Izmaiņas

{{Source image|articles/125/550/125550.jpg}}

{{Written by|Guntis Eniņš}}

Šī iela ir pārsaukta vismaz piecas reizes — Karātavu, Jātnieku, Bruņinieku, Aizsargu un visbeidzot Sarkanarmijas. Un liekas, būs vēl sestā un arī septītā pārkristīšana, ja vēsturisko nosaukumu atjaunošanā netrāpīsim vai neiedrošināsimies izvēlēties vēsturiski iezīmīgāko vārdu. Jānis Stradiņš raksta, ka ar Sarkanarmiju šai ielai nav nekāds sakars. Viņš izsakās, ka tai būtu jāatdod Bruņinieku ielas vārds. Bet vai tad ar bruņiniekiem sakars ir lielāks un mīļāks? Sapratu, ka mani grib izsmiet par vēsturiski visspilgtākā notikuma atspoguļošanu Karātavu ielas nosaukumā, kas it kā nepiedienīgs vai apvainojošs Rīgai un šīs ielas pašreizējiem apdzīvotājiem. Te nu man jādomā, cik senie cilvēki bija praktiski, gudri un neliekuļoti. Palasiet kartēs Tēvzemes vietvārdus, paskatieties vecās Rīgas ielas — Krāmu iela, Zirgu iela, Šķūņu iela, Trokšņa iela, Miesnieku iela, Tirgoņu iela, Mucenieku iela, Mūku iela, Lielā Grēcinieku iela, Peldu iela, Smilšu iela. Cik vēsturiski brīnišķīga aina! Nezinu, kāpēc nevienam nenāk prātā apvainoties par to, ka viņš dzīvo vai strādā Krāmu ielā vai Miesnieku ielā? Tāpēc, ka Vecrīgā ikkatrs nams un mūris ir saglabājams kā unikāls arhitektūras un vēstures piemineklis un kā tādi ir saglabājami arī šo ielu nosaukumi. Bet izrādās, ka mums ir jāsaglabā ne tikai Vecrīgas arhitektūra, bet arī nākamo Rīgas celtniecības loku arhitektūra. Pēteris Blūms stingri iestājās arī par Rīgas veco koka namu saglabāšanu. Tad sakiet, lūdzu, kāpēc mums būtu jāsaglabā Vecrīgas ielu senie nosaukumi, bet Ārrīgā mazliet jaunāki jānoslauka? Domāju, ka nav mums jāgodā ne bruņinieki, ne karātavas, ne sarkanā armija, beidzot ir jāatceras, ka ielu nosaukumi un citi vietvārdi nevienu negodina. Jebkuram vietvārdam ir jāizsaka vēsturiski objektīvā patiesība. Šajā valstī dzīvodami, esam ar meliem arī visas ielas nolīmējuši un joprojām nekādi nevaram no lipīgā melu klīstera tikt ārā, domādami, ka ielas tikai tam vien ir radītas, lai kaut ko godinātu. Mēs pa kaktiem apsmējām personības kulta līdz slimībai sakāpināto pašslavināšanos. Bet tagad mums liekas: ielas pārdēvējot, vienu vadoņu vietā noteikti jāliek citi, vienas armijas vietā jāliek cita, vienu datumu vietā jāliek citi. Tāpēc nevaru piekrist Komjaunatnes krastmalas pārdēvēšanai par Vienpadsmitā novembra bulvāri. Ja arī šo nosaukumu pieņems, es paredzu tā izgāšanos. Pirmkārt — nosaukums ir par garu. Tas sastāv no diviem smagiem vārdiem un viens no tiem ir saliktenis. Otrkārt — mēs paši nonākam pretrunā ar savu koncepciju — neiekļaut vietvārdos datumus. Treškārt — kāpēc mums jālieto svešvārds «bulvāris», ja pavisam ērti varam iztikt ar latvisko krastmalu? Visi Jāņa Stradiņa ideoloģiskie argumenti par labu 11. novembra bulvārim ir pareizi un mīļi un es arī tiem piekrītu. Bet tauta nelietos tik garu nosaukumu un sauks to vienkārši par Krastmalu vai Daugavmalu. Un tā jau arī ir: vai latviešu tautai ir vajadzība meklēt vēl stiprāku vārdu par Daugavu? Bet 11. novembris latviešu tautai var zust tikai kopā ar pašu tautu. Tautai svētie datumi nav jābāž acīs ar pirkstu, kā to dara pašreizējā vara ar savām dogmām un elkiem. Svētums jāglabā sirdī un jāpatur vienmēr prātā.