Izmaiņas

'''Aizgājuša Aizgājušā gada spilgtākie (neparastākie) iespaidi? Par tiem liecinot tēzes, rezolCclJasrezolūcijas, rekomendācijas, vārdo vārdu sakot, funkcionāra cienīgs papīru žūksnis, ko LPSR ZA Organiskās sintēzes institūta zinātniskais līdzstrādnieks ĒRIKS KUPCE pārvedis no, viņaprāt, stagnācijas gadus vispilgtāk visspilgtāk apliecinoša pasākuma, kura" kurā viņam — pirmajam no Latvijas komjaunatnes prēmijas laureātiem — visžēlīgi bija pllauts atļauts piedalīties, — VII PSRS un Somijas jaunatnes draudzības festivālā. '''

'''Ēriks noteikti lūdz minēt, ka šādu laimi (nudien, |o jo uz Przemēm ārzemēm viņa, mazatalgoto inteliģentu, šķira parasti par velti nebrauc) izgādāja Jaunatnes jaunatnes organizāciju komiteja. Vrrbflt Varbūt tāpēc, ka pirmā no tertlekš iepriekš minētajām iestādēm uzklausījusi pārmetumus par to. , ka mūsu komjaunatnes aparāts ]otl ļoti maz Interesējas nar Jaunajiem interesējas par jaunajiem zinātniekiem. Šoreiz «baltajām apkaklītēm» paldies! Cerēsim, ka ne par pēdējo bezdelīgu.'''

— Par šādu festivālu, protams, agrāk neko nebiju dzirdējis. — Ēriks stāsta. — tāpēc uzalclnālums uzaicinājums bija stipri Intriģējošsintriģējošs. Dienu pirms izbraukšanas saņēmu festivāla programmu. Notika ari arī slavenā Instruktāžainstruktāža, kā Jāuzvedas jāuzvedas kapitālistiskajās valstis. Vēlreiz pārliecinājos, ka visi coji ceļi uz ārpasauli ved caur Maskavu. Pat tiem. , kas atpakaļceļā Izkāpa Leņlngradāizkāpa Leņingradā, bietes biļetes tika nopirktas līdz dzimtenes sirdij. (Stā|ietles Stājieties komjaunatnē, Io jo komjauniešiem nauda dzīvē nav galvenais!) SamJrā Samērā savdabīga bija ari arī festivāla dalībnieku sagatavošana gaidāmajam pasākumam . Proti, par pilnīgi nevajadzīgu tika uzskatīta iepazīstināšana ar iepriekšējo festivālu darbu un rezultātiem, kā ari arī šoreiz paredzētajiem pasākumiem . Draudzības JOtas jūtas tika iekustinātas. , sīki Izklāstot izklāstot somu vēsturiskās pretenzijas uz PSRS teritorijām un īpašos draudus, kādus Somija radīja Padomju Savienībai otrā pasaules kara priekšvakarā.

Dabiski, ka tādā pašā garā ritēja festivāla diskusijas par baltajiem plankumiem PSRS un Somijas attiecību vēsturē. Scmlem, Somiem vienīgais baltais plankums šai jautājumā gan bija PSRS valdības oficiālā nostāja pašreiz. To nu Izklāstīja izklāstīja profesionāls vēsturnieks, diplomāts, PSRS un Somijas attiecību speciālists. PSRS Ārlietu minlstriJas ministrijas pārstāvis A. Dongarovs . Analizēdams situāciju PSRS rietumos 1938. gadā un attiecības ar robežvalstlm. robežvalstīm, šis biedrs teica, ka Somija bijusi vienīgā valsts. , kura nav simpatizējusi Padomju Savienībai (pie varas bllls bijis reakcionārs režīms, valdījis prctpadomju pretpadomju noskaņojums. , kaut gan bijušas ari arī pamatotas teritoriālas pretenzijas uz KarēlljuKarēliju). Somijai nav bijis nesaskaņu ar Vāciju. Tāds sīkums, ka pie Baltijas lūras jūras 1938 . gadā eksistēja vēl trīs neatkarlsras neatkarīgas valstis. , vispār netika pieminēts. Atzīdams, ka Molotovs lr rediģē lls ir rediģējis Maskavas izveidotās ļaunās jaunās Somijas valdības vēstījumu =:cmu somu tautai, PSRS AM pār ?tāvls pārstāvis apgalvoja, ka šos pasākumus nevajadzētu uzskatīt par Somijas sov?tlzācljas mēglnālumu sovjetizācijas mēģinājumu un jo īpaši par mēģinājumu lekļaut Soml|u iekļaut Somiju PSRS sastāvā. (Dīvaini, ka Ņ. Hrušcov3 Hruščovs savās atminās atmiņās raksta tieši par plānoto Somijas PSR Izveidošanuizveidošanu.) Taču vēl dīvaināk lr ir tas. , ka oficiāls PSRS AM ĀM pārstāvis 1989. gadā Staļina ārpolitiku raksturo kā visumā pareizu un likumīgu un pavēsta, ka no PSRS puses ziemas karu nevar nosaukt par agresiju. Droši vien Molotova un Rl-bentropa Ribentropa pakts vispār netiktu pieminēts. Ja , ja tā ekslstencl eksistenci atkal nebūtu atgādinājuši somu launlešljaunieši.

