16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{About person|Maija Maļinovska}}
{{About person|Dainis Berdigans}}
{{About person|Jāzeps Barkāns }}
{{About person|Alfrēds Rubiks}}
{{About person|Jānis Leja }}{{About person|V. Krēsliņš}}{{About person|A. Redere}}{{About person|Jānis Anmanis}}{{About person|Z. Beika}}{{About person|L. Vereščaks}}{{About person|A. Iļjins}}{{About person|Marina Kosteņecka }}{{About person|Juris Karlsons}}{{About person|O. Priekulis}}{{About person|Zaiga Kipere}}{{About person|Jānis Baltauss}}{{About person|Aina Deglava}}{{About person|Imants Andersons}}{{About person|Arnolds Klaucēns}}{{About person|Haralds Bagnovecs }}{{About person|A. Krols}}{{About person|Nikolajs Kaftailovs }}{{About person|A. Meikališs}}{{About person|Ilgvars Batrags }}{{About person|G. Poļanskis}}{{About person|J. Blekte }}{{About person|I. Beijere}}{{About person|G. Dēliņa}}{{About person|S. Sardiko}}{{About person|L. Bernharde}}{{About person|M. Dimenšteine }}{{About person|L. Žeglova}}{{About person| A. Celma}}{{About person|Anda Rožukalne }}{{About person|Juris Bojārs}}{{About person|Viktors Ivbulis }}{{About person|Jānis Piešiņš}}{{About person|Jānis Dzenītis}}{{About person|Uģis Kalmanis}}{{About person|Modris Ģelzis}}{{About person|Jānis Dripe}}
{{About organization|Glavļits}}
{{About media|«Padomju Jaunatne», laikraksts}}
„Rīgas Balss” 1987. gada 7. decembrī ziņoja, ka notikusi Kirova rajona Tautas deputātu padomes kultūras pastāvīgās komisijas kārtējā sēde, kur tika pieņemts aicinājums republikas sabiedrībai kā prioritāti Latvijas PSR izvirzīt jautājumu par Viļa Lāča Valsts bibliotēkas grāmatu fondu glābšanu. Aicinājums bija ļoti nopietns dokuments, kurā bija bagātīga argumentācija. Piemēram, te tika rakstīts:
«Saruna par speciālas ēkas celtniecību bibliotēkai risinās nu jau vairāk nekā 42 gadus. Tā aizsākās Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes un Lat-vijas Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas 1945. gada 29. maija lēmumā Nr. 88 «Par pasākumiem Latvijas PSR bibliotēku darba uzlabošanai». Šā lēmuma 13. punktā teikts:
«Uzdot Rīgas pilsētas izpildkomitejai un Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes arhitektūras lietu pārvaldei Rīgas rekonstrukcijas plānā paredzēt speciālas ēkas celtniecību Valsts bibliotēkai.» Bibliotēkas ēkas projektēšana un celtniecība turpmākajos gados tika iekļauta visos piecgadu plānos, bet arī savu septiņdesmit gadu jubileju 1989. gadā V. Lāča Valsts bibliotēka sagaidīs smagos apstākļos.
Aina Deglava pat karoja par gāzes uzglabāšanas torņiem Vagonu ielā 20 (arhitektūras piemineklis), jo tie tobrīd stāvēja tukši. Aprēķinot lielākā torņa tilpumu, varēja secināt, ka pēc pārbūves tur varētu izvietot trīs miljonus grāmatu un šie torņi nostāvētu vēl vairākas simtgades. Bet nekas nesanāca.
Nobeigumā viņa rezignēti rakstīja: „Savas dzīves 30 gadus esmu atdevusi Valsts bibliotēkai. Man tuvojas astoņdesmitgade, bet es ļoti vēlētos sagai-dīt sagaidīt to brīdi, kad spēšu noti-cētnoticēt, ka beidzot cilvēki sapra-tīssapratīs, kāda nozīme tautas garī-gajā garīgajā augsmē ir grāmatai, un darīs visu, lai tā pienācīgi tiktu cienīta un godāta, un ie-nesta ienesta jaunā ēkā. Tādā, kurā visiem pietiks vietas un gais-masgaismas. Gan ļaudīm, gan grāma-tāmgrāmatām.”
Pēc divām dienām lielu vēstuļu apskatu „Kā palīdzēt grāmatām?” publicē „Rīgas Balss”.
«Viens no piemēriem ir diskusija par Viļa Lāča Valsts bibliotēku. Laikraksti «Padomju Jaunatne», «Literatūra un Māksla» pilnīgi pamatoti izvirzīja jautājumu par ēku saglabāšanu, kurām ir liela sabiedriskā un materiālā vērtība, par jaunu bibliotēkas korpusu celtniecību.
Būtu dabiski, ka Kultūras ministrijas darbinieki pēc tam noskaidrotu, kāpēc pieļautas acīmredzamas bezjēdzības ēku apkopē (tek jumti), kāpēc daudzu gadu laikā nav paveikti nepieciešamie projektēšanas un remontdarbi šim nolūkam piešķirtajās telpās. Būtu pareizi, ka ministrija paredzētu neatliekamus pasākumus atsegto trūkumu novēršanai un vainīgo sodīšanai. Tie ir grūti jautājumi. Acīmredzot vajadzīgi attiecīgi iesniegumi Ministru Padomei, partijas pilsētas komitejai, pilsētas izpildkomitejai. Vajadzēja panākt skaidrību arī par jauno korpusu projektēšanas un celtniecības termiņiem. Tomēr tā visa vietā izvēršas dažādas diskusijas, intervijas daudzu stundu garumā, kas ne par ko citu neliecina kā vien par attiecīgo vadītāju bezpalīdzīgumu.<br/> Liekas, arī republikas Ministru Padome uz šo aso problēmu nav operatīvi reaģējusi.
