9 362
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
Set original images
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/01/26 |Issue number=17 |Page number=3 |Original title=Kam vajadzīga auksta sirds? |In section=No piektdienas līdz piektdienai |Source file=paja1988n017_003_01 }} {{Source image|articles/015/993/015993.jpg}}{{Written by|Zenta Briede}} {{About topic|Latvijas Nacionālā bibliotēka - V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēka}}{{About topic|Metro}}{{About topic|Folkloras festivāls «Baltica-88»}}{{About topic|Daugavpils teātris}}{{About domain|Kultūra un māksla}}{{About domain|Transports}}{{About domain|Pilsētsaimniecība}}{{About person|Artis Ērglis}}{{About person|N. Villeruša}}{{About person|I. Bekmanis}}{{About person|V. Hartmane}}{{About person|Ruta Cine}}{{About person|I. Pušmucāne}}{{About person|Dzintars Liepiņš}}{{About person|Ojārs Vācietis}}{{About person|Valdis Brīnums}}{{About person|Antra Bandere}}{{About person|Voldemārs Kalpiņš}}{{About person|V. Bērziņa}}{{About person|Zigurds Zuze}}{{About place|Sigulda}}{{About year|1988}}Haufa pasakā «Aukstā sirds» mums dota reta iespēja — ielūkoties siržu noliktavā. Tur Švarcvaldes Miķelis īstas, siltas cilvēku sirdis iesprostojis stikla burciņās. Lai netraucē. Arī siržu īpašniekiem ir labi — nav jāapcer paša rīcība, akmens sirdis taču nenomoka nedz ar ilgām, nedz nožēlām.
Redakcijas pasts allaž, taču jo īpaši pagājušajā nedēļā, atgādina no burciņām izsprukušu siržu balsu lavīnu. Vidēji 89 sūtījumi ik darbadienā. Daudz. Katra sestā vēstule (bet dažās — pāri par 300 parakstu) par V. Lāča bibliotēkas likteni un par iespaidiem pēc TV raidījuma «Risinājumu meklējot» noskatīšanās. Šoreiz interese bijusi pilsoniska un dziļa. Katrs raidījuma dalībnieku vārds un žests sijāts caur vairākiem sietiem. Par to runāsim atsevišķi. Arī par to, ka pilsoņu emociju pieminējums šajā raidījumā daudzus aizskāris un aizskāris dažādi.
Savu vilšanos mums dara zināmu Valdis Brīnums no kolhoza «Brīvais vilnis» un Antra Bandere no padomju saimniecības «Naudīte».
Savu skatījumu uz dzīvi klāsta V. Bērziņa, kuras vēstule sākas ar vārdiem. «Manas mājas ir bijušas tikai bērnu nami: gan slikti, gan labi…»
Mūsu sirdis tagad izsprukušas brīvē un — ak šausmas! — vēl ne vienmēr prazdamas nekļūdīgi orientēties sarežģītajā īstenībā, nu grib visu zināt, saprast, darīt, visur piedalīties un izpausties laikā un telpā. Un tāda aktivitāte ne jau visiem un uzreiz liksies ērta un pieņemama. Par to nav jāuztraucas. Esam taču pārliecinājušies, ka «noliktavas aizslēgu» drošībā no siržu dauzīšanās vispār nekāda labuma nav.
<p style="text-align: right; ">'''Z. BRIEDE'''</p>
