcērtot durvis, taču, vai neradīsim tukšumu aiz sevis? Vai neaplaupīsim savējos? Un kurš būs tas malacis, kas uzņemsies tukša vietā radīt ko jaunu? Starp citu, lai izstātos no komjaunatnes, nemaz nav jāiet uz kongresu, pietiek tikai ar vēlēšanos. 

Protams, mums — citādi domājošajiem — var mēģināt aizcirst durvis deguna priekšā. Neko darīt, lūgties, protams, neiesim. Ar tik nedemokrātisku organizāciju mēs nevarēsim pat runāt un būsim spiesti aiziet, taču darīsim visu, lai panāktu savstarpēju sapratni un atrisinājumu, kas nevienu nenoniecina. 

Tādas ir manas domas par vēlamo kongresā. Sapulces dalībnieki nebūt ne viennozīmīgi uztvēra teikto, taču, šķiet, mēs nonāksim pie kopīga viedokļa. Vēl ir laiks padomāt. 

Auseklis Bērziņš, komjaunatnes Stučkas rajona pirmais sekretārs, informēja arī par to, ka palīdzību patstāvīgas organizācijas veidošanā solījusi Lauksaimniecību savienība, atgādinot gan, ka galvenais darbs pašiem vien būs jāveic. 

Cerībā tikt saprastam — 
<p style="text-align: right; ">'''VILNIS ZAKREVSKIS,'''</p><p style="text-align: right; ">komjaunatnes Bauskas rajona pirmais sekretārs</p>