Atšķirības starp "355102" versijām

No Barikadopēdija
 
46. rindiņa: 46. rindiņa:
 
{{About person|Leonards Bartkēvičs}}
 
{{About person|Leonards Bartkēvičs}}
 
{{About person|Jānis Britāns}}
 
{{About person|Jānis Britāns}}
{{About person|A. Vasiļonoks}}
+
{{About person|Andrejs Vasiļonoks}}
 
{{About person|Zigmunds Osmans}}
 
{{About person|Zigmunds Osmans}}
 
{{About person|Pēteris Jērāns}}
 
{{About person|Pēteris Jērāns}}
55. rindiņa: 55. rindiņa:
 
{{About organization|Latvijas Komunistiskā partija (LKP)}}
 
{{About organization|Latvijas Komunistiskā partija (LKP)}}
 
{{About organization|LKP Centrālā Komiteja}}
 
{{About organization|LKP Centrālā Komiteja}}
{{About media|"Argumenti i fakti"}}
+
{{About media|"Argumenti i fakti}}
 
{{About place|Latvija}}
 
{{About place|Latvija}}
 
{{About event|E1988111103}}
 
{{About event|E1988111103}}

Versija, kas saglabāta 2012. gada 10. janvāris, plkst. 11.29

Maskavā iznākošā nedēļas izdevuma «Argumenti i fakti» jaunākais numurs (Nr. 49, 1991. gada decembris) publicējis kādu sarakstu, kas mūsu valsts iedzīvotājiem atsauks atmiņā gluži svaigu vēsturi. Avīzē ievietots vēl nesen slepenais dokuments, kas sagatavots PSKP CK Politbiroja loceklim V. Medvedevam pirms viņa brauciena uz Latviju 1988. gada novembrī. Par minēto personu raksturojumu patiesumu jāatbild to anonīmajiem autoriem, taču acīmredzot tieši tādu toreizējo republikas vadību saskatīja arī augstie biedri PSKP un VDK mītnēs Maskavā.

CK Biroja locekļi

Vagris Jānis Janovičs — CK pirmais sekretārs. Vārdos atbalsta LTF darbību, piedalījies un uzstājies kongresā, spiests piekrist LTF un radošo savienību prasībām. Iekšēji, šķiet, pret šiem procesiem izturas noraidoši. Taču vispārējā teorētiskā sagatavotība un oratora spējas neļauj operatīvi iekļauties diskusijā politikas jautājumos. Ieņem attaisnošanās un nogaidošu pozīciju. Autoritāti darbaļaužu vidū saglabāt palīdz ieņemamais postenis un LTF atbalsts.

Soboļevs Vitālijs Pavlovičs — CK otrais sekretārs. Par starpnacionālajiem jautājumiem vaļsirdīgi nav izteicies. Viņu bremzē kampaņa pret «Maskavas iesūtīto» otro sekretāru institūtu. Saprot visu situācijas sarežģītību, taču nesaskata problēmas risinājuma reālās iespējas. Viņam vajadzētu aktīvāk strādāt stāvokļa normalizācijai krievvalodīgo iedzīvotāju vidū.

Gorbunovs Anatolijs Valerjanovičs — Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs, bijušais CK sekretārs ideoloģijas jautājumos. Atrodas acīmredzamā radošo savienību, pirmām kārtām, Rakstnieku savienības priekšsēdētāja J. Petera un Mākslinieku savienības priekšsēdētājas Dž. Skulmes, ietekmē. Pēdējā gada laikā praktiski nepieļāva jebkādus CK aparāta mēģinājumus vest pie prāta masu informācijas līdzekļus, vārdos un darbos atbalsta neformālo apvienību un latviešu iedzīvotāju kustību darbību, nacionālā karoga, himnas, buržuāziskās Latvijas simbolikas atzīšanu (tas viss aiz sabiedrības demokratizācijas un viedokļu plurālisma izkārtnes); atbalsta valsts valodas likumīga statusa piešķiršanu (latviešu valodai) un pilsonības noteikšanu republikā. Uz tā rēķina «nopelnījis» lielu popularitāti latviešu iedzīvotāju vidū. LTF uzstājas par viņu. Šodien — reālais līderis.

Briļs Antons Piusovičs — CK sekretārs (lauksaimniecībā). Parasti aiziet no politiskām diskusijām, saimnieciskais darbinieks. Taču drošības dēļ aktīvi piedalās «nacionālās atdzimšanas» pasākumos.

Oherins Jānis Janovičs — CK sekretārs (rūpniecībā). LTF piekritējs, iestājas pirmām kārtām par republikas saimniecisko aprēķinu, ekonomisko suverenitāti. Viens no tiem, kuri vada kustību pret savienības ministriju un resoru diktātu.

Ķezbers Ivars Janovičs — CK sekretārs kopš š. g. oktobra beigām (ideoloģijas). Republikā populārs kā starptautisko jautājumu komentētājs. Reprezentabls, komunikabls, diplomāts (bijušais), patmīlīgs. Līdz ievēlēšanai atradās A. V. Gorbunova ietekmē, taču politiski daudz zinīgāks, izglītotāks. Nav īpaši stiprs organizatoriskā darbā. Apjūk ekstrēmās situācijās. Bieži citu ietekmē maina savas domas. Šodien nav skaidras rīcības programmas. LTF biedrs, bijis kongresa delegāts (kā Valsts kultūras komitejas priekšsēdētājs).

