Atšķirības starp "018938" versijām

No Barikadopēdija
(Jauna lapa: {{Memoir |Article in=Laikabiedru atmiņas |Published on=2013/11/07 |Original title=Latvijas Zemniecības fonda avīze ”Ābele” }} {{Written by|Jānis Ūdris}} {{About topic|BARIKĀDE...)
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Memoir
+
{{Memoir |Article in=Laikabiedru atmiņas |Published on=2013/11/07 |Original title=Latvijas Zemniecības fonda avīze ”Ābele” }} {{Written by|Jānis Ūdris}} {{About topic|BARIKĀDES, 1991}} {{About topic|Barikādes, avīžu un žurnālu darbība, 1991}} {{About topic|Barikādes, Preses nams, 1991}} {{About topic|Preses nams}} {{About person|Dainis Īvāns}} {{About person|Veronika Strēlerte}} {{About person|Miervaldis Mozers}} {{About person|Ita Kozakeviča}} {{About person|Andris Slapiņš}} {{About person|Natālija Djušēna}} {{About person|Marta Rācene (Zilākalna Marta)}} {{About person|Romāns Vitkovskis}} {{About person|Marina Kosteņecka}} {{About person|Aida Prēdele}} {{About person|Visvaldis Lācis}} {{About person|Vilnis Kazāks}} {{About person|Vija Artmane}} {{About person|Eduards Rozenštrauhs}} {{About person|Mihails Gorbačovs}} {{About organization|Latvijas Zemniecības fonds}} {{About organization|LR pārstāvniecība Maskavā}} {{About media|«Ābele», laikraksts}} {{About place|Aizkraukle}} {{About year|1991}}
|Article in=Laikabiedru atmiņas
+
 
|Published on=2013/11/07
+
1991.gada janvāra Barikāžu laikā sāka iznākt Latvijas Zemniecības fonda avīze ”Ābele”. Tās iznākšana bija iecerēta janvāra pirmajā nedēļā, taču Preses nama ieņemšanas dēļ aizkavējās līdz janvāra beigām. „Ābeles” redakcija gan neatradās Preses namā, taču omoniešu ieņemtās Preses nama tipogrāfijas vietā nācās meklēt citu. Laikraksta iespiešanu izdevās noorganizēt Jelgavas tipogrāfijā.
|Original title=Latvijas Zemniecības fonda avīze ”Ābele”
+
 
}}
+
 „Ābeles” pirmajā numurā bija fotoreportāža no barikāžu sardzes, intervijas ar Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmo vietnieku Daini Īvānu un trimdas dzejnieci Veroniku Strēlerti, eseja par uzbrukumu Vecmīlgrāvja tilta sargiem un fotoreportāža no Latvijas Zeltenes konkursu Aizkrauklē.
{{Written by|Jānis Ūdris}}
+
 
{{About topic|BARIKĀDES, 1991}}
+
”Ābeles” turpmākajos numuros varēja lasīt par Sievietes Latvijas - izcilās politiķes Itas Kozakēvičas nāvi Itālijā, aprakstus par zemnieku saimniecībām, apcerējumus par kristietības nozīme mūsu atkal suverēnajā valstī... Redakcijas ievadrakstos tika analizētas patriotisma un pilsoniskās apziņas veidošanās un citas morāli ētiskas problēmas.  Īpašu lasītāju interesi izraisīja Daiņa Īvāna saruna ar janvāra barikāžu sardzē kritušā kinooperatora Andra Slapiņa atraitni Natāliju Djušēnu. 1991. gada Lieldienu numurā bija publicēta Zilākalna Martas (''leģendārās dziednieces Martas Rācenes'') pēdējā intervija. „Ābeles” savdabīgo vizuālo veidolu bagātināja Romāna Vitkovska karikatūras par Latvijas politiskajām un sabiedriskās dzīves aktualitātēm. .
{{About topic|Barikādes, avīžu un žurnālu darbība, 1991}}
+
 
{{About topic|Barikādes, Preses nams, 1991}}
+
 ”Ābeles” autoru vidū bez profesionāliem žurnālistiem bija arī rakstniece Marina Kosteņecka, garīdzniece Aida Prēdele, lauksaimniecības zinātnieks Visvaldis Lācis, amata meistaru kustības atjaunotājs Vilnis Kazāks un vairākas citas Latvijas sabiedrībā pazīstamas personības. Avīzes redkolēģijā darbojās aktrise Vija Artmane, leģendārais mūziķis Eduards Rozenštrauhs, politiķis, vēlāk rakstnieks Dainis Īvāns....
{{About topic|Preses nams}}
+
 
{{About person|Dainis Īvāns}}
+
Laikraksta „Ābele” redaktors bija Jānis Ūdris, redaktora vietnieks Miervaldis Mozers. 1991. gada pavasarī ”Ābeles” redakcija, sadarbībā ar Latvijas Republikas pārstāvniecību, vēlāko vēstniecību Maskavā, izdeva brošūru „Nolemti brīvībai” ar PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam sūtīto Latvijas protesta telegrammu kserokopijām.
{{About person|Veronika Strēlerte}}
+
 
