Izmaiņas

Klāva Elsberga raksts «PJ» 30. jūlija numurs tomēr «izkustināja»! Protams, vēl jo vairāk «aizķēra» P. Putniņa raksts «Kas ir starp mums?» («LM», 1986. 3. num.), taču nedomāju, ka tas būtu palicis bez atbalss tāpēc, ka mūs šīs problēmas nemaz neskartu vai neinteresētu. Atbalss trūkumam varētu būt vairāki iemesli: 1) dažs baidās — ka tik nesanāk kādas nepatikšanas, ja runāšu atklāti; 2) vairums izlasīja un secināja: jā, ko gan te vēl varētu piebilst? 3) vēl kāda daļa nodomāja — kāda gan jēga kaut ko rakstīt, ja no tā tāpat nekas nemainās? Pagājis jau vairāk nekā pusgads kopš P. Putniņa raksta publicēšanas, vairāk nekā pieci mēneši kopš M. Kosteņeckas un citu rakstnieku kaismīgajām runām Latvijas PSR Rakstnieku savienības IX kongresā — taču mainījies nav tikpat kā nekas! (Starp citu, P. Putniņa raksts krievu valodā presē tā arī neparādījās.) Gluži otrādi! No nesen publicētā LPSR Tautas izglītības likuma neveikli formulētā 27. panta var izlobīt, ka mācību iestādēs, kur mācības nenotiek krievu valodā, «tiek radīti nepieciešami apstākļi» dzimtās un krievu valodas brīvai pārvaldīšanai, turpretī skolās, kur mācības notiek krievu valodā, skolēni pēc vēlēšanas var mācīties citas PSRS tautas valodu. (Vai varbūt tas jāsaprot tā, ka bērns var pēc vēlēšanās apgūt vēl arī, teiksim, moldāvu valodu? Formulējums ir pārāk neskaidrs un izplūdis. Ja jau reiz Latvijas PSR Tautas izglītības likums, tad skaidri un gaiši vajadzēja rakstīt: «pēc vēlēšanās var mācīties latviešu valodu». Izskatās, ka pašreizējais formulējums ir automātiski norakstīts no PSRS Tautas izglītības likuma.) Tātad praktiski — krievu valoda skolās ar latviešu mācību valodu ir obligāta (jo ir eksāmens izlaiduma klasē), bet latviešu valoda skolās, kur mācības notiek krievu valodā, — fakultatīva!