Bresis Vilnis Edvīns Ģedertovičs — Ministru Padomes priekšsēdētājs, iecelts oktobra sākumā. Saimnieciskais darbinieks, republikā mazpopulārs, jo bija Agrorūpnieciskās apvienības priekšsēdētājs un nespēja panākt uzlabojumu lauksaimniecībā. Ārēji neitrāls, taču šķiet, ka vēlas nevis mītiņošanu, bet konkrētus darbus tautas saimniecībā.

Ņukša Konstantīns Ivanovičs — strādnieks no RER. Kategoriski noliedz LTF darbošanos, dziļi godīgs un kārtīgs cilvēks.

Klaucēns Arnolds Petrovičs — Rīgas pilsētas komitejas 1. sekretārs. Stingrs nekārtību apkarošanas piekritējs, LTF pretinieks. Viens no neformāļu uzbrukumu biežākajiem objektiem (tāpat kā pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs Alfrēds Petrovičs Rubiks).

Praude Roberts Vladimirovičs — Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks. Saimnieciskais darbinieks, neitrāls, neizsakās.

Grišins Viktors Ivanovičs — Baltijas KA pavēlnieks. Izsaka trauksmi un raizes par notikumiem republikā. Apvalda zināmu satraukumu apgabala karavīru vidū.

Auškaps Ēriks Janovičs — republikas TKK priekšsēdētājs. Neatzīst jauno kustību, stingrā kursa piekritējs.

Zitmanis Augusts Karlovičs — Arodbiedrības padomes priekšsēdētājs. Konjunktūras apsvērumu dēļ spiests atbalstīt LTF prasības. Visas šīs prasības ir izteiktas viņa runā pēdējā PSRS Augstākās Padomes sesijā.

Latvijas kompartijas CK biroja locekļu kandidāti

Zukulis Staņislavs Viktorovičs — LPSR VDK priekšsēdētājs. Vairākkārt aicinājis uz daudz noteiktākiem pasākumiem pret ekstrēmistiski noskaņotām personām. Neatzīst LTF, citas neformālās apvienības. Taču nedemonstrē elastību jaunu pieeju meklējumos mūsdienu situācijā.

Loskutovs Genādijs Nikolajevičs — organizatoriskās nodaļas vadītājs. Vārdos cenšas būt labs visiem. Neapšaubāms LTF, citu nepartijisku organizāciju pretinieks. Apveltīts ar pietiekamu ietekmi uz CK vadību kadru politikā, taču vienmēr nav tālredzīgs un principiāls šajos jautājumos.

Priedītis Ivars Karlovičs — komjaunatnes CK pirmais sekretārs. Aktīvs LTF piekritējs, lolo ideju atlaist Latvijas komjaunatni un izveidot jaunu latviešu jaunatnes asociāciju. Viņa vainas dēļ komjaunatnes CK notika šķelšanās pēc nacionālā principa.

Aktīvie «nacionālās atdzimšanas» piekritēji no republikā pazīstamiem cilvēkiem

J. Peters — Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, Dž. Skulme — Mākslinieku savienības priekšsēdētāja, N. Neilands — ārlietu ministra vietnieks, A. Cīrulis — jaunatnes avīzes «Padomju Jaunatne» redaktors, I. Rākins — Valsts televīzijas un radio priekšsēdētāja vietnieks, E. Rācenis — Žurnālistu savienības sekretārs, N. Janauss — Valsts kultūras komitejas priekšsēdētāja pirmā vietniece, I. Daudišs — Rīgas pilsētas partijas komitejas sekretārs (ideoloģija), M. Ramāns — Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks, Valsts plāna priekšsēdētājs, J. Rukšāns — žurnāla «Dārzs un Drava» galvenais redaktors, E. Inkēns, M. Vulfsons — žurnālisti, J. Āboltiņš — Valsts plāna priekšsēdētāja vietnieks, Ģ. Jakovļevs — Teātra biedrības priekšsēdētājs, A. Klotiņš — Komponistu savienības sekretārs.

Aktīvie piekritēji cīņai pret LTF

V. Teivāns — partijas Ļeņingradas rajona komitejas pirmais sekretārs, A. Rubiks — Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs, L. Bartkēvičs — Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks, J. Britāns — partijas avīzes «Cīņa» redaktors, A. Vasiļonoks — partijas avīzes «Sovetskaja Latvija» redaktors, Z. Osmanis — LATINFORM direktors, P. Jērāns — enciklopēdiju galvenais redaktors, V. Terehovs — partijas Oktobra rajona pirmais sekretārs, V. Ozoliņš — partijas Maskavas rajona pirmais sekretārs, R. Jokste — Zinību biedrības priekšsēdētāja pirmā vietniece, I. Ronis — LPSR ZA Vēstures institūta direktora v. i.