Izmaiņas

Cienījamie kolēģi! Ar lielu uzmanību un ieinteresētību es, krievu tautības žurnālistu pārstāvis, sekoju pēdējā laika notikumiem republikā — sabiedriskās domas kustībai, nacionālās pašapziņas atmodai —, kuru pamatā, manuprāt, ir cēla ideja — atdot sākotnējo jēgu daudziem jēdzieniem, kas aizvadītajos gadu desmitos vienu vai otru iemeslu dēļ tikuši aizmirsti vai sagrozīti. Tā nav vienaldzīga «novērotāja» uzmanība. Es taču dzīvoju tādu cilvēku zemē, kuri devuši neapšaubāmu ieguldījumu mūsdienu civilizācijas kultūrā, radījuši paliekamas vērtības ne tikai ekonomiskajā, bet — vēl svarīgāk — arī garīgajā jomā. Es jūtu dziļu cieņu pret tautu, kuras labākie pārstāvji soļoja Oktobra revolūcijas pirmajās rindās — viņu vienīgā privilēģija bija pārliecība, ka viņiem jāatrodas priekšgalā. Jābūt tur, kur iet viskarstāk, tātad — arī jāmirst pirmajās rindās. Man ir tuvi un saprotami to cilvēku centieni un vēlmes, kuriem sāp sirds par senču zemi, ko izķēmo pārnacionāla industrializācijas un agrokulturizācijas ielaušanās, balstoties uz kailu aprēķinu un barbarisku komerciju. Es simpatizēju kolēģiem, kas prasa saprātīgu būtņu, nevis patērētāju, attieksmi pret ekoloģiju, un atbalstu viņus. Es balsoju par prasību — dziļi destaļinizēt visas mūsu sabiedrības sfēras bez izņēmuma. Uzskatu, ka šā procesa īstenošana ir viens no priekšnoteikumiem, lai sabiedrība, visiem tās locekļiem kopīgi darbojoties, no tikumiskā un ekonomiskā strupceļa izkļūtu uz lielceļa, kas ved pretī sabiedrības uzplaukumam.