Izmaiņas

Sl lela lr {{About topic|Vēsturisko nosaukumu, apvidvārdu atjaunošana}}{{About domain|Kultūra un māksla}}{{About domain|Pilsētsaimniecība}}{{About person|Jānis Stradiņš}}{{About person|Pēteris Blūms}}{{About person|Alfrēds Rubiks}}Šī iela ir pārsaukta vismaz piecas reizes — Karātavu, Jātnieku. , Bruņinieku, Alzsar gti Aizsargu un visbeidzot Sarkanarmi-JasSarkanarmijas. Un liekas, būs vēl sestā un ari arī septītā pārkristīšana, Ja ja vēsturisko nosaukumu atjaunošanā netrāpīsim vai neiedrošināsimies izvēlēties vēsturiski lezīmīgāko iezīmīgāko vārdu. Jānis Stradlņš Stradiņš raksta, ka ar Sarkanarmiju šai ielai nav nekāds sakars. Viņš Izsakāsizsakās, ka tai būtu Jāatdod jāatdod Bruņinieku ielas vārds. Bet vai tad ar bruņiniekiem sakars ir lielāks un mīļāks? Sapratu, ka mani grib Izsmiet izsmiet par vēsturiski visspilgtākā notikuma atspoguļošanu Karātavu ielas nosaukumā, kas it kā nepiedienīgs vai apvainojošs Rīgai un Šis lelas šīs ielas pašreizējiem apdzīvotājiem. Te nu man Jādomājādomā, cik senie cilvēki bija praktiski, gudri un neliekuļoti. Palasiet kartēs Tēvzemes vietvārdus, paskatieties vecās Rīgas ielas — Krāmu iela. , Zirgu iela. , Šķūņu iela. , Trokšņa iela. , Miesnieku iela. , Tirgoņu iela, Mucenieku iela, Mūku iela. Lie lā , Lielā Grēcinieku iela. , Peldu lelaiela, Smilšu iela. Cik vēsturiski brīnišķīga ainai aina! Nezinu, kāpēc nevienam nenāk prātā apvainoties par to, ka viņš dzīvo vai strādā Krāmu ielā vai Miesnieku ielā? Tāpēc, ka Vecrīgā ikkatrs nams un mūris ir saglabājams kā unikāls arhitektūras un vēstures piemineklis un kā tādi ir saglabājami ari arī šo ielu nosaukumi. Bet Izrādāsizrādās, ka mums lr Jāsaglabā ir jāsaglabā ne tikai Vecrīgas arhitektūra, bet arī nākamo Rīgas celtniecības loku arhitektūra. Pēteris Blūms stingri iestājās arī par Rī gas Rīgas veco koka namu saglabāšanu. Tad sakiet, lūdzu, kāpēc mums būtu Jāsaglabā jāsaglabā Vecrīgas ielu senie nosaukumi, bet Arrlgā Ārrīgā mazliet Jaunāki jaunāki jānoslauka? Domāju, ka nav mums jāgodā ne bruņinieki, ne karātavas, ne sarkanā armija, beidzot ir Jāatcerasjāatceras, ka ielu nosaukumi un citi vietvārdi nevienu negodina. Jebkuram vietvārdam lr ir jāizsaka vēsturiski objektīvā patiesība. Sajā valsti Šajā valstī dzīvodami, esam ar meliem ari arī visas ielas nolīmējuši un joprojām nekādi nevaram no lipīgā melu klīstera tikt ārā, domādami, ka ielas tikai tam vien ir radītas, lai kaut ko godinātu. Mēs pa kaktiem apsmējām personības kulta līdz slimībai sakāpināto pašslavlnāšanospašslavināšanos. Bet tagad mums liekas: ielas pārdēvējot, vienu vadoņu vietā noteikti Jāliek jāliek citi. , vienas armijas vietā jāliek cita, vienu datumu vietā jāliek citi. Tāpēc nevaru piekrist Komjaunatnes krastmalas pārdēvēšanai par Vienpadsmitā novembra Dulvārlbulvāri. Ja ari arī šo nosaukumu pieņems, es paredzu tā Izgāšanosizgāšanos. Pirmkārt — nosaukums lr ir par garu. Tas sastāv no diviem smagiem vārdiem un viens no tiem lr ir saliktenis. Otrkārt — mēs paši nonākam pretrunā ar savu koncepcliu koncepciju — neiekļaut vietvārdos datumus. Treškārt — kāpēc mums Jālieto jālieto svešvārds «bulvāris», Ja ja pavisam ērti varam Iztikt iztikt ar latvisko krast malukrastmalu? Visi Jāņa Stradlņa ldeo loģiskie Stradiņa ideoloģiskie argumenti par labu 11. novembra bulvārim lr ir pareizi un mīļi un es ari arī tiem piekritupiekrītu. Bet tauta nelietos tik garu nosaukumu un sauks to vienkārši par Krastmalu vai Daugavmalu. Un tā Jau ari lrjau arī ir: vai latviešu tautai lr ir vajadzība meklēt vēl stiprāku vārdu par Daugavu? Bet 11. novembris latviešu tautai var zust tikai kopā ar pašu tautu. Tautai svētie datumi nav Jābāž acis jābāž acīs ar pirkstu, kā to dara pašreizējā vara ar savām dogmām un elkiem. Svētums Jāglabā sirdi jāglabā sirdī un Jāpatur jāpatur vienmēr prātā.

