Izmaiņas

{{About topic|Baltijas republiku ekonomiskā patstāvība}}{{About topic|Tirgus ekonomika}}{{About domain|Ekonomika un finanses}}{{About person|Gundars Ķeniņš-Kings}}{{About person|Ligita Krūmkalne}}{{About person|Juris Vīksniņš}}{{About person|Ivars Godmanis}}{{About person|V. Paegle}}{{About organization|Pacific Lutheran universitāte}}{{About organization|ASV Miera institūts}}{{About organization|Amerikas Latviešu apvienība (ALA)}}{{About organization|A. Pelšes Rīgas Politehniskais institūts (RPI) - Rīgas Tehniskā universitāte (RTU)}}{{About organization|P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte (LVU) - Latvijas Universitāte (LU)}}{{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}}{{About place|Rīga}}{{About place|ASV}}{{About year|1990}}'''Ziemassvētku brīvdienas Latvijā pavadīja mūsu tautietis ASV Pacific Lutheran universitātes Biznesa fakultātes dekāns Gundars Ķeniņš-Kings, RPI pēcdiploma apmācības nodaļas klausītājiem lasot lekcijas par Latvijas ārējo ekonomisko sakaru iespējām un vietējo municipalitāšu nozīmi valsts un sabiedrības attiecībās. (Ja atceraties, ar līdzīgu misiju Ķēniņa kungs šovasar Rīgā jau bija — kopā ar kolēģiem profesoriem Ligitu Krūmkalni un Juri ViksniņuVīksniņu, par to stāstījām saviem lasītājiem.) Uzturēšanās dzimtenē šoreiz profesoram saistās arī...'''

— ... ar studentu apmaiņu. Februāra sākumā 15 studenti no Igaunijas. , Lietuvas un Latvijas brauks uz mūsu universitāti. Runājamies ar viņiem, novērtējamnovērtējām, ko Jaunie jaunie māk un var. , kādas lr ir viņu angļu valodas zināšanas. Starp citu. , šai ziņā Igauņi igauņi un lietuvieši lr ir krietni čaklāki par Jums . ..

'''— Kā jums lr ir klājies pa šo laiku?'''

— Braucot mājās, apstājos Dānijā, kur pa televīziju noskatījos lielo ķēdi Baltijas ceļā. Ari Arī šajā lespaidāiespaidā, bet ne tikai tāpēc vien. , man radās ideja, ko lerosināju ierosināju Amerikas valdības Miera Institūtaminstitūtam: lekļaut iekļaut tā pētījumu plānā tematu par Baltijas parlamentāro pieeju savu valstu demokratizācijai. Atminos, kad piezvanījām uz šo Institūtu institūtu un darījām zināmu mūsu priekšlikumu, tur neviltoti brīnījās: Baltijas valstis un- miera priekšlikumi? Tās viņiem šķl ta šķita neloģiskas un nesavienojamas lietas. Svaru kausi par labu mums nosvērās tad, kad apsvēra nebijušo iespēju šis lietas pētīt praktiski, ne tikai teorētiski. Vai šis priekšlikums tiks pieņemts, to uzzināsim pēc kādiem diviem mēnešiem, taču materiālus par §o šo tematu vāksim ari arī tad. Ja , ja nauda netiks piešķirta.

'''— Paldies Jums par to! Bet vai kādus Jaunumus leviesāt ari jaunumus ieviesāt arī savā darbā universitātē?'''

— Es lasu lekcijas, vadu seminārus par aktuāliem saimnieciskās vadības Jautājumiemjautājumiem. Tur mēs parasti lz spriežam izspriežam praktiskas lietas, kas saistītas ar Jaunām jaunām domām. Jaunām , jaunām vajadzībām, jauniem pasākumiem. Par sabiedrības un uzņēmuma vadības attiecībām. Par dažādu — īstermiņa un ilgtermiņa — programmu izveidošanu. Visuzskatāmākais piemērs šai ziņā. , protams, lr ir Gorbačova antlalkohola antialkohola programma. Mani studenti tīri ātri noskaidroja, kāpēc tā neies cauri- SI šī programma taču lr ir audzināšanas, cilvēka uzskatu mainīšanas programma, tātad uz ilgu laiku. Nevar tik vienkārši pateikt, : šodien svinam Jubileju jubileju ar iedzeršanu, rit rīt vairs to negribēsim darīt. Amerikā pagāja dikti ilgs laiks , kādi 15 gadi. , līdz saka sāka mainīties cilvēku attieksme pret jmē ķēšanusmēķēšanu. Toreiz audzēšanas programmas iesaistījās gan valdība, gan skolas, gan sabiedriskās organizācijas un privātpersonas. Tika sekmēti speciāli praktiski pasākumi, finansētas medicīnas nozares. Nu Jau jau kādus trīs četrus gadus strādājam narkotikas Izskaušanas izskaušanas virzienā. Saprotam, ka rezultātus dabūsim labi Ja ja pēc 10—15 gadiem. Tur būs vajadzīgas gan ilgtermiņa, gan īstermiņa programmas.

