Izmaiņas

{{Newspaper Article|Article in=Cīņa|Published on=1988/10/09|Issue number=232|Page number=1|Original title=Atbalstot tiesisku valsti|Source file=cina1988n232_001_02|Abstract=}} {{Written by|LATINFORM}} {{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, I kongress}} {{About topic|LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF}} {{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, dibināšana}} {{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}} {{About topic|Nacionālā simbolika. Sarkanbaltsarkanais karogs}} {{About topic|Partijas XIX Vissavienības konference}} {{About topic|Represijas, represētie}} {{About domain|Politika}} {{About person|Jānis Stradiņš}} {{About person|Anatolijs Gorbunovs}} {{About person|Andrejs Cīrulis}} {{About person|Jānis Lucāns}} {{About person|Dainis Īvāns}} {{About person|Mihails Gorbačovs}} {{About person|Džemma Skulme}} {{About person|Māra Zālīte}} {{About person|Mavriks Vulfsons}} {{About person|Ilmārs Bišers}} {{About person|Ivars Priedītis}} {{About person|Vilnis Baltiņš}} {{About person|Vilis Krūmiņš}} {{About person|Jānis Peters}} {{About person|Jānis Vagris}} {{About person|Vilnis Edvīns Bresis}} {{About person|Vitālijs Soboļevs}} {{About person|Jānis Oherins}} {{About person|Antons Briļs}} {{About person|Boriss Koļesņikovs}} {{About person|J. Ikoņņikovs}} {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}} {{About organization|Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome}} {{About event|E1988100800}} {{About event|E1988100701}} {{About year|1988}}

}}Šī deputātu foruma atmosfēra, brīvas domu apmaiņas gaisotne bija jūtama arī Mežaparkā. Pirmo publisko runu teica sesijā ievēlētais Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs A. Gorbunovs. — Es šeit neesmu atnācis, lai kaut ko vēlīgi atbalstītu. Es esmu atnācis, lai, tāpat kā visi, aktīvi domātu un rīkotos. Pirms dažām dienām man bija ilga saruna ar Mihailu Gorbačovu. Es gribu jums teikt, ka mūsu valsts līderis ir lieliskā formā. Mūsu tikšanās iemesls bija mana kandidēšana republikas Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja amatam. Mani pārsteidza un iepriecināja mūsu sarunas stils un saturs, ko īsumā varētu raksturot ar paša Gorbačova vārdiem: nedomāsim par saviem krēsliem un amatiem, domāsim par mūsu valsti. Es vaļsirdīgi pastāstīju par mūsu republikas problēmām un saņēmu pretim sapratni un atbalstu. Un liktenis bija lēmis, ka vakar vēlu vakarā es pirmo reizi parakstīju republikas augstākā valsts varas orgāna lēmumus. Jūs neapšaubāmi interesēs mana programma nākotnei. Gribu pieskarties tikai dažiem pamatprincipiem. Es iestāšos par reālu tautvaldību un centīšos darīt visu, lai nebūtu plaisas starp valdību un tautu.{{Written by|LATINFORM}}{{About topic|Kopā ar saviem kolēģiem es esmu nolēmis rūpēties par to, lai reālās demokrātijas formas tiktu realizētas vispirms mūsu republikas Augstākajā Padomē. Lai visi, kas to vēlētos, vienmēr varētu dzirdēt un redzēt mūsu deputātu sēdes, tāpat kā tas notika vakar. Ja būs vajadzīgs, un es domāju, ka šādā vajadzība radīsies, Augstākās Padomes sesijas tiks rīkotas Latvijas Tautas frontesKomunistiskās partijas CK Politiskās izglītības namā, LTFlai tajās varētu brīvi piedalīties sabiedrības pārstāvji. Un ne tikai būt klāt, I kongress}}bet arī tieši piedalīties darbā. {{About topic|LATVIJAS TAUTAS FRONTETie likumprojekti, LTF}}kas skar visplašāko sabiedrisko slāņu intereses, noteikti tiks nodoti visai tautai apspriešanai, pirms deputāti pulcēsies, lai pieņemtu lēmumus par šiem likumiem. Protams, es varētu turpināt, jo runa ir par demokrātijas izpausmes formām, kas, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgas, lai cik vienkāršas tās būtu. Jebkuras demokrātijas realizācijas