Izmaiņas

'''Savās pārdomās par to, kā dam Jābūt Jaunajam kādam jābūt jaunajam Latvijas parlamentam un parlamentāriešiem tajā, dalās Latvijas Universitātes profesors, PSRS tautas deputāts ANDRIS PLOTNIEKS. '''

— lesākuma Iesākumā — neliels atskats pagātnē. LPSR Konstitūcijas pllnveldes darbs sākās aptuveni pirms gada un beidzās 11. novembri, kad tika pieņemts pēdējais likums par grozījumiem un papildinājumiem konstitūcijai. Sis Šis process bija Ilgstošs ilgstošs un pretrunīgs. Jo Jau , jo jau šajā laikā bija skaidrs, ka republikas parlamenta Izveide izveide nebūs viegls darbs. Sākotnēji radās doma. , ka vispirms Jāizveido jāizveido kongress, kas levēlēs Augstāko Padomi. Tāda pati shēma Jau jau bija iestrādāta Savienības līmenī, bet tas nav galvenais. Šādas sarežģītas konstrukcijas zināmā mērā palīdz līdzsvarot dažādus viedokļus un Udz līdz ar to ari arī politiskos spēkus. Vēlāk piedāvājām citu konstrukciju: Augstākā Padome deputātu skaita ziņā lr plašs orgāns, kas darbojas plenārsēdēs un pārstāvju sēdēs. Sis Šīs divas darbības formas dod iespējas, pirmkārt, pilnā sastāvā izlemt svarīgākos jautājumus un šaurākā sastāvā tos sagatavot vai arī operatīvi izlemt mazāk svarīgākos Jautājumusjautājumus. Otrkārt. Jautājumu, jautājumu, kā nodrošināt pilsētu un lauku pārstāvībai vienādu ietekmi Augstākās Padomes darbībā, konstLtūciJa konstitūcija pašreizējā redakcijā atstāj atklātu. Mēs līdz ar to faktiski esam ieprogrammējuši tādas situācijas, kad pastāvīgi sēžu līdzdalībnieki ir deputāti — Rīgas iedzīvotāji, bet lauku ļaudis — pēc iespējas. Pārstāvju sēdes, kurās lauku rajonus, republikas pakļautības pilsētas un Rīgas pilsētas rajonus pārstāvētu vienāds deputātu skaits, veicinātu dažādu kompromisu meklējumus.

Galarezultātā šis variants atbalstu neguva. Jo visi gribēja izteikt demokrātiskākas formas, kur katrs Justujustu, ka tieši var ietekmēt procesus. Taču visnotaļ demokrātisks un apsveicams risinājums Ildzi līdzi nes nākamo problēmu un pretrunu ledīgļusiedīgļus.

Tā. , piemēram, kā Jauno jauno Latvijas parlamentu varētu ietekmēt lozungs, ko šobrīd izvirza dažas organizācijas, — «Parlamentu bez komunistiem!»?

Ilgus gadus partija bija vienīgā izteikti politiskā organizācija, kuras letvaros varēja līdzdarboties politiskajās norisēs. No šā viedokļa raugoties, aicinājums atstumt pro- Sreslvos progresīvos komunistus no lldzallbas līdzdalības mūsu parlamenta parlamentā būtu vērtējams ne vien kā tāda «totalitārisma» Izpausme izpausme — šoreiz no kreisās puses, bet ari arī kā mēģinājums izkalsit izkaisīt vējā mūsu Jau jau tā trūcīgo politisko lemaņu iemaņu bagāžu.

Kopīgs ar Lietuvu mums lr ir tas, ka ari arī pie mums veidojas daudzpartlju daudzpartiju sistēma, ka mēs noraidām vienas partijas monopolu politiskajā dzīvē, bet atšķirība atšķirībā no tik tuvās kaimiņtautas mēs visai maz esam paveikuši Komunistiskās partijas atjaunināšanā, tās pārveidošanā par īsteni tautisku partiju un tagad to nevis steigšus darām, bet gan vēršamles vēršamies pret partiju vispār, neizšķirot tajā revolucionāru pārmaiņu veicinātājus un konservatīvos elementus. Nevar likt vienlīdzības zlml zīmi starp Latvijas Komunistisko partiju 1990. un 1980. gadā. Tagad. Ja , ja runājam par formālajiem un neformālajiem līderiem, īpaši laukos, liela daļa no tiem lr ir partijas biedri.

Man šķiet, ka lozungs — tikai tie būs darbotlesspējlgākle darbotiesspējīgākle parlamentārieši, kas nav partijā —, lr ir bīstams. Kādas tādā gadījumā varētu būt prognozes?