Šoruden runājām par tik aktuālām lietām kā ekoloģija un firmu saimnieciskā darbi badarbība. Tā. , piemēram, par azbesta lietošanu būvmateriālos. Atklāts, ka tā lr loti ir ļoti bīstama viela. Maniem studentiem tika dots uzdevums Izrēķinātizrēķināt, cik firmām Izmaksās izmaksās šādas ražošanas pārtraukšana vispār , kāda atlīdzība tai būs Jāsniedz jāsniedz cietušajiem un vēl — kā dabūt azbestu ārā no jau esošajām mājām. Tas būs gan dārgi, gan sarežģīti. Nu. , tad rēķinājām to visu. Starp citu. , Ligita, pie Jums jums azbestu lletc loti lieto ļoti daudz .. .

'''— Mani antihumānā sociālistiskā sistēma vairs ne ar ko nepārsteidz. Bet atgriezīsimies Rietumu pasaulē! Zinu, ka šai laikā Jums nācās domāt ari arī par Latviju, turklāt diezgan konstruktīvi. '''

— Jā gan. Vispirms man blla bija uzaicinājums uz Amerikas Latviešu apvienības (ALA) Nacionālās stratēģijas darba grupas sēdi Bostonā kur cita starpā runājām ari arī par saimniecisko darbinieku sagatavošanu Latvijai. Sākot ar vasaras kursiem un beidzot ar speciālas fakultātes atvēršanu Rīgas stltūtā Politehniskā institūtā vai y rākl šis universitātē. Vairāki šīs grupas dalībnieki izrādīja lielu Interesi par RIKU Rīgu un izteica gatavību arī vadīt šādas nodarbības. Piesakot , ka mācībām noteikti vajadzētu netikt notikt angļu valodā. Lai ne tikai Pieradinātu Latvi£s pieradinātu Latvijas saimnieciskos vadītājus pie pasaules komercvalodas , bet ari arī ievestu pavisam cita pfsaulē. citā pasaulē, par kuru Jūs nezināt piedalīties vienā no ALA semināriem, kurā aplūkoja Latvijas poli tl<-kās un ekonomiskās attīstības Jautājumus, gandrīz neko.

Vēl man iznāca piedalīties vienā no ALA semināriem, kurā aplūkoja Latvijas politiskās un ekonomiskās attīstības jautājumus, tajā. , starp citu , piedalījās Godmaņa kungs no Tautas frontes . Es pie viena varēju virzīt tālāk jautājumus par Latvijas saimniecisko vadītāju izdošanu, izklāstīju *avus izglītošanu. Izklāstīju savus novērojumu un -eclnā umus secinājumus par Latvijas perspektīvām. Skaidrs, ka polalPUlskF politiskajai attīstībai lr ari ekonomiska ir arī ekonomiskā puse. Tā. , piemēram, runājot par latviešu naudas lietām. Un tomēr – es neuzskatu, ka būtu sevlšķi Jāsteidzas sevišķi jāsteidzas ar tās ieviešanu. Ne politiskās puses sava valūta gan būtu liels trumpis. Bet, Ja ja Latvija ieviesis ieviesīs vāju nav das naudas sistēmu, tad tā parādīs visai pasaulei, cik vāji esat.

