16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/11/23 |Issue number=224 |Page number=2 |Original title=Latvijas Zinātņu akadēmija! Latvijas Medicīnas akadēmija? |Source file=paja1989n224_002_01 |Abstract=Kas notiek Latvijas Zinātņu akadēmijā? }} {{Written by|Jānis Stradiņš}} {{About domain|Zinātne}} {{About person|Pauls Stradiņš}} {{About person|Karlis Kasparsons}} {{About person|Pēteris Šmits}} {{About person|Jānis Endzelīns}} {{About person|Vilnis Edvīns Bresis}} {{About person|A. Krauss}} {{About person|Jānis Jurgens}} {{About person|A. Šmits}} {{About person|K. Rudzītis}} {{About person|P. Sniķers}} {{About person|J. Prīmanis}} {{About organization|Latvijas PSR Zinātņu akadēmija-Latvijas Zinātņu akadēmija}} {{About organization|Latvijas Universitāte}} {{About year|1918}} {{About year|1932}} {{About year|1936}} {{About year|1938}} {{About year|1939}} {{About year|1940}} {{About year|1946}} {{About year|1989}}Esmu ierosinājis nākamajā Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas kopsapulces sesijā pārskatīt mūsu ZA nosaukumu, proti, turpmāk to saukt par Latvijas Zinātņu akadēmiju. Atsaucos uz analoģiju, proti, š. g. 7. maijā Igaunijas PSR ZA pieņēma lēmumu mainīt savu vārdu un turpmāk saukties par Igaunijas ZA. Tiesa, tur bija motivējums, ka Igaunijas Republikā jau 1938. gadā dibināta Zinātņu akadēmija, ko likvidēja 1940. gadā, pēc tam 1946. gadā (reizē ar Latvijas PSR ZA), nodibinot Igaunijas PSR ZA. Tātad — igauņi tikai atjauno pēctecību ar savu veco Zinātņu akadēmiju.
Mums tiešas pēctecības nav, tāpēc motivācijai jābūt citai. Tiesa, pirms «padomju varas» Latvijā Zinātņu akadēmija oficiāli nav pastāvējusi. Tomēr gribu atgādināt, ka diskusijas par ZA dibināšanu Latvijā ritēja jau 1919. gadā (viens no iniciatoriem bija Pagaidu valdības izglītības ministrs K. Kasparsons), pēc tam 1936. un sekojošos gados, tikai pirmskara apstākļos to nepaguva īstenot. 1932. gadā Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija noorganizēja jau Latvijas zinātņu komiteju, kas faktiski bija neoficiāla zinātņu akadēmija (prezidenti — profesors P. Šmits, vēlāk — prof. J. Endzelīns). Drīz uzsāka priekšdarbus īstas ZA dibināšanai, proti, trīsdesmito gadu beigās sāka organizēt neatkarīgus pētniecības institūtus ārpus Latvijas universitātes. Pirmais no tiem bija Vēstures institūts 1936. gadā, tā dibināšanas likumā rakstīts (8. paragrāfs): «Nodibinoties Latvijas Zinātņu akadēmijai, Vēstures institūts pāriet tanī kā viņas pirmā sastāvdaļa.»
