16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/12/03 |Issue number=231 |Page number=4 |Original title=Latvija pa vertikāli |In section=Manuprāt |Source file=paja1988n231_004_01 }}{{Source image|Abstract= articles/173/775/173775.jpg}} {{Written by|Valdis Šteins}} {{About topic|Teritorija, administratīvi teritoriālais dalījums}}{{About domain|Ģeogrāfija}}{{About person|Arvīds Pelše}}{{About person|Augusts Voss}}{{About person|Jānis Peters}}{{About person|Boriss Pugo}}{{About person|G. Seļezņovs}}{{About organization|ANO}}{{About media|«Komsomoļskaja pravda», laikraksts}}{{About media|«Ļiteraturnaja gazeta», laikraksts}}{{About place|Piebalga}}{{About place|Trikāta}}{{About place|Liepāja}}{{About place|Durbe}}{{About place|Ventspils}}{{About place|Jūrmala}}{{About place|Daugavpils}}{{About place|Kuldīga}}{{About place|Varakļāni}}{{About place|Skrunda}}{{About place|Dobele}}{{About place|Limbaži}}{{About place|Ogre}}{{About place|Aknīste}}{{About place|Baldone}}{{About place|Smiltene}}{{About place|Rūjiena}}{{About place|Stučka}}{{About place|Jēkabpils}}{{About place|Krāslava}}{{About place|Cēsis}}{{About place|Rīga}}{{About place|Liepāja}}{{About place|Viļņa}}{{About place|Klaipēda}}{{About place|Krievija}}{{About place|Lietuva}}{{About place|Igaunija}}{{About place|Pleskava}}{{About place|Baltkrievija}}{{About place|Erevāna}}{{About place|Moldova}}{{About place|Zviedrija}}{{About event|E1988120301}}{{About year|1988}}'''Viena no sociālās ģeoekoloģijas problēmām Latvijā ir tās administratīvi teritoriālais, sociāli un ekonomiski ģeogrāfiskais iedalījums.'''
Mēs, ģeogrāfi, Latviju dalām dažādos telpiskās diferenciācijas līmeņos un dažādās attiecībās gan uz ārpasauli, gan uz iekšējām teritoriālām vienībām un apzīmējam kā sistēmu dažādos taksonomiskajos līmeņos, kur katram līmenim atbilst savs taksons jeb ģeoekoloģiskā vide.
Īsumā esam izgājuši cauri Latvijai pa vertikāli. Tāda tā ir. Tādai tai vajadzētu būt. Jo spēcīgāka būs katra taksonomiskā vienība, jo spēcīgāka būs visa valsts kopumā.
<p style="text-align: right; ">'''VALDIS ŠTEINS'''</p><p style="text-align: right; ">LVU ģeoekoloģijas un ģeomorfoloģijas katedras docents</p><p style="text-align: right; ">'''ULDA BRIEŽA foto'''</p>
'''P. S. Vēl noteikti jāmin arī sestais līmenis, kas noteiktu Latvijas kā suverēnas republikas atrašanos kādā noteiktā ūnijā, savienībā, federācijā. Šobrīd Latvijas PSR atrodas Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā. Tā izveidojās uz federālisma pamatiem, kur katra republika saglabā suverēnas valsts tiesības, bet federācija kopumā — jaunu valsti. Diemžēl staļiniskās diktatūras laikā šīs federācijas saturs ir deformējies. Mazajām republikām sociāli ekonomiskajā dzīvē ir apgabala statuss. Manuprāt, Latvijas tālāko attīstību varētu iedalīt divos posmos. Pirmais — atjaunot Konstitūcijā noteikto politisko, ekonomisko suverenitāti, realizēt valsts federācijas principu. Otrais, konfederācijas attīstības posms, kur PSRS republikas (kuras vēlas) un citas sociālistiskās valstis veidotu vienotu Eiropas sociālistisko valstu konfederāciju (ESVK). Ekonomiskā bāze jau ir — SEPP. Politiskajā jomā eksistē Varšavas līguma valstu militārpolitiskā aizsardzības savienība. Tātad ievirze šādas konfederācijas izveidošanai jau eksistē. Latviju ar citām valstīm konfederācijā saistītu ESVK vienotais tirgus, vienotā militārā aizsardzības sistēma.'''
