Pirmās dienas pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas mani maķenīt skumdināja. Pirmkārt, jau tāpēc, ka daudziem Deklarācijas pieņemšana bija sava veida signāls veicigai un vērienīgai sāls, makaronu, miltu un citu produktu izpirkšanai. No otras puses, militāro aprindu rosība pēdējās dienās sākusi gluži vienkārši krist uz nerviem, neviļus vedinot uz domām, ka biežās karaspēka parādes, pareizāk sakot, tā sauktie to ģenerālmēģinājumi, tiek rīkoti ne jau tikai Uzvaras gadadienas svinību rotāšanai...
Sesijas kuluāros tika apspriesta deputāta Rubika uzstāšanās Latvijas televīzijā. Preses centrs izpratījis izplatījis Daiņa Ivāna paziņojuma tekstu, kurā teikts, ka tiešā ētera brīdi Gorbačovs vēl nebija saņēmis Deklarāciju tāpēc, ja kāds no Latvijā esošo partiju vadītājiem uztur personiskus sakarus ar Gorbačovu, viņa atstāstītos PSRS prezidenta vārdus vēl nevar uzskatīt par oficiālu Kremļa pozīciju.
Kā atceraties, iepriekšējā sesijas darba dienā īpašas kaislības izraisija preses centra ne visai korektā informācija attiecībā uz vairākuma enerģiskākajiem oponentiem. Vakar A. Aleksejevs ar gandarījumu nolasīja atvainošanos.