Rezultātā saasinās kaislības, sabiedrība organizē daudzu parakstu vākšanu par bibliotēkas saglabāšanu.<br/>Te rodas arī otrs principiāls jautājums. Kāpēc šajā gadījumā malā palika partijas rajona komiteja, partijas pilsētas komitejas nodaļa? Kāpēc mēs nekļuvām par šās aktuālās problēmas risinājuma iniciatoriem? Jāteic atklāti, sava ietekme bija paradumam pret kultūras vērtībām izturēties kā pret kaut ko otršķirīgu. Nav noslēpums, ja pēkšņi aizietu bojā kādas ražošanas vērtības, gan partijas organizāciju, gan partijas komiteju attieksme nekavējoties tiktu apspriesta biroja sēdē, vainīgie sodīti, gādāts par kārtību.
2. Atzīt par nepieciešamu celt Rīgā jaunu bibliotēkas kompleksu, lai izvietotu tajā V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēku.<br/>Pieņemt zināšanai, ka Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomiteja saskaņā ar Rīgas pilsētas ģenerālplānu par bibliotēkas kompleksa celtniecības vietu noteikusi Uzvaras bulvāra, Kuģu ielas, Akmeņu ielas un Valguma ielas rajonu.
3. Piekrist Latvijas PSR Kultūras ministrijas (b. J. Barkāns) un Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas (b. A. Rubiks) priekšlikumam sarīkot kopīgi ar Latvijas PSR Valsts Celtniecības lietu komiteju un Latvijas PSR Arhitektu savienību līdz 1988. gada 1. septembrim pasūtījumkonkursu par minētā bibliotēkas kompleksa labāko projekta risinājumu.<br/>Piešķirt Latvijas PSR Kultūras ministrijai no Latvijas PSR Ministru Padomes rezerves fonda 1988. gada pirmajā pusgadā 30 tūkstošus rub-ļu rubļu konkursa sarīkošanai.
4. Latvijas PSR Valsts plāna komitejai (b. GH. Bagnovecs) paredzēt iedalīt nepieciešamos limitus jaunā bibliotēkas kompleksa, kura izvietos V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēku, projektēšanai un celtniecībai.<br/>Latvijas PSR Valsts celtniecības lietu komitejai (b. A. Krols) un Latvijas PSR Kultūras ministrijai (b. J. Barkāns) nodrošināt, lai 1988. gada sāktu izstrādāt projekta un tāmes dokumentāciju. Projektējot paredzēt iespēju veikt bibliotēkas kompleksa celtniecību un nodošanu ekspluatācija pa kārtām.
Latvijas PSR Celtniecības ministrijai (b. N. Kaftailovs) un Latvijas PSR Kultūras ministrijai (b. J. Barkāns) nodrošināt bibliotēkas kompleksa celtniecības uzsākšanu 1991. gada un tā celtniecības pabeigšanu 1996. gadā.
«Arhitekts Gunārs Birkerts Rīgā — ar iespējamu turpinājumu
Uz dažām dienām bez šefuzraudzības atstājis savus 34 projektētājus firmā «Gunnar Birkerts and Associates», viņš no 4. līdz 9. martam uzturējās Rīgā. Ar atturīgu eleganci apsveica mūsu sievietes un jo īpaši arhitektes svētkos TV panorāmas laikā un dažas stundas pavadīja ieinteresētu kolēģu pārpildītā Arhitektu namā. Bet ne jau te šoreiz meklējama brauciena būtība — Gunārs Birkerts Latvijā ieradās kā profesionālis, lai pēc Latvijas Kultūras komitejas lūguma vienotos par jaunas Nacionālās bibliotēkas projektēšanu Rīga.<br/>Kultūras komitejas priekš-sēdētāja priekšsēdētāja vietnieks G. Grīnbergs un G. Birkerts parakstījuši pirmo protokolu, kura sagatavošanā piedalījās arī arhitekti M. Ģelzis, A. Purviņš, G. Asaris, Valsts bibliotēkas direktors A. Ķeizars un kuru principā atbalsta Valsts plāna komitejas priekšsēdētājs M. Ramāns un Valsts celtniecības komitejas priekšsēdētāja vietnieks A. Krols
Būve ir tik īpaši gaidīta un nepieciešama, ka dažus protokola punktus atļaušos citēt visā pilnībā:
<br/>«Pēc iepriekšējas perspektīvā būvlaukuma Uzvaras bulvāra un Kuģu ielas rajonā apsekošanas, iepazīšanas ar esošās Valsts bibliotēkas darba organizāciju, tehnisko bāzi un domu apmaiņas par jaunprojektējamās Nacionālās bibliotēkas īpašo lomu nacionālas kultūras saglabāšanā un nepieciešamību sniegt optimālos, mūsdienīgākos, tehniskā progresa līmenim atbilstošus risinājumus, nolēma:
1. Akceptēt pilsētas ģenplānā noteikto novietni, apstiprināt agrāk noteikto bib-liotēkas bibliotēkas ietilpību — 8 milj. grāmatu, orientējošo celtniecības — montāžas darbu iz-maksu izmaksu — 20 milj. rbļ., ar celtniecības sākumu — 1991. gadā.
2. Organizēt projekta izstrādi, piedaloties firmai «Gunnar Birkerts and Associates» (ASV) arhitekta G. Birkerta vadībā un Latvijas PSR speciālistiem arhitekta M. Ģelža vadībā.