Un vēl šeit pat gribētos pateikt, ka tautas simbolu (piemēram. Staburaga vai 18. novembra) vārdā nevajadzētu nosaukt ne kolhozus, ne ciemus, ne restorānus, ne fabri kas. fabrikas, ne ziepes, ne ansambļus. Pēc manām domām, labi, ka šis šīs ielas netika vēl pārdēvētas, būs iespējas apsvērt visus argumentus par un pret. Iznāk, ka Afreds Rublks Alfrēds Rubiks ir ari arī kaut ko labu izdarījis, šoreiz pretim turēdamies. Tagad notiek vēsturisko nosaukumu atjaunošana visā Latvijā. Pirmajā bridi brīdī tas liekas ļoti vienkārši. Bet patiesībā ir grūti un sarežģīti. Rīga Ir ir bijusi visu laiku visādu iekarotāju un varu caurbrauktuve. Katrs te lr ir kaut ko atstājis — kādu kaktu pieķēzījis, kādu stenderi izlauzis, kādu logu izcirtis — kultūru nesdams, vecāku kultūru noslaucījis. Katrs pārdēvējis ar vieglu roku. Bet tagad atrast veco, patieso nosaukumu vairs nav tik viegli. Te vēsturniekiem, ģeogrāfiem un valodas zinātniekiem galva Jāpalauzajāpalauza. Un ne Jau Rublks jau Rubiks vai cits kāds dlžprlekšnieks lr dižpriekšnieks ir tiesīgs izlemt — šo pārdēvēs, to nepārdēvēs. Visā Latvijā īsto vietvārdu atgriešanās vilnis sāk velties ļoti strauji. Tomēr nebūtu labi, ja mēs pārsteigsimies un atkal kaut ko saputrosim vai pazaudēsim dārgus, vēsturiskus vārdus. Bet Latvijai lr ir vislielākie vietvārdu dārgumi pasaulē — gan pēc skaita, gan pēc senuma. Tāpēc lr Jāizstrādā ir jāizstrādā zinātniski pamatots «Tēvzemes vietvārdu aizsardzības un saglabāšanas kodekss», kas iesniedz Latvijas PSR Augstākajal Augstākajai Padomei izskatīšanai un apstiprināšanai. Tad ari arī kļūs skaidrāks un vienkāršāks vēsturisko vietvārdu atjauno šanas atjaunošanas darbs. Lai tās nebūtu tikai tuk šas tukšas runas vien, lai lielais vezums sāktu ātrāk kustēties uz priekšu, mēģināju sagatavot pirmo uzmetumu projektam «Tēvzemes vietvārdu aizsardzības kodekss». Pēc manām domām, šis Idejas šīs idejas pēc iespējas ātrāk lr Jānodod ir jānodod zinātniekiem un visai tautai apspriešanai.

P.S. Pārdēvētajām lelām ielām tagad nākas mainīt ļoti daudzas uzrakstu tāfelltestāfelītes. Domāju, ka nav nekāda vajadzība ielu nosaukumus rakstīt atkārtoti divas reizes, dublējot tos latviešu un krievu burtiem. Nosaukums taču tik un tā nav tulkojams, bet izrunājams ari arī citās valodās tāpat. i Pie kam latviešu valodā taču vārdu lz runa izruna praktiski sakrīt ar to rakstību. Un ari arī tie iebraucēji, kas nav latviešu valodu iemācījušies, ielu nosaukumus varēs izlasīt, jo latiņu alfabēta burtus taču zin katrs cilvēks, kas lr ir apmeklējis skolu vismaz dažus gadus. Rakstot ielu nosaukumus tikai vienā valodā, iegūsim vairākas priekšrocības: 1) lelu ielu nosaukumu tāfelltes tāfelītes būs vieglāk Izgatavot. Jo izgatavot, jo teksts kļūs divas reizes īsāks. 2) Uzraksts būs skaidrāks un labāk saredzams, io jo tas būs divas reizes lielāks. 3) Tas Izslēgs izslēgs visādus mujķlgus muļķīgus pārpratumus un vietvārdu kropļojumus, pārrakstot tos krievu valodā, kā, piemēram. Krlšjāņa Krišjāņa Barona iela krievu valodā tiek Iztulkota iztulkota kā v/mita KpacHoro BapoHauļica Krasnogo Barona. 4) Varbūt, ka tas mazdrusciņ stimulēs kūtrākiem migrantiem spert pirmos solus uz iepazīšanos ar latviešu valodu.

Tas pats attiecas ari arī uz visiem citiem vietu nosaukumiem ceļa zīmēs.

Sl Šī paša iemesla pēc. , nav saprotams, kāpēc pie mūsu lielā papīra trūkuma mēs vilcienu un autobusu sarakstus padarām gandrīz divreiz biezākus, dublēdami tur visus vietvārdus ari arī krievu valodā. Pilnīgi pietiktu ar to, ka šajos sarakstos dublētu tikai paskaidrojumu daludaļu.