'''— Bet Viksniņa Vīksniņa kungs šovasar izteicās daudz optimistiskāk . . . '''

— Jurim lr ir sava pieeja. Viņš runāja par situāciju, kādas Latvijā vēl nav. Par to, ka tā varētu iesaistīties pasaules biznesa sistēmā. Taču derētu iegaumēt, ka ne Jau pasaules sistēma padarīs Jūsu jūsu naudu gana stipru. Tas Jā dara jādara latviešiem pašiem. Lai varētu šajā sistēmā iesaistīties. Neviens nekļūst stiprs, ķeroties otram svārku stērbe lēstērbelē.

'''— Zinu, ka jūs pieteicāties palīdzēt LTF, vērtējot Latvijas ekonomiskās koncepcijas konkursa darbus. '''

— Atklāti sakot, man un Vlksniņam ŠI Vīksniņam šī ziņa bija diezgan liels pārsteigums. Domāju, ka būs grūti atrast kādus dokumentus par mūsu pieteikšanos. Taču šā vai tā sa ņēmām saņēmām sešus darbs. Tā kā nezinājām spēles noteikumus, sākumā bija grūti spriest, par ko lr ir runa. Līdz sapratām, ka viena daļa priekšlikumu lr ir par Latvijas saimniecisko at «stibu attīstību vispār un otra — par situācijas saglābšanu boikota apstākļos. Tātad salīdzināt bija grūti: katrs lidoja uz sava spārna.

Nelaime šiem prlekšllku mlem lr priekšlikumiem ir tā. , ka lielākā daļa no tiem lesāk iesāk vai turpina domu par Latvijas strādāšanu plānveida saimnieciskajā sistēmā. Ar kaut ko. , protams, lr Jāiesākir jāiesāk, tātad ar Izeju izeju no šodienas. Taču man ir nelāgas aizdomas, ka daži no priekšlikumu rakstītājiem plānsalmnleclbu plānsaimniecību gribētu art arī turpināt. Bet tas Latviju var novest tikai līdz katastrofai.

Diezgan neomulīgi bija lasīt naivus priekšlikumus. Tā. pie mēram, piemēram, vēlēšanās atgriezties pie tā saimnieciskā profila, kas bija trīsdesmitajos gados. Tas nav reāli. Pasaule lr ir mainījusies. Latvijas klienti lr Iz klīduši ir izklīduši pa pasauli, un viņiem Jūsu jūsu sviesta kalni un bekoncūkas vairs nav vajadzīgas. Nevar taču prasīt, lai ari arī visa pasaule pielāgotos trīsdesmitajiem gadiem. Nekas tāds tagad nenotiks.

Konkursa darbos pārāk maz bija domāts par to. , kādu rūpniecību un kādus uzņēmumus vajadzētu mēģināt attīstīt. Bija priekšlikumi par lielās zinātnes, elektronikas lietošanu. Šķiet, ka tādas «gudrības» var pateikt jebkurš bērns.

Jebkurā saimnieciskā sistēmā tiek attīstītas dažādas nozares un nodarbināti dažādi speciālisti. Par šim šīm attiecībām būtu nopietnāk jādomā. Tā, piemēram, jūs daudz sapņojat par tūrismu. Taču aizmirstat, ka šajā Jomā jomā strādā gan augsti Izglītoti izglītoti cilvēki, gan ari arī tādi, no kuriem tiks prasīta tikai gultas saklāšana. Tūrisma Jautājums jautājums — tas lr Jautājums art ir jautājums arī par to. , kādi mums būs sakari ar ārzemju viesiem, kuru prasības un vēlēšanās Jūs jūs taču nemaz nezināt. Redzu, ka spriežat diezgan bērnišķīgi : man garšo kefīrs, tātad an lebraucē jam arī iebraucējam celšu to galdā. Tāpat, piemēram, amerikāņu tūristiem ir apnicis Rīgā apmek lēt apmeklēt tikai kapsētas, neko citu taču Jūs jūs nerādāt. Un nekur pasaulē nav tā, ka ārzemju tūrists viesnīcā Justos justos kā skapī leslēgts ieslēgts. . . lebraucis Iebraucis svešā zemē. , viņš visupirms grib redzēt vietējos, parunāties ar viņiem, satikties ar citiem tūristiem, tā krājot un veidojot iespaidus par ceļojumu. Var Jau jau būt, ka Jusu jūsu pieeja noder viesu skaita sama zināšanai samazināšanai viesnīcās, bet tad jau tās nevajag būvēt. Jūs esat Jeti ledegušies par ārējiem ekonomiskajiem sakarlem. taēu man pat grūti lr prognozēt, kas tur var sanākt. Jo jums taču pastāv zināmas saistības ar Padomju Savienību. Un otrs jautājums: cik no Latvijas produkcijas lr lespējams eksportēt? Kā teica mana kolēģe Paegles kundze, kas interesējas par biznesu Baltijā, labu preču paraugi un ražošanas lespējas jums ir. netrūkst vēlēšanās ražot un pārdot, bet Izrādās, ka kāds kavē, piemēram, transportu. Domāju, ka tas nav tikai «Interlatvljas» m scenējums vien, te vainīgas lr arī pastāvošās transporta problēmas un Izvešanas (ne) iespējas.