{{About person|Miervaldis Mozers}}
+
1992. gadā ”Ābeles” abonētāju skaits pārsniedza 21 tūkstoti, tirāža bija 35 tūkstoši. Sarežģījoties Latvijas zemniecības ekonomiskajai situācijai, aizvien grūtāka kļuva arī `”Ābeles" izdošana. Pēdējais avīzes ”Ābele” numurs iznāca 1995. gada jūnijā.
{{About person|Ita Kozakeviča}}
 
{{About person|Andris Slapiņš}}
 
{{About person|Natālija Djušēna}}
 
{{About person|Marta Rācene (Zilākalna Marta)}}
 
{{About person|Romāns Vitkovskis}}
 
{{About person|Marina Kosteņecka}}
 
{{About person|Aida Prēdele}}
 
{{About person|Visvaldis Lācis}}
 
{{About person|Vilnis Kazāks}}
 
{{About person|Vija Artmane}}
 
{{About person|Eduards Rozenštrauhs}}
 
{{About person|Mihails Gorbačovs}}
 
{{About organization|Latvijas Zemniecības fonds}}
 
{{About organization|LR pārstāvniecība Maskavā}}
 
{{About media|«Ābele», laikraksts}}
 
{{About place|Aizkraukle}}
 
{{About year|1991}}
 

Versija, kas saglabāta 2013. gada 7. novembris, plkst. 20.29


1991.gada janvāra Barikāžu laikā sāka iznākt Latvijas Zemniecības fonda avīze ”Ābele”. Tās iznākšana bija iecerēta janvāra pirmajā nedēļā, taču Preses nama ieņemšanas dēļ aizkavējās līdz janvāra beigām. „Ābeles” redakcija gan neatradās Preses namā, taču omoniešu ieņemtās Preses nama tipogrāfijas vietā nācās meklēt citu. Laikraksta iespiešanu izdevās noorganizēt Jelgavas tipogrāfijā.

 „Ābeles” pirmajā numurā bija fotoreportāža no barikāžu sardzes, intervijas ar Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmo vietnieku Daini Īvānu un trimdas dzejnieci Veroniku Strēlerti, eseja par uzbrukumu Vecmīlgrāvja tilta sargiem un fotoreportāža no Latvijas Zeltenes konkursu Aizkrauklē.

”Ābeles” turpmākajos numuros varēja lasīt par Sievietes Latvijas - izcilās politiķes Itas Kozakēvičas nāvi Itālijā, aprakstus par zemnieku saimniecībām, apcerējumus par kristietības nozīme mūsu atkal suverēnajā valstī... Redakcijas ievadrakstos tika analizētas patriotisma un pilsoniskās apziņas veidošanās un citas morāli ētiskas problēmas.  Īpašu lasītāju interesi izraisīja Daiņa Īvāna saruna ar janvāra barikāžu sardzē kritušā kinooperatora Andra Slapiņa atraitni Natāliju Djušēnu. 1991. gada Lieldienu numurā bija publicēta Zilākalna Martas (leģendārās dziednieces Martas Rācenes) pēdējā intervija. „Ābeles” savdabīgo vizuālo veidolu bagātināja Romāna Vitkovska karikatūras par Latvijas politiskajām un sabiedriskās dzīves aktualitātēm. .

 ”Ābeles” autoru vidū bez profesionāliem žurnālistiem bija arī rakstniece Marina Kosteņecka, garīdzniece Aida Prēdele, lauksaimniecības zinātnieks Visvaldis Lācis, amata meistaru kustības atjaunotājs Vilnis Kazāks un vairākas citas Latvijas sabiedrībā pazīstamas personības. Avīzes redkolēģijā darbojās aktrise Vija Artmane, leģendārais mūziķis Eduards Rozenštrauhs, politiķis, vēlāk rakstnieks Dainis Īvāns....

Laikraksta „Ābele” redaktors bija Jānis Ūdris, redaktora vietnieks Miervaldis Mozers. 1991. gada pavasarī ”Ābeles” redakcija, sadarbībā ar Latvijas Republikas pārstāvniecību, vēlāko vēstniecību Maskavā, izdeva brošūru „Nolemti brīvībai” ar PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam sūtīto Latvijas protesta telegrammu kserokopijām.

1992. gadā ”Ābeles” abonētāju skaits pārsniedza 21 tūkstoti, tirāža bija 35 tūkstoši. Sarežģījoties Latvijas zemniecības ekonomiskajai situācijai, aizvien grūtāka kļuva arī `”Ābeles" izdošana. Pēdējais avīzes ”Ābele” numurs iznāca 1995. gada jūnijā.