Izmaiņas

{{Newspaper Article|Article in=Rīgas Balss|Published on=1990/01/29|Issue number=20|Page number=1|Original title=Lai nebūtu jāmaina kurss|In section=Latvijas PSR Ministru Padomē|Source file=riba1990n020_001_01|Abstract=Latvijas PSR Ministru Padomē}} {{Written by|G. Grants}}Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs V. Bresis kopīgi ar valdības locekļiem tikās ar jaunievēlētajiem rajonu un pilsētu tautas deputātu padomju izpildkomiteju priekšsēdētājiem. Vietējo padomju vēlēšanas republikā vēl nav beigušās, un tāpēc šai tikšanās reizei bija iepazīšanās raksturs.

}}Spriežot pēc provizoriskajiem datiem, tautas deputātu padomju izpildkomiteju priekšsēdētāju korpuss ir būtiski atjauninājies. Tajā iekļāvušies spējīgi vadītāji no dažādām tautas saimniecības nozarēm. Sīvajā priekšvēlēšanu konkurencē uzvarēja arī daži līdzšinējie priekšsēdētāji. Viņu praktiskā pieredze pašreizējos ekonomiskās suverenitātes apstākļos ir īpaši vērtīga. Īsā ievadrunā V. Bresis atzīmēja, ka nav vienkārši pārveidot stingro plānošanas sistēmu mazak centralizētā tirgus ekonomikā. Pastāvīgi mainīgajā ekonomiskajā situācijā krasi pieaugusi rajonu posma vadītāju atbildība. Viņu funkcijas pastāvīgi paplašinās, taču galīgi vēl nav noteiktas. Priekšlikumus attiecībā uz rajonu sociālās un ekonomiskās attīstības koordinēšanu izvirzīja Tukuma rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs V. Butāns, Gulbenes rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs N. Stepanovs, Alūksnes rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs V. Bluķis, Rīgas rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs E. Kalnciems, Rēzeknes pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs J. Karro, Saldus rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs S. Upenieks, Balvu rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs V. Šļakota, Ventspils pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs A. Lembergs, Stučkas rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs J. Krūmiņš un citi. Piemēram, runātāji ierosināja iekšējā tirgus nostiprināšanas interesēs aplikt ar muitas nodevām neorganizēto preču izvešanu no republikas, tādējādi padarot to neizdevīgu. Tika ierosināts grozīt Valsts celtniecības komitejas un Valsts agrorūpnieciskās komitejas organizatoriskās struktūras un noregulēt cenu veidošanas mehānismu tā, lai cenas stimulētu lauksaimniecības produkcijas ražošanas pieaugumu. Tika apšaubīts, vai ir pamatotas Valsts materiāli tehniskās apgādes komitejas sadales funkcijas, kā arī maiņas operācijas ārpus republikas robežām. Protams, bija arī apstrīdami spriedumi. Taču, ņemot vērā, ka tieši strīdos dzimst patiesība, gribētos, lai, strīdoties par kooperatīviem, dzīvokļiem, zemnieku saimniecībām un citiem jautājumiem, neaizmirstu galveno. Kā atzīmēja V. Bresis, ir jāsāk ar zemi. Tā patiešām ir nenovērtējama, kaut arī pagaidām neko nemaksā. Taču likums drīz visu noliks savās vietās. Jāizvēlas arī pareizs ekonomiskās politikas virziens, ņemot vērā daudzpartiju sistēmas funkcionēšanas īpatnības. Jāprot daudz ko paredzēt, lai pēc tam nebūtu jāmaina kurss un jāatkāpjas. Tikšanās gaitā tika izteiktas arī piezīmes, kas bija adresētas atsevišķiem republikas ministriem un citiem valdības locekļiem. Tās skanēja tā: — pēc dažu ministru runām var spriest, ka rajonā viņi nav bijuši vismaz piecus gadus; — būtu vēlams, lai rajonu padomju sesijās reizēm būtu klāt valdības locekļi. Zināmu disonansi sarunas vispārējam tonim piešķīra kāda rajona tautas deputātu padomes priekšsēdētāja jautājums par dienesta mašīnu šai darbinieku kategorijai. Uzreiz tika paskaidrots, ka šogad ne republikas Ministru Padome, ne Augstākās Padomes Prezidijs nesaņems nevienu dienesta automašīnu. Bet kāpēc tautas deputātu padomes priekšsēdētājam ir vajadzīga dienesta mašīna? Arī tāds jautājums izskanēja zālē. Acīmredzot tas nebija nejaušs. &nbsp;{{Written by|<p style="text-align: right;">'''G. Grants}}'''</p>