Birokrāti, developer, forumadmin, Interfeisa administrators, Administrators (Semantic MediaWiki), Curators (Semantic MediaWiki), Administratori, Widget editors
1 881
labojums
Izmaiņas
No Barikadopēdija
Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/01/03 |Issue number=1 |Page number=2 |Original title=Balstiet un sargājiet cits citu! }} {{Written by|Monika Zīl...
{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/03
|Issue number=1
|Page number=2
|Original title=Balstiet un sargājiet cits citu!
}}
{{Written by|Monika Zīle}}
Liktenim labpatikās mani levest «Jaunatnes» kolektīvi paši stagnācijas laika spicē. Un tagad, kad dažs nepagurts stista, ki tajos gados spaidīts un cietis, ki ar pēdējo elpu tomēr uzpūtis perestroikas liesmiņu, ari mani tiki velniņš palecas: o, par to dīdīšanu un regulēšanu varētu biezus sējumus plerunit.. . Bet klda otra balss mani vēsi pajauti: prieks kam, vai tad bijis tikai TAS?
Nē, par laimi, ne. Bija art cilvēki, kari, augstos krēslos sēdēdami, šo laikrakstu mīlēja un visādi sekmēja tās sociāli asas publikācijas, ar kurām «Jaunatne» uzspīdēja. Būtu negodīgi šo atbalstu noliegt un visos nopelnus pievākt vienīgi sev.
Lai gan, «Jaunatnē» lenākot, Jātos gana dzīvē pieredzējusi, tomēr tie gadi man iemācīja ļoti daudz. Vispirms Jau — pacietību un iecietību, īpašības, kuras daba mani raksturi diezgan skopi lemērījusi. . .
«Latvijas Jaunatnes» nikotnes metiem pievēršoties, domiju, ka redakcijas kolektīvs labāk par visiem novēlējumu autoriem zina — kadu avīzi gribētos Izveidot. Tipēc lieki nebirstlšu padomus. Saku tikai vienu, kas personiski man šķiet visgalvenatr balstiet un sargājiet Cits citu!
<p style="text-align: right; ">'''MONIKA ZĪLE,'''</p><p style="text-align: right; ">žurnāla «Sieviete» galvena redaktore</p>
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/03
|Issue number=1
|Page number=2
|Original title=Balstiet un sargājiet cits citu!
}}
{{Written by|Monika Zīle}}
Liktenim labpatikās mani levest «Jaunatnes» kolektīvi paši stagnācijas laika spicē. Un tagad, kad dažs nepagurts stista, ki tajos gados spaidīts un cietis, ki ar pēdējo elpu tomēr uzpūtis perestroikas liesmiņu, ari mani tiki velniņš palecas: o, par to dīdīšanu un regulēšanu varētu biezus sējumus plerunit.. . Bet klda otra balss mani vēsi pajauti: prieks kam, vai tad bijis tikai TAS?
Nē, par laimi, ne. Bija art cilvēki, kari, augstos krēslos sēdēdami, šo laikrakstu mīlēja un visādi sekmēja tās sociāli asas publikācijas, ar kurām «Jaunatne» uzspīdēja. Būtu negodīgi šo atbalstu noliegt un visos nopelnus pievākt vienīgi sev.
Lai gan, «Jaunatnē» lenākot, Jātos gana dzīvē pieredzējusi, tomēr tie gadi man iemācīja ļoti daudz. Vispirms Jau — pacietību un iecietību, īpašības, kuras daba mani raksturi diezgan skopi lemērījusi. . .
«Latvijas Jaunatnes» nikotnes metiem pievēršoties, domiju, ka redakcijas kolektīvs labāk par visiem novēlējumu autoriem zina — kadu avīzi gribētos Izveidot. Tipēc lieki nebirstlšu padomus. Saku tikai vienu, kas personiski man šķiet visgalvenatr balstiet un sargājiet Cits citu!
<p style="text-align: right; ">'''MONIKA ZĪLE,'''</p><p style="text-align: right; ">žurnāla «Sieviete» galvena redaktore</p>
