Atšķirības starp "131009" versijām

No Barikadopēdija
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/02/05 |Issue number=26 |Page number=6 |Original title=Tirgus ekonomikas koncepcija Austrumvācijā |Source file=riba1990n0...)
 
(Set original images)
 
(Viena starpversija, ko saglabājis viens cits lietotājs, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Newspaper Article
+
{{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/02/05 |Issue number=26 |Page number=6 |Original title=Tirgus ekonomikas koncepcija Austrumvācijā |Source file=riba1990n026_006_05 |Abstract= }}
|Article in=Rīgas Balss
+
{{Source image|articles/131/009/131009.jpg}} {{Written by|TASS}} {{About topic|Tirgus ekonomika}} {{About topic|Sociālistiskās sistēmas sabrukums}} {{About domain|Politika}} {{About place|VDR}} {{About year|1990}}Berlīne (TASS). VDR Ministru Padomei iesniegta tirgus ekonomikas koncepcija ar orientāciju uz sociālu un ekoloģisku attīstību. Tās izstrādāšanā piedalījās vairāk nekā 200 vadošie zinātnieki un speciālisti, kombinātu un lieluzņēmumu vadītāji, kas bija iedalīti 11 darba grupās. Pēc šīs tikšanās vadītāja, valdības pilnvarotā Volframa Krauzes domām, VDR ekonomikai ir tikai viens ceļš uz «atveseļošanos» — pāreja uz tirgus mehānisku. Tiek izvirzīti četri galvenie uzdevumi. Pirmkārt, ir jāpanāk, lai dažādu preču piedāvājums iekšējā tirgū pārsniegtu pieprasījumu. Tādēļ uzņēmumos jāatceļ valsts ierobežojumi. Tiem pašiem jānoteic, kas un cik lielā daudzumā jāražo. Otrkārt, ikvienam ražotājam neatkarīgi no īpašuma formām — vai tas būtu liels kombināts, sīka rūpnīca vai privātuzņēmējs — jābūt tiesībām ar vienādiem noteikumiem iegādāties tehniku, izejvielas, materiālus un rezerves daļas, kā arī izmantot dažādus pakalpojumus. Treškārt, ierosināts atcelt mākslīgo iedalījumu ārējā un  iekšējā tirgū. Jautājums par tirdzniecību ar ārvalstīm būs pilnīgi atkarīgs no uzņēmumu konkurētspējas. Nopelnītā valūta tiks pārskaitīta pašu «makā». Un visbeidzot, ceturtkārt, samaksai pēc tīra darba jākļūst par galveno principu, vērtējot strādnieku un darba kolektīvu personisko ieguldījumu kopīgajā darbā. Pienācis laiks pārstāt baidīties no lielas izpeļņas un nepārtraukti «piebarot» no valsts budžeta nerentablus uzņēmumus, uzskata VDR jaunās ekonomiskās politikas radītāji.
|Published on=1990/02/05
 
|Issue number=26
 
|Page number=6
 
|Original title=Tirgus ekonomikas koncepcija Austrumvācijā
 
|Source file=riba1990n026_006_05
 
|Abstract=
 
 
  
}}
+
Pirmie soļi pretim tirgus ekonomikai tiks sperti jau šogad. Jaunos apstākļos sāks strādāt 10 mašīnbūves, kā arī vieglās un smagās rūpniecības kombināti. Tajos apvienoti kopsummā 155 uzņēmumi, kuros nodarbināti vairāk nekā 230 tūkstoši cilvēku un tiek saražoti 12 procenti visas valsts rūpniecības produkcijas. Tie paši pārbaudīs, cik reāli un īstenojami ir iecerētie plāni.
{{Written by|TASS}}
+
 
{{About topic|Tirgus ekonomika}}
+
Pat vēl neieguvuši konkrētus rezultātus, koncepcijas autori neslēpj, ka pāreja uz tirgus ekonomiku būs sarežģīta un visai sāpīga. Lai modernizētu un tādējādi paplašinātu VDR ekonomikas izredzes brīvajā pasaules tirgū, jau sākuma posmā vien būs nepieciešami vismaz 50 miljardi valūtas marku, taču šīs naudas nav. Lielas cerības tiek saistītas ar palīdzību no VFR puses.
{{About topic|Sociālistiskās sistēmas sabrukums}}
+
 