Te varbūt vietā būtu pastāstīt par 150 cilvēku lielās oficiālās delegācijas sastāvu. Man šķita, ka garajā vilciena vagonu rindā, kas šķērsoja PSRS un Somijas robeži. bl|a robežu, bija galvenokārt Maskavas «zelta jaunatne», komjaunatnes funkcionāri, vīnu viņu radi un draugi.-, kurus, protams, gaudām gaužām maz interesēja festivāla norises .

Oficiāli pārstāvētas bija vairākas grupas — studenti '(konkursa «Ko tu zini par Somiju?» uzvarētā 11uzvarētāji), politiķl. politiķi, to vidū — pleci Jaunie pieci jaunie deputāti. , kooperatoru jeb «biznesmeņu» grupa. arodbiedrību grapa grupa (tai bija vairākas reizes lielāka dienas nauda nekā mums), kā ari arī vēsturnieki, kultūras darbiniekl darbinieki (ari arī divas rokgrupas no Maskavas). , militārpersonu gruoa grupa (seši allaž formas tēroā tērpā ģērbušies cilvēki) un garīdznieki. Analogas grupas blla bija no Somijas puses. Darbu plānola plānoja pa grupām, taču daudzi atzinās, ka iepriekš par to neko neesot zinājuši un nožēloja, ka neesot varējuši sagatavoties, lai darbotos produktīvāk.

Festivāla programmā tika pieteikta ari arī vairāk nekā 300 cilvēku lielā delegācija no sadraudzības pilsētām. Kurām? Vai bija pārstāvji ari arī no Rīgas? Kāda bija viņu programma? Tas palika nezināms. (Acīmredzot nezinošu sabiedrību vieglāk ir pārvaldīt.) Man gan šķiet, ka delegāciju vairākumam tomēr vajadzēja būt no Baltijas. Esam taču somu kaimiņi — ar līdzīgu vēsturi, dzīves izpratni utt. Es oficiāli biju speciālists ekoloģijas Jautājumos. jautājumos, bet, tā kā to uzzināju tikai Somijā un gatavojies netiku, nekādu nozīmīgu ieguldījumu, protams, dot nevarēju un gāju visur, kur man likās inteīesanti interesanti.

Pateicoties angļu valodas zināšanām , iepazinos ar Jaunajiem jaunajiem zinātniekiem, dažādu jaunatnes organizāciju un partiju līderiem, viesojos Helsinku universitātes Ķīmijas fakultātē. Partiju viņiem lr mii zums ir milzums (komunistiem vien četras i. ), bet īpašu pretrunīgumu neizjūtāmneizjutām. Partijas dibināšanai Somijā izvirza divas pamatprasības: lai tajā būtu vairāk nekā trīs biedri un programma, kas virzīta uz sabiedrības labklājības celšanu .

Neviena neaicināts, somu studentu organizācijas līderis izteica priekšlikumu sarīkot apmaiņas braucienus starp somu un latviešu studentu grupām Sl Ideja . Šī ideja tika uzņemta ar atsaucību, taču tās īstenošanai vajadzīgi konkrēti priekšlikumi un konkrētas studentu grupas. Tā.pēc Tāpēc vienojāmies: Ja ja tādas Latvijā tiks atrastas, nosūtīsim šos priekšlikumus studentu asociācijai Helsinkos. Sīkāku informāciju un konkrētu adresi varat saņemt pie Māra Riekstiņa (JOK) vai arī laikraksta «Latvijas Jaunatne» redakcijā.

Un tomēr – visu laiku mani tirda jautājums: kāpēc vispār bija vajadzīgs šāds pasākums? To vaicāju arī somiem. Viņiem tas izmaksājot aptuveni miljonu marku (ap 200 000 dolāru). Kāds no tā labums? Citu valstu Jauniešijaunieši, izņemot Poliju un VDR. , par tamlīdzīgu draudzēšanos pat nedomājot. Kuluāros dzirdēju, ka somi šādus festivālus rīkojot «labu kaimiņattiecību uzturēšanai ar PSRS» . . lespējams. Iespējams, ka tādi būs vajadzīgi arī neatkarīgajā Latvijā?..