formas ir ļoti svarīgs faktors. Taču jūs ļoti labi saprotat, ka ne mazāk svarīgs ir mūsu darba saturs. {{About topic|Mēs vakar pieņēmām likumu par Latvijas Tautas fronteslaukiem. Deputāti vienprātīgi piešķīra latviešu valodai valsts valodas statusu. Augstākā Padome vienprātīgi apliecināja savu pozitīvo attieksmi pret mūsu nacionālo simboliku. Varbūt tikai neliela piebilde šajā sakarā. Pieņemot lēmumus, krievu un citu tautību deputāti ne tikai balsoja «par», bet arī parādīja augstu ētiskumu lēmumu projektu apspriešanā, it sevišķi latviešu nacionālās simbolikas jautājumā. Manuprāt, tagad mums visiem kopa tāda pati pietāte jāparāda sesijā pieņemto lēmumu izskaidrošanā. Un pats galvenais — realizējot šos lēmumus un turpmāk formulējot savas prasības, parādīsim tādu pašu izpratni, centīsimies būt, cik vien iespējams, precīzi jautājumos, kas skar vai var skart arī citu tautu intereses. Mēs esam ieinteresēti, LTFlai Latvijā visu tautību cilvēki varētu dzīvot laimīgi, dibināšana}}bez bažām par savu nākotni. {{About topic|Latviešu valodaProtams, mums ir jāuzdod sev jautājums: kā to panākt? Es domāju, ka vispirms ir jārunā par mūsu republikas saimniecisko un politisko patstāvību, Likums par valsts valodu}}tās suverenitāti. Jānodrošina republikas saimnieciskais aprēķins un arī republikas pilsoņa statuss. Pašreizējie migrācijas procesi nodara milzīgu postu visiem mūsu republikas visu tautību cilvēkiem, un valdībai tie nekavējoties ir jāaptur. Republikas Augstākā Padome garantēs visiem republikas iedzīvotājiem konstitucionālās tiesības un būs atbildīga savu pilsoņu priekšā. {{About topic|Nacionālā simbolikaTaču mums visiem ir jāsaprot viens ļoti būtisks moments. Augstākajai Padomei, pieņemot lēmumus ekonomiskajos, sociālajos, kultūras un citos aktuālos jautājumos, būs vēl vairāk jārēķinās ar republikas pamatnācijas — latviešu — nacionālajām interesēm. Un ne tikai ētisku apsvērumu pēc, bet arī aiz praktiskiem, es pat teiktu, naturāliem apsvērumiem. Latvija ir pirmā un vienīgā zeme, kur latvieši var apmierināt un attīstīt savas nacionālās intereses un būt kā tauta. Šo, liekas, vienkāršo un saprotamo jēdzienu neievērošana arī novedusi Latviju starpnacionālā sprieguma situācijā. Sarkanbaltsarkanais karogs}}{{About topic|Partijas XIX Vissavienības konference}}{{About topic|RepresijasPar Tautas fronti teikšu ļoti īsi. Katrs domājošs Tautas frontes dalībnieks un katrs aktīvs deputāts drīz vien sapratīs, represētie}}ka ne tikai mērķi, bet pat darba formas viņiem ir līdzīgas. Un Tautas fronte tikai stiprinās tautas varu. {{About domain|Politika}}Tālāk es gribētu pateikt, ka mums jāizsaka sava konkrēta attieksme pret visiem mūsu republikas iedzīvotājiem. Pirmām kārtām varbūt pat būtu jāizsaka sava attieksme pret mūsu garīdzniecību, kas patlaban stingri ietur tādu kursu, lai kopā ar mums piedalītos partijas XIX Vissavienības konferences lēmumu realizēšanā.{{About person|Jānis Stradiņš}}{{About person|Anatolijs Gorbunovs}}Saglabājot vislielāko cieņu pret vecāko paaudzi, pret tēviem un mātēm un it sevišķi pret vecmammām un vectēviem, es tomēr gribētu izteikt vislielāko uzticēšanos mūsu trīsdesmitgadnieku paaudzei, mūsu jaunākajai paaudzei. Revolucionārajai pārbūvei ir ļoti vajadzīgs avangardisms. Un es domāju, ka tā jauniešiem šodien netrūkst. Jau no morālā viedokļa vien šobrīd būtu nepareizi, ja atmatu uzplēšanu mēs prasītu no vecākiem cilvēkiem, pat ja viņi paši savos jaunības un spēka gados šis atmatas ir radījuši. Un vai tad cilvēces dzīvības jautājumā - vides aizsardzībā — mūsu jaunatne nav šīs kustības priekšgalā!