Izmaiņas

{{About domain|Politika}}

{{About person|I. Bukbārde}}

{{About year|1991}}

Es dežurēju pie telegrāfa — Blaumaņa ielā. No mūsu uzņēmuma kopā bija kādas 40–50 mašīnas. Mūsu uzņēmuma darbinieki sargāja un bija izvietojušies ap televīzijas torni, Ministru Padomi, telegrāfu un uz Deglava tilta. Dežurējām pa diennaktīm. Dienā mašīnas bija novietotas tā, ka cilvēki varēja pārvietoties gar tām, bet naktīs tās tika uzdzītas uz trotuāriem, lai cilvēki nevarētu pārvietoties gar šiem objektiem un to ieejām, jo tad situācija bija ļoti draudīga. Es uz barikādēm pavadīju četras maiņas. Ļaudis tad bija ļoti vienoti, nešķiroja — latvietis vai krievs. Ēdienu veda gan no mūsu uzņēmuma, gan no kolhoziem, arī vietējie cilvēki nesa savu pārtiku un nežēloja to mums. Atceros, kā veca krievu tautības māmiņa atnesa mums "samogonku" un teica, lai dzeram un sasildāmies. Ļaudis nesa arī cigaretes. Tuvējā kafejnīcā par velti deva bulciņas. Nesa arī "Laimas" konfekšu kastes. Katrs varēja ņemt, cik grib.