Izmaiņas

leprlekšējā Iepriekšējā gada nogalē LPSR MP priekšsēdētāja vietnieks Alfrēds Cepānis Čepānis gan presē, gan televīzijā informēja par ledzīvotāju iedzīvotāju līdzšinējo apgādi ar pārtiku, tais . Šais pārskatos akcentēts arī neapmierinātais pieprasījums pēc piena produktiem. Stāvoklis īpaši sasāpējis ir «repu bl i kas republikas galvaspilsētā. A. Cepānis Čepānis to pamato tādējādi, ka tos piena produktus, kurus Rīgas piena kombinātā negatavo, daži rajoni galvaspilsētai nemaz nedomā piegādāt. MP priekšsēdētāja vietnieks laikraksta «Cīna» «Cīņa» 1989. gada pēdējā numurā situāciju raksturojis tā: «Jā, tādi gadījumi Irir, piemēram, no Jelgavas, Tukuma un Valmieras piena kombinātiem. Viņi pieņēmuši lēmumu vispirms apglclāt apgādāt sevi. Un, raug, esošā likumdošana, ekonomiskā sistēma mūsu re publikā republikā un valstī pilnīgi atļauj tā rīkoties. Un te ne Ministru Padome, ne kāds cits iejaukties nevar, Jo tāa jo tās ir viņu < juridiskās un ekonomiskās tiesības.»

Nolēmu aprunāties ar kādu no minētajiem «grēkāžiem», tai . Šai nolūkā tlkoa tikos ar Tukuma piena kombināta direktoru JANI PLAVANUJĀNI PĻAVĀNU. Vina Viņa viedoklis:

— SkaidraSkaidrs, ka taa tas deķis Ir ir par šauru — līdzko to rauj rajoni uz savu pusi, centri centrs kļūst «pliks». Un otrādi. Ne mazums Jau jau dzirdēts, ka vārdu savienojumam «lauku prioritāte» tāda tukša skaņa vien eaotesot. Un tiesa Irir. Visi lēmumi rakstīti tikai llela|ām lielajām pilsētām par labu, lai tikai tajās nekā netrūktu. Kad nu, rauairaugi, arī tur, kur lēmumu rakstītāji dzīvo, sāk trūkt produktu, ir Jūtama jūtama kaut neliela sakustēšanās no viņu puses. Kad turpretī laukos nebila nebija ko ēst, tikai teorētiski pasludināja prioritāti . .. Bet būtībā viss vienmēr tiek lemts pilsētai par labu. Lauku prioritāte taču nozīmē arī to, ka laukos strādājošais cilvēks ir normāli apgādāts ar pārtiku.

— Esmu dzirdējusi, ka jūsu kombinātā raloto ražoto produkciju galvaspilsētā neņemot pretī. Va* Vai tā Ir ir taisnība?

— Vājplena Vājpiena biezpienu Rīga tiešām neņem pretī, Jo jo to varam dot tikai nefasētā veidā — kannās. Tāpēc vasarās to plegādājam piegādājam zvēru farmēni fermām... Rīgas plāna kombinēts kombināts paskaidro, ka nefasēto produkciju tirdzniecības uzņēmumi Iztirgot iztirgot neuzņemtos. Bet fasēlanal fasēšanai trūkst papīra. Padomju Savienībā ražotais neder, Importētā importētā — nepietiek. Tāpat trūkst arī fasējamās plēves (pērn — četras tonnas). togad Šogad trūkst trīsreiz vairāk... No Armēnijas pagā jusogad pagājušogad saņēmām trīs tonnas folijas. Bet tā nepieciešama piena pude|u vēcinu pudeļu vāciņu izgatavošanai.

Lai dekis deķis nebūtu par laurušauru, vairāk Jāražo, tai jāražo. Šai ziņā Rīga un Jūrmala, kurām piegādājam savu produkciju, varētu mums palīdzēt pienotavu rekonstruēšanā. Citādi Iznāk iznāk tā: Jūrmalā aizvien ce| ceļ visādas sanatorljaa sanatorijas un atpūtas namus, bet neviens pat nedomā, ar ko to iemītniekus ēdināt.  Tomēr neizpratni rada Rīgas piena kombināta atteikums pieņemt nefasētos piena produktus. Atliek vienīgi novēlēt tirdzniecības darbiniekiem: nebūsim tik smalki, Ja vēdera tukšsl