{{About domain|Politika}}
+
Būs jāpārvar arī psiholoģis kā barjera. Cilvēki baidās, ka brīvā tirgus stihija var iznīcināt sociālos iekarojumus. Šodien šo dokumentu apspriedīs «apaļā galda» dalībnieki, kuri pārstāv visas VDR ietekmīgākās partijas un politiskos grupējumus.
{{About place|VDR}}
 
{{About year|1990}}
 

Pašreizējā versija, 2012. gada 9. decembris, plkst. 20.52

Berlīne (TASS). VDR Ministru Padomei iesniegta tirgus ekonomikas koncepcija ar orientāciju uz sociālu un ekoloģisku attīstību. Tās izstrādāšanā piedalījās vairāk nekā 200 vadošie zinātnieki un speciālisti, kombinātu un lieluzņēmumu vadītāji, kas bija iedalīti 11 darba grupās. Pēc šīs tikšanās vadītāja, valdības pilnvarotā Volframa Krauzes domām, VDR ekonomikai ir tikai viens ceļš uz «atveseļošanos» — pāreja uz tirgus mehānisku. Tiek izvirzīti četri galvenie uzdevumi. Pirmkārt, ir jāpanāk, lai dažādu preču piedāvājums iekšējā tirgū pārsniegtu pieprasījumu. Tādēļ uzņēmumos jāatceļ valsts ierobežojumi. Tiem pašiem jānoteic, kas un cik lielā daudzumā jāražo. Otrkārt, ikvienam ražotājam neatkarīgi no īpašuma formām — vai tas būtu liels kombināts, sīka rūpnīca vai privātuzņēmējs — jābūt tiesībām ar vienādiem noteikumiem iegādāties tehniku, izejvielas, materiālus un rezerves daļas, kā arī izmantot dažādus pakalpojumus. Treškārt, ierosināts atcelt mākslīgo iedalījumu ārējā un  iekšējā tirgū. Jautājums par tirdzniecību ar ārvalstīm būs pilnīgi atkarīgs no uzņēmumu konkurētspējas. Nopelnītā valūta tiks pārskaitīta pašu «makā». Un visbeidzot, ceturtkārt, samaksai pēc tīra darba jākļūst par galveno principu, vērtējot strādnieku un darba kolektīvu personisko ieguldījumu kopīgajā darbā. Pienācis laiks pārstāt baidīties no lielas izpeļņas un nepārtraukti «piebarot» no valsts budžeta nerentablus uzņēmumus, uzskata VDR jaunās ekonomiskās politikas radītāji.

Pirmie soļi pretim tirgus ekonomikai tiks sperti jau šogad. Jaunos apstākļos sāks strādāt 10 mašīnbūves, kā arī vieglās un smagās rūpniecības kombināti. Tajos apvienoti kopsummā 155 uzņēmumi, kuros nodarbināti vairāk nekā 230 tūkstoši cilvēku un tiek saražoti 12 procenti visas valsts rūpniecības produkcijas. Tie paši pārbaudīs, cik reāli un īstenojami ir iecerētie plāni.

Pat vēl neieguvuši konkrētus rezultātus, koncepcijas autori neslēpj, ka pāreja uz tirgus ekonomiku būs sarežģīta un visai sāpīga. Lai modernizētu un tādējādi paplašinātu VDR ekonomikas izredzes brīvajā pasaules tirgū, jau sākuma posmā vien būs nepieciešami vismaz 50 miljardi valūtas marku, taču šīs naudas nav. Lielas cerības tiek saistītas ar palīdzību no VFR puses.

Būs jāpārvar arī psiholoģis kā barjera. Cilvēki baidās, ka brīvā tirgus stihija var iznīcināt sociālos iekarojumus. Šodien šo dokumentu apspriedīs «apaļā galda» dalībnieki, kuri pārstāv visas VDR ietekmīgākās partijas un politiskos grupējumus.