Nodibināta Latvijas nacionālās neatkarības kustība

No Barikadopēdija
Versija 2014. gada 1. jūnijs, plkst. 19.07, kādu to atstāja Andrejs (Diskusija | devums)
[[LX19880727|]]

Apmēram 2500 cilvēku pulcējās svētdien, 10. jūlijā, Arkādijas dārzā, Rīgā, lai dibinātu jaunu nacionālu organizāciju – Latvijas nacionālās neatkarības kustību (LNNK). Sanāksmē pieņēma statūtus, kas deklarē, ka organizācijas mērķis ir apvienot visus Latvijas tautas pašnoteikšanas piekritējus un atjaunot Latviju kā suverēnu republiku. Līdz ar to kustības galvenais uzdevums ir veicināt Latvijas republikas demokrātiskā valstiskuma un suverenitātes politikas realizēšanu, ekonomiskās neatkarības nodrošināšanu, demogrāfiskā stāvokļa normalizēšanu un kultūras tradīciju aizsardzību.

Statūtu mērķos ir pieminēta arī vēršanās pret latviešu nacionālo diskrimināciju un ka nacionālās tiesības ir jāaizstāv. Visu šo mērķu sasniegšanai kustība piedalās demokrātijas, atklātuma un sociālistiskā plurālisma principu attīstīšana un sadarbojas ar radnieciskam organizācijām. Visbeidzot statūti savos mērķos piemin arī sabiedrības iepazīstināšanu ar Latvijas kultūru, vēsturi, ekonomiku u.c.

Kustība darbosies atklāti, demokrātiski un ar miermīlīgiem līdzekļiem un Nodibināta Latvijas nacionālās neatkarības kustība vērsīsies pret jebkuru varasdarbību, militārismu un šovinismu. Tā nodarbosies ar informācijas savākšanu vienkopus, tās apstrādāšanu un izplatīšanu. Tā arī paredzējusi rīkot diskusijas, lekcijas, sanāksmes, miermīlīgas demonstrācijas un citas akcijas.

Augstākā vadība Latvijas nacionālās neatkarības kustībai būs pilnsapulce vai delegātu konference. Kustības nodaļas sūta delegātus uz konferenci proporcionāli biedru skaitam.

Pilnsapulce vai delegātu konference ievēl kustības padomi, kas konferenču starplaikos pilnvarota vadīt kustības darbu. (Padomē ievēlēti: Edvards Berklavs, Jānis Biezais, Juris Dobelis, Aivars Jakovičs, Roberts Kļimovičs, Juris Lomanovskis, Visvaldis Mucinieks, Andris Pāvuls, Ilga Pūpola, Diana Repše, Einars Repše, Anta Rudzīte, Dans Titavs un Valts Titavs).

Kustībā par biedru var būt jebkurš pilsonis (neatkarīgi no tautības un partijas piederības), kurš atzīst kustības mērķus un ievēro statūtus. Taču statūti nosaka, ka LNNK vadošas funkcijas nevar būt cilvēkiem, kas ir atbildīgos partijas, valdības, komjaunatnes un arodbiedrību amatos.

rd