Izmaiņas

{{Newspaper Article|Article in=Padomju Jaunatne|Published on=1989/11/22|Issue number=223|Page number=3|Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989)|Source file=paja1989n223_003_05|Abstract=}} {{Written by|Irena Revaitiene}} {{About topic|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar',1989, 1990}} {{About topic|Lietuvas neatkarības cīņas}} {{About domain|Politika}} {{About media|«Komjaunimo Tiesa», laikraksts (Lietuva)}} {{About place|Lietuva}} {{About year|1989}}Pats galvenais aizvadītās nedēļas notikums — Lietuvas kompartijas biroja locekļu un kandidātu vizīte Maskavā. Tas ir pirmais gadījums, kad visi biroja locekļi tika uzaicināti uz PSKP CK Politbiroja sēdi. 17. novembrī LKP CK pirmais sekretārs Aļģirds Brazausks Lietuvas televīzijā stāstīja par izsaukšanas iemesliem. 19. decembrī notiks Lietuvas kompartijas ārkārtējais kongress, un tas arī interesēja PSKP. Sēdē republikas vadītāji argumentēti paskaidroja un atbildēja uz jautājumiem, kāpēc tiek sasaukts ārkārtējais kongress.

}}Lietuvas kompartijai skaidri jānovērtē staļiniskās represijas, kļūdas kā pirms, tā arī pēc kara. Šobrīd Centrālā Komiteja jāatjaunina ar jauniem cilvēkiem. Jānoskaidro, kāda ir Lietuvas kompartijas vieta republikas politiskajā dzīvē un politiskajā sistēmā vispār. Kongresā apstiprinās Lietuvas kompartijas patstāvības statusu. Bez tam sēdē runāja arī par problēmām, kas republikā aktualizējušās, uzsverot drīzāku ekonomiskās patstāvības jautājuma atrisināšanu. No PSKP puses īpašu aizrādījumu neesot bijis. Pēc Aļģirda Brazauska domām, dialogs esot noticis. Savukārt intervijā Lietuvas radio pirmais sekretārs atzina, ka pārāk daudz laika paņemot interviju sniegšana ārzemju žurnālistiem. Tas traucējot gatavošanos gaidāmajam kongresam. Ārzemju korespondentus interesē galvenokārt prognozes, viņi grib dzirdēt precīzas atbildes. Par to varējām pārliecināties arī pagājušonedēļ, kad laikraksta redakcijā viesojās trīs norvēģu žurnālisti. Viņus interesēja politika, ekonomika, reliģija, armijas lietas… Viesi bija pārsteigti, ka Lietuvas komjaunatne atdalījusies no centra un ka to grib darīt arī kompartija. Vai tas maz iespējams? Atbildes uz daudziem jautājumiem vēlētos uzzināt arī Lietuvas iedzīvotāji. Tā, piemēram, kad tiks atrisināts jautājums par Lietuvas jauniešu iesaukšanu Bruņotajos Spēkos. Šajās dienās pienākušas sēru ziņas: trīs jaunieši armijā gājuši bojā. Viens — Vladivostokā, viens — Kazahijā un viens — Austrumvācijā. Pēc saņemtajām ziņām, visi it kā cietuši nelaimes gadījumos.{{Written by|Irena Revaitiene}}{{About topic|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar'Republikas Augstākās Padomes Prezidijs ar uzsaukumu vērsies pie iedzīvotājiem. Tajā teikts, ka dienesta jautājumu sakarā jāpanāk grozījumi PSRS likumdošanā un iestāžu dokumentos. Tomēr norādīts, lai jaunieši reāli raugās uz atteikšanos no dienesta pašreizējā laika posmā. Pagaidām republikai neesot iespēju aizsargāt jauniešus, kas atsakās no dienesta,1989gribēdami humanizēt kara pavēles. Pagājušajā nedēļā Viļņā notika Lietuvas rezerves virsnieku konference. Tika runāts arī par Lietuvas armijas izveidošanas koncepciju. Konferences gaitā daudz kritikas saņēma kara un darba veterānu padome, 1990}}kuras darbība izpaužas galvenokārt dažādu labumu sadalē… {{About topic|Lietuvas neatkarības cīņas}}demokrātu partija nākusi klajā ar aicinājumu sarīkot referendumu par to, vai Lietuvas teritorijā esošie armijas pārstāvji var piedalīties Augstākās Padomes vēlēšanās. Šo informāciju pārraidīja populārais TV raidījums «Atdzimšanas vilnis».{{About domain|Politika}}{{About media|«Komjaunimo Tiesa»Lielu rezonansi radījusi arī cita TV pārraide — «Spogulis», parādot Palangas izpildkomitejas vadītāju noziedzīgo darbību. Personiskajai atpūtai, kā arī lekcijām «Māksla, kā pārvaldīt citus», kuras lasīja kāda Ļeņingradas ārste, viņi iztērējuši 180 000 rubļu no pilsētas budžeta. Palangas iedzīvotāji pieprasījuši, laikraksts (Lietuva)}}lai izpildkomitejas pārstāvji «demisionē». Ar šo lietu tagad nodarbojas prokuratūra.{{About place|Lietuva}}{{About year|1989}}Klaipēdā atklāts piemineklis 1605. gadā tur dzimušajam lietuviešu izcelsmes dzejniekam Simonam Baham. Kāda dzejoļa varones Anhenas skulptūra, ko uzcēla gadsimta sākumā un nopostīja otrā pasaules kara gados, atgriezusies Teātra laukumā. Pieminekļa atjaunošana veikta kopā ar partneriem no VFR. Ievēlēta «Mis Viļņa-89». Tā ir 24 gadus vecā ārste Ramūna Hodavičūte. &nbsp;<p style="text-align: right; ">'''IRĒNA REVAITIENE,'''</p><p style="text-align: right; ">informācijas nodaļas korespondente</p>