9 362
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
Set original images
|Abstract=14. jūnijs Rīga
}}
{{Source image|articles/476/054/476054.jpg}}
{{Written by|Elita Veidemane}}
{{About topic|14. jūnijs, 1987, 1988}}
{{About topic|Staļinisko represiju upuru piemineklis Rīgā}}
{{About topic|Staļins, staļinisms}}
{{About topic|Kapi, kapsētas}}
{{About domain|Politika}}
{{About domain|Vēsture}}
{{About organization|Komjaunatne, VĻKJS, LĻKJS}}
{{About organization|Latvijas ĻKJS Centrālā Komiteja, LĻKJS CK}}
{{About media|«Padomju Jaunatne», laikraksts}}
{{About event|E1988061400}}
{{About year|1988}}
Šī diena
Plīvo sēru karogi. Runā Mavriks Vulfsons. Runā Anatolijs Gorbunovs. Runā Edvīns Inkēns. Runā Juris Rubenis. Ar aplausiem viņiem piekrītam. Runā daudzi citi. Uzskatu, viedokļu, skaidrojumu dažādība. Mēs varam un spējam domāt dažādi. Tas ir jāpieņem par normu. Runātāji aicina masu deportācijas viennozīmīgi atzīt par noziegumu pret latviešu tautu. Bet mēs esam cietuši kopā ar krieviem, baltkrieviem, ukraiņiem, lietuviešiem. Vēl ar neskaitāmiem tūkstošiem nevainīgu cilvēku. Cietuši no autoritāra režīma, kas pret tautām izvērsis nežēlīgu vardarbību.
Gājiens, kas pēc mītiņa virzās uz Brīvības pieminekļa pusi, ir milzīgs. Tie ir daudzi, daudzi tūkstoši cilvēku. Tik plašu un tik brīnišķīgu ziedu klājienu pie Brīvības pieminekļa neesmu nekad redzējusi. Vietvietām kāds kaut ko dzied. Atmirdz arī pa smaidam. Tāds jau ir cilvēks: viņš neprot sērot nepārtraukt. Protams, ap pieminekli stāv arī kāds desmits dīko vērotāju. Ari Arī tie, kuri galda «kaut ko tādu». Bet nekas «tāds» nenotiek. Jo cilvēki zina, uz kurieni ir nākuši, kāpēc ir nākuši.
Nav nepieciešama arī milicijas klātbūtne. Cilvēki ir nopietni, disciplinēti, mierīgi. Mēs visi mācāmies kultūru. Arī notikumu un attieksmes kultūru. Mācāmies nebradāt zāli un neklaigāt. Mācāmies uztvert (varam arī iekšēji nepieņemt) dažādus uzskatus. Arī tā jau ir uzvara. Arī tas ir panākums, ka aiz sevis neesam atstājuši papīru, gružu un neslavas pēdas.
