Izmaiņas

{{Newspaper Article|Article in=Rīgas Balss|Published on=1990/01/09|Issue number=7|Page number=3|Original title=Par mūsu vēsturi — Stokholmas teātris|Source file=riba1990n007_003_02|Abstract=}} {{Written by|H. Grīnberga}} {{About topic|Represijas, represētie}} {{About topic|Emigrācija, latvieši}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Kultūra un māksla}} {{About person|Juris Kronbergs}} {{About person|Lalita Muižniece }} {{About person|Jūlijs Lācis}} {{About person|Rūta Skujiņa}} {{About person|Jānis Gulbītis}} {{About person|Mārtiņš Zīverts}} {{About person|Bergholcu ģimene}} {{About person|Rozīšu ģimene}} {{About person|L. Ieviņa}} {{About place|Rīga}} {{About place|Liepāja}} {{About place|Stokholma}} {{About place|Astrahaņa}} {{About place|ASV}} {{About place|Zviedrija}} {{About year|1946}} {{About year|1990}}'''Reti pēc kuras izrādes vecāki bērniem saka — te tu redzēji savas dzimtas vēsturi, rūgtu un patiesu.'''

}}'''Šīs raibās, dzīvās un teātrāli efektīvās izrādes režisore ir Māra Rozīte, kas teātra mākslu un režiju mācīiusies Sidnejā. Viņa pati ir arī Lalitas Muižnieces darbu «Pēdas» dramatizējusi. MĀRU ROZĪTI lūdzu atbildēt uz dažiem jautājumiem.''' <p style="text-align: center;">'''***'''</p> '''— Vispirms varbūt pāris vārdos pastāstiet par «Pēdu» autori Lalitu Muižnieci! Kāpēc izvēlējāties šo darbu?'''{{Written by|H— Lalita Muižniece dzīvo Amerikā. Viņa ir Jūlija Lāča un dzejnieces Rūtas Skujiņas meita. Tēvs — žurnālists, rakstnieks un LPSR izglītības tautas komisārs nomira bada nāvē Astrahaņas cietumā 1941. gada beigās, māte mirusi trimdā. Grīnberga}}{{About topic|Represijas«Pēdas» ir autobiogrāfiska traģēdija, kas rakstīta no bērna atmiņām, mātes piezīmēm, represētie}}{{About topic|Emigrācijatēva vēstulēm, latvieši}}oficiāliem dokumentiem. Lalita Muižniece ir izteikusi daudzu trimdas latviešu sāpi.{{About domain|Politika}}{{About domain|Kultūra Un es saku lielu paldies visiem tiem, kas man palīdzēja veidot izrādi — arī savam dzīvesbiedram dzejniekam Jurim Kronbergam, kas ir atsevišķu tekstu autors, un māksla}}Jānim Gulbītim, kas veidojis vairākus skatus. {{About person|Juris Kronbergs}}'''— Vai jūs mazliet neparaksturotu savu teātri?'''{{About person|Lalita Muižniece }}{{About person|Jūlijs Lācis}}— Stokholmas latviešu teātrī kopš 1946. gada bijuši ap 80 lugu iestudējumi un kopējais izrāžu skaits tuvojas četriem simtiem. Šī teātra kolektīva dzīvē tikpat kā nav bijis tukšu gadu, jo te strādājuši daudzi talantīgi režisori. Repertuārā ir bijuši arī latviešu klasiķu darbi, vesels posms ir saistīts ar teātra meistara Mārtiņa Zīverta lugām.{{About person|Rūta Skujiņa}}{{About person|Jānis Gulbītis}}Domāju, ka arī turpmāk izrādes būs labi apmeklētas, jo teātra cienītāju, kā rāda pēdējais iestudējums «Sievu kari ar Belcebulu», te netrūkst.{{About person|Mārtiņš Zīverts}}{{About person|Interesanti varbūt ir tas, ka mūsu teātrī var sastapt vienas ģimenes locekļus no paaudzes paaudzē. Piemēram, «Pēdās» spēlē četri no Bergholcu ģimene}}ģimenes, arī Rozīšu ģimenei un citiem ir šāda tradīcija. '''— Sakiet, kādas pēdas jūs ar šo darbu gribat atstāt Latvijas skatītājos?'''{{About person|Rozīšu ģimene}}{{About person|L— Lai viņi zina savas tautas neseno pagātni. Lai šī pagātne nozib acu priekšā un iespiežas sirdī un atmiņā, lai tā ir mācība nākotnei. Lai nokrīt visas baiļu un apspiestības važas, lai cilvēki apzinās, ka ir dzimuši brīvībai un ka nav nekā svētāka par savu tēvzemi un tautu. Ieviņa}}{{About place|Rīga}}{{About place|Liepāja}}&nbsp;{{About place|Stokholma}}{{About place|Astrahaņa}}&nbsp;{{About place|ASV}}<p style="text-align: right;">'''&nbsp;H. GRĪNBERGA,'''</p><p style="text-align: right;">LATINFORM korespondente</p>{{About place|Zviedrija}}&nbsp;{{About year|1946}}{{About year|1990}}<p style="text-align: right;">'''L. IEVIŅAS '''foto</p>