{{About person|Andrejs Cīrulis}}{{About person|Jānis Lucāns}}Mēs nevaram nemitīgi lūgt un mudināt strādniekus un zemniekus strādāt labāk. Par to, ka dažreiz viņu darbs nav efektīvs, atbildība jāuzņemas mums visiem, arī inteliģencei. Kā darbu organizējam, tādi ir arī rezultāti. Tāpēc arī inteliģences prioritārā loma ir mūsu dzīves reālā nepieciešamība. To visu es saku tāpēc, lai uzsvērtu domu: mēs visi esam vienlīdz vajadzīgi Latvijai. Un šobrīd varbūt vairāk nekā jebkad. Sirdsgudrāki un zinošāki nekā bijām vakar. Un lai šī apziņa vairo mūsu spēkus un stiprina ticību mūsu tautas un republikas rītdienai.{{About person|Dainis Īvāns}}{{About person|Mihails Gorbačovs}}Ar aplausiem un puķu klēpjiem manifestācijas dalībnieci sveica Latvijas augstākā valsts varas orgāna vadītāju.{{About person|Džemma Skulme}}{{About person|Māra Manifestācijā runāja daudzi pazīstami Latvijas sabiedrības pārstāvji — dzejniece M. Zālīte}}{{About person|Mavriks , māksliniece Dž. Skulme, žurnālisti M. Vulfsons}}{{About person|Ilmārs , D. Īvāns un A. Cīrulis, Limbažu rajona agroapvienības «Komunārs» priekšsēdētājs J. Lucāns, jurists I. Bišers}}{{About person|Ivars , republikas jaunatnes līderis I. Priedītis}}{{About person|Vilnis , sporta dzīves organizētājs V. Baltiņš}}{{About person|Vilis , kara veterāns V. Krūmiņš}}un citi, kā arī viesi no Igaunijas un Lietuvas.{{About person|Jānis Peters}}{{About person|Jānis Vagris}}Atzīmēdami iepriecinošās pārmaiņas, ko sabiedrības dzīvē radījusi pārbūve, viņi ar dziļu sāpi runāja arī par tādām akūtām problēmām kā centrālo resoru diktāts, zemnieku nošķirtība no zemes, dažu Latvijas vēstures lappušu gausā atjaunošana, pilsoņu tiesību un sociālā taisnīguma principu neievērošana, ekoloģiskā līdzsvara izjaukšana, saražotā produkta netaisnīgā sadale, nepamatotā darbaspēka ievešana no ārienes un daudziem citiem jautājumiem. Tika asi kritizēti cilvēki, kas vadīja republiku stagnācijas laikā.{{About person|Vilnis Edvīns Bresis}}{{About person|Vitālijs Soboļevs}}Nobeigumā runāja Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājs J. Peters. Darbu Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa organizācijas komitejas priekšsēdētāja amatā viņš nosauca par vislielāko un vissmagāko laimi savā mūžā. Un uzsvēra: karogi — tas ir labi un likumīgi, «Dievs, svētī Latviju!» atdzimšana — tas ir labi un likumīgi, un Brīvības piemineklis — tas ir labi un likumīgi. Tikai ļoti gribētos visus brīdināt no tā, lai šīs kvalitātes nepaliktu tikai kosmētiskā līmenī. Kad mēs apzināsimies, ka visa pamatā ir ekonomika, tad mūsu tauta, mūsu zeme un mūsu valsts kļūs patiesi neatkarīgas. Un valstu federācijā mēs funkcionēsim tādās kvalitātēs, kādas šai teorētiski brīvajai federācijai paredzēja Ļeņins.{{About person|Jānis Oherins}}{{About person|Antons Briļs}}J. Peters pateicās visiem, kas šai dienā bija ziedojuši līdzekļus materiālās palīdzības sniegšanai hitlerisma un staļinisma upuru pēctečiem. Manifestācija ilga līdz vēlam vakaram. Lielais kopkoris, ko veidoja vairāk nekā divsimt pašdarbības kolektīvu un profesionālo koru no visiem republikas rajoniem un pilsētām, zem sarkanbaltsarkanajiem karogiem dziedāja tautasdziesmas un latviešu komponistu dziesmas.{{About person|Boriss Koļesņikovs}}{{About person|Manifestācijā piedalījās Latvijas Komunistiskās partijas CK pirmais sekretārs J. Ikoņņikovs}}{{About organization|Vagris, republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs V. E. Bresis, Latvijas Tautas fronte (LTF)}}{{About organization|Komunistiskās partijas CK otrais sekretārs V. Soboļevs, Latvijas PSR Augstākā PadomeKomunistiskās partijas sekretāri A. Briļs un J. Oherins, LPSR Augstākā Padome}}citi partijas un padomju darbinieki.<p style="text-align: right;">'''&nbsp;LATINFORM'''</p><p style="text-align: right;">'''</p>{{About event|E1988100800}}'''''B. Koļesņikova''''' un '''''J. Ikoņņikova''''' foto{{About event|E1988100701}}{{About year|1988}}(LATINFORM)