Tātad mums lr Augstākā Padome. Viena tās daļa levēlēta ievēlēta pēc principa: Jo jo skaļāks lozungs, Jo jo labāks kandidāts. Vienu virzienu pārstāv kreisie radikāļi. Otrs virziens — labēji noskaņotie. Pirmie saka – visu nost! Otrie — atpakaļ pie lepriekšējo iepriekšējo gadu īstenajām vērtībāml vērtībām! Tā mēs varam nokļūt situācijā, kāda izveidojās pēdējā PSRS Tautas deputātu kongresa laikā, kad veselu nedēļu diskutējām par valdības programmu, kurā |otl ļoti pareizi tika nosauktas visas nelaimes. Savukārt, no otras puses, tika piedāvātas skaistas Idejasidejas, kā būtu Jābūt jābūt 1991. vai 1995. gadā. Bet tā daļa. , kurai vajadzēja savienot šodienu ar gaišo rītdienu, atgādināja slidenu kārti, kas pārlikta pāri grāvim. Netika leskicēti ieskicēti nekādi organizatoriskie pasākumi, ar kuru palīdzību varētu šīs idejas īstenot. Ir vajadzīga konkrēta, kompleksa programma, kas atveseļotu mūsu ekonomiku.

Pamēģināsim prognozēt, ko tad vajadzētu darīt parlamentam un parlamentārietim. Laikam tomēr viņam Jābūt jābūt gatavam spriest par konkrēto situāciju un piedāvāt tos vai citus pasākumus šis šīs situācijas saglabāšanai. , vienā gadījumā, un uzlabošanai — otrā. Citiem vārdiem 6akot. Jāmeklē sakot, jāmeklē receptes, kas palīdzētu tikt ārā no bedres.

Tātad, Ja ja kandidāts šodien nāk klajā ar prasību, ideju vai lozungu, tad ir Jābūt jābūt skaidrībai ne tik daudz, ko viņš grib. , bet gan — kā viņš grib to panākt. Ja pieņemam, ka parlamentā ietekmīgākās frakcijas vefcdos veidos tie. , kas visu iepriekšējo grib saglabāt, un tie, kas noliedz visas pašreizējās struktūras, parlamentā var sākties tāda kā apmētāšanās ar dubļiem. Bet šobrīd visvairāk nepieciešami lr konstruktīvi risinājumi. Ja mēs nopietni izvērtējam lozungu «Brīva Latvija», tad šajā brīvības Jēdzienā jēdzienā arī Jāieliek loti jāieliek ļoti konkrēts saturs. Ir Jāprot jāprot ar Juridiskiemjuridiskiem, politiskiem līdzekļiem virzīties pa brīvības ceļu. Tas lr ir ceļš. , kas Jānoietjānoiet.

Mums tagad lr divu PSRS Augstākās Padomes sasaukumu, divu PSRS Tautas deputātu kongresu pieredze. Kādiem kritērijiem, pamatojoties uz šo pieredzi, botu būtu jāatbilst Latvijas parlamentāriešiem?

Pirmkārt. , Augstākās Padomes deputātam Jābūt spējl?am jābūt spējīgam veikt praktisku darbu, agad. Tagad, kad Augstākā Padome sākusi intensīvi nodarboties ar likumu Jaunradijaunradi, sesijas notiek vai ik mēnesi, vairākas dienas pēc kārtas. Turpmāk Jāstrādā jāstrādā būs vēl vairāk, Augstākās Padomes sesijas Ilgs ilgs mēnešiem. Deputātam Jābūt jābūt gatavam arī darboties Jaunizveidotajās jaunizveidotajās komisijas. Kā rā- . da rāda pieredze, arī viena balss var daudz ko izšķirt. Tā, piemēram, Maskavā likuma par Baltijas republiku pāreju uz saimniecisko aprēķinu pieņemšanas bridi brīdī nebija klāt daudzu visu trīs republiku deputātu. Savienības Padomē tieši viena balss izšķīra šo Jautājumujautājumu. Bet tās varēja ari nebūt...

Otrkārt, deputātam lr ir nepieciešamas zināšanas vienā vai otrā Jomājomā, Jo jo viņš praktiski piedalīsies likumdošanas darbībā. Ir jābūt elementāram profesionālismam, citādi likumdošanas darba nebūs. PSRS tautas deputāts no Maskavas universitātes M. Lubenčenko neatlaidīgi aizstāv domu, ka tikai profesionāls parlaments lr spējīgs darboties. Tikai tagad mēs tā īsti sākam Iztēloties iztēloties reāla parlamenta kontūras.

Treškārt. Politiku biezi bieži izprot lozungu deklarēšanas līmenī. Taču politika lr ir sfēra, kurā lozungiem Jāpārvēršas jāpārvēršas realitātē. Ir nepieciešama politiska darba pieredze, iemaņas pārliecināt, meklēt kompromisus.

Tātad — kompetenti politiķi. Bet par tādiem nevar kļūt. , nodarbojoties ar politiku sabiedriskā kārtā no darba brīvajā laikā. Latvijas parlamentāriešiem Jābūt jābūt gataviem kļūt profesionāliem politiķiem šā vārda labākajā nozīmē.