9 362
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
837766
,Set original images
{{Newspaper Article|Article in=Cīņa|Published on=1988/10/13|Issue number=235|Page number=3|Original title=Vēl dzirnakmeņi neklusē|Source file=cina1988n235_003_02|Abstract=LATVIJAS TAUTAS FRONTES BALSS}}{{Source image|articles/837/766/837766.jpg}} {{Written by|Rita Blaumane}} {{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, dibināšana}} {{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, I kongress}} {{About domain|Politika}} {{About person|Ojārs Vācietis}} {{About person|Vizma Belševica}} {{About person|Marina Kosteņecka}} {{About person|Sņežina Brikina}} {{About person|Alberts Bels}} {{About person|Marģers Martinsons}} {{About person|Vladimirs Stešenko}} {{About person|Arnis Kalniņš}} {{About person|Dzintars Vītols}} {{About person|Mudīte Kalniņa}} {{About person|Juris Rubenis}} {{About person|Ivars Ķezbers}} {{About person|Sandra Kalniete}} {{About person|Harijs Liepiņš}} {{About person|Dainis Īvāns}} {{About person|Alberts Kauls}} {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}} {{About event|E1988100800}} {{About year|1988}} Pirmdienas rītā pēc kongresa vēru savas darbistabas durvis, un bija tāda skaidrības un atvieglojuma izjūta, it kā būtu apstājušies tie divi dzirnakmeņi, starp kuriem berzts arī mūsu, žurnālistu, mūžs. Liekas, ka beidzot arī mums vairs nebūs tās divas puses «to drīkst» un «to nedrīkst», bet visu noteiks pašu prāta un saprāta līmenis, pašu atbildības pakāpe tautas priekšā, jo dzirnas, kurās visi tiekam malti, vēl neklusē. Žēl tikai tās žurnālistu paaudzes, kurai 1960. gados, kad prasīja nosodīt Ojāru Vācieti, Vizmu Belševicu un viņu domubiedrus, aizlūza spalva, un viņi tagad pensijā gatavojas aiziet nevis no laikrakstu un žurnālu redakcijām, bet no citām darbavietām. Bet nu, man šķiet, daudz vairāk tagad rakstīs tie kolēģi, kuri savu pārliecību ir saglabājuši tīru godīgam darbam, nav izšķieduši to lētās iespējās.
Savos trīsdesmit ar žurnālistiku saistītajos dzīves gados esmu bijusi nesaskaitāmi daudzās republikas mēroga sanāksmēs un konferencēs, arī dažos kongresos. Varbūt tāpēc, ka allaž (ar nelielām izmaiņām) tur sastapu vienus un tos pašus cilvēkus, es jau iepriekš jautu, ko runās, kā runās un ko izlems. Bet šoreiz, Tautas frontes dibināšanas kongresā, strādāja cilvēki, kuri nebija raduši tikai pacelt rokas un atbalstīt. Te gandrīz vai katrs gribēja pateikt savu domu, lai tikai būtu labāk, lai būtu precīzāk, saprotamāk, lai tautas ierosināto un kongresa nolemto nevarētu aplam iztulkot vai sagrozīt. Tāpēc ieilgušie dokumentu apspriešanas un nobalsošanas brīži man likās pat vajadzīgāki, auglīgāki nekā viena otra ļoti personiska rakstura uzstāšanās. Un es pieķēru sevi pie tāda kā vērtēšanas aizsākuma, kaut labi apzinos, ka šobrīd tas būtu nevietā.