'''— levērojuJūs esat ļoti iedegušies par ārējiem ekonomiskajiem sakariem, ka Jūsu lektaču man pat grūti ir prognozēt, kas tur var sanākt. Jo jums taču pastāv zināmas saistības ar Padomju Savienību. cijās piedalās ne tikai ekonomistiUn otrs jautājums: cik no Latvijas produkcijas ir iespējams eksportēt? Kā teica mana kolēģe Paegles kundze, kas interesējas par biznesu Baltijā, labu preču paraugi un ražošanas iespējas jums ir, netrūkst vēlēšanās ražot un pārdot, bet ari funkcionāriizrādās, ka kāds kavē, Tautas frontes pārstāvjipiemēram, deputātitransportu. Viņi ari nikni vaicājaDomāju, kāpēc jūs nedodot konkrētu vietējo municipalitāšu struktūruka tas nav tikai «Interlatvijas» inscenējums vien, te vainīgas ir arī pastāvošās transporta problēmas un izvešanas (ne)iespējas.'''

'''— Ievēroju, ka Jūsu lekcijās piedalās ne tikai ekonomisti, bet arī funkcionāri, Tautas frontes pārstāvji, deputāti. Viņi arī nikni vaicāja, kāpēc jūs nedodot konkrētu vietējo municipalitāšu struktūru.''' — Struktūra tiešām Ilustrēilustrē, kā kāda sistēma darbojas: Ja ja mēs par to runājam tādā vetdāveidā, tad tas lr ir lieliski. Bet , ja gribat tikai kopēt.. . Tāpēc Jau ari jau arī es mēģināju lekcijās Iztirzāt tos politiskos un ekonomiskos momentus, kas veido attiecības starp varu, sabiedrību un tautu. Tā. , piemēram, par valdošās konservatīvo partijas attiecībām ar mazākumu, kas pārstāv daudzas provinces Britu ka rajvalstlkaraļvalstī. Attiecībā uz varu Jāsakajāsaka: centralizētai varai pašlaik visā pasaulē klājas diezgan bēdīgi, jo veidojas nekontrolējami horizontālie sakari starp uzņēmumiem un speciālistiem. Brīvais tirgus neplejauj nepieļauj nekādu — ne ekonomiskās, ne politiskās — varas monopolu. Tāpēc vietējām pašvaldības un valsts le stādēm iestādēm rodas pavisam Jaunas jaunas funkcijas — kaut vai sadarbības veicināšanai.

— Es levērojuievēroju, ka āboli vairs paši nekrīt no kokiem. Tā, piemēram, man iznāca runāties ar zvejnieku kolhozu vadītājiem. Domāju, ka zvejnieki vispār lr ir diezgan svarlgl svarīgi nākotnes Latvijas ekonomikai. Viņi sos šos gadus vairāk nekā citi Latvijas iedzīvotāji lr ir braukājuši apkārt, lr sadar bojušles ir sadarbojušies ar ārzemju koncerniem un firmām, skatījušies un vērojuši, ka pasaule citur lr ir citāda. Un ka tā nebūt negrasās Jums jums piemēroties. Zvejnieki domā, kas būtu pērkams un pārdodams pasaulē. Tāda domāšana būtu loti ļoti nepieciešama Jums jums visiem Latvijā. Diemžēl, runājoties ar vietējo firmu vadītājiem, kaut ko tamlīdzīgu maz tiku dzirdējis.  Gundaru Ķeniņu-KirKju Intervēja Kingu intervēja LIGITA LIEPA