16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Site news|Webpage=Www.diena.lv|Published on=2010/03/29|Url=http://www.diena.lv/andrejs-cirulis-un-izkustejas-gaismas-pils-ideja-725969|Original title=Andrejs Cīrulis: Un izkustējās Gaismas pils ideja… |Abstract=Publicēts: http://www.diena.lv/andrejs-cirulis-un-izkustejas-gaismas-pils-ideja-725969, 2010. gada 29. marts 16:08 }}{{Written by|Andrejs Cīrulis}}{{About topic|Latvijas Nacionālā bibliotēka - V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēka}}{{About topic|PSRS tautas deputāts}}{{About domain|Politika}}{{About domain|Kultūra un māksla}}{{About person|Gunārs Birkerts}}{{About person|Inta Lehmusa}}{{About person|Ojārs Rubenis}}{{About person|Edvīns Inkēns}}{{About person|Maija Maļinovska}}{{About person|Dainis Berdigans}}{{About person|Jāzeps Barkāns }}{{About person|Alfrēds Rubiks}}{{About person|Jānis Leja }}{{About person|V. Krēsliņš}} {{About person|A. Redere}} {{About person|Jānis Anmanis}} {{About person|Z. Beika}} {{About person|L. Vereščaks}} {{About person|A. Iļjins}} {{About person|Marina Kosteņecka}} {{About person|Juris Karlsons}} {{About person|O. Priekulis}} {{About person|Zaiga Kipere}} {{About person|Jānis Baltauss}} {{About person|Aina Deglava}} {{About person|Imants Andersons}} {{About person|Arnolds Klaucēns}} {{About person|Haralds Bagnovecs}} {{About person|A. Krols}} {{About person|Nikolajs Kaftailovs}} {{About person|A. Meikališs}} {{About person|Ilgvars Batrags}} {{About person|G. Poļanskis}} {{About person|J. Blekte}} {{About person|I. Beijere}} {{About person|G. Dēliņa}} {{About person|S. Sardiko}} {{About person|L. Bernharde}} {{About person|M. Dimenšteine}} {{About person|L. Žeglova}} {{About person|A. Celma}} {{About person|Anda Rožukalne}} {{About person|Juris Bojārs}} {{About person|Viktors Ivbulis}} {{About person|Jānis Piešiņš}} {{About person|Jānis Dzenītis}} {{About person|Uģis Kalmanis}} {{About person|Modris Ģelzis}} {{About person|Jānis Dripe}} {{About organization|Glavļits}}{{About media|«Padomju Jaunatne», laikraksts}}{{About media|«Labvakar», TV raidījums}}{{About media|Latvijas Televīzija}}{{About media|«Rīgas Balss», laikraksts}}{{About place|Rīga}}{{About event|E1987112100}}{{About year|1987}}{{About year|1988}}Tā kā klajā nāk jaunā Gunāra Birkerta – mūsu Gaismas pils arhitekta – grāmata, ir it kā laiks un vieta atgādināt, kā īsti iekustējās Gaisma pils ideja un kāda nozīme tai bija Latvijas neatkarības atgūšanā.
Kā jau visas lielās lietas arī šī sākās pavisam nejauši. Pie manis „Padomju Jaunatnes” redaktora kabinetā 1987. gada novembra vidū ienāca redakcijas kultūras nodaļas vadītāja Inta Lehmusa ar lielu papīra žūksni un svarīgu sakāmo: - Redaktor, tās lietas tā vairs nevar palikt. Mēs tikai rakstām un rakstām, ka Viļa Lāča Valsts bibliotēkā grāmatas pūst kopā, bet neviens neliekas ne zinis. Vai nevar tās lietas kaut kā izkustināt?
Tāpat svarīgi pastāstīt, ka avīzes saturam sekoja Latvijas Komunistiskās partijas CK propagandas un aģitācijas nodaļa, kas iknedēļas apspriedēs detalizēti vētīja katru publikāciju. Tās bija ļoti smagas sanāksmes, no kurām redaktori ārā nāca ar piesārtušām sejām, tādi kā sabužināti un labu laiku nerunīgi. Un vēl kas – visus materiālus iepriekš lasīja cenzūra, ko žurnālisti vienkāršoti sauca par Glavļitu. Glavļita svītrojumi bija obligāti. Glavļits neļāva rakstīt pilnīgi ne par ko, kas varētu uzskatīts par kaut ko ārkārtēju – liela apjoma katastrofām, ugunsgrēkiem, ne mazāko kritisko iebildi par PSKP, par valsts un republikas vadību, Padomju Armiju utt. Tas saraksts bija tik bezgalīgs, ka reizēm bija jāgudro – ko drīkst… Padomju laikā lielas avīzes redaktora amats bija pats visnedrošākais no visiem.
Un tomēr – „Padomju Jaunatnes” tirāža nākošajos gados jau pietuvojās 240.000 eksemplāriem, kas turpat 10 reizes pārsniedz patlaban Latvijā iznākošo dienas laikrakstu metienus.
Kopējā situācija Viļa Lāča Valsts bibliotēkā bija tik dramatiska, ka Glavļita svītrojums būtu bijis stipri iespējams.
„Rīgas Balss” 1987. gada 7. decembrī ziņoja, ka notikusi Kirova rajona Tautas deputātu padomes kultūras pastāvīgās komisijas kārtējā sēde, kur tika pieņemts aicinājums republikas sabiedrībai kā prioritāti Latvijas PSR izvirzīt jautājumu par Viļa Lāča Valsts bibliotēkas grāmatu fondu glābšanu. Aicinājums bija ļoti nopietns dokuments, kurā bija bagātīga argumentācija. Piemēram, te tika rakstīts:
«Saruna par speciālas ēkas celtniecību bibliotēkai risinās nu jau vairāk nekā 42 gadus. Tā aizsākās Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes un Lat-vijas Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas 1945. gada 29. maija lēmumā Nr. 88 «Par pasākumiem Latvijas PSR bibliotēku darba uzlabošanai». Šā lēmuma 13. punktā teikts:
«Uzdot Rīgas pilsētas izpildkomitejai un Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes arhitektūras lietu pārvaldei Rīgas rekonstrukcijas plānā paredzēt speciālas ēkas celtniecību Valsts bibliotēkai.» Bibliotēkas ēkas projektēšana un celtniecība turpmākajos gados tika iekļauta visos piecgadu plānos, bet arī savu septiņdesmit gadu jubileju 1989. gadā V. Lāča Valsts bibliotēka sagaidīs smagos apstākļos.
Aina Deglava pat karoja par gāzes uzglabāšanas torņiem Vagonu ielā 20 (arhitektūras piemineklis), jo tie tobrīd stāvēja tukši. Aprēķinot lielākā torņa tilpumu, varēja secināt, ka pēc pārbūves tur varētu izvietot trīs miljonus grāmatu un šie torņi nostāvētu vēl vairākas simtgades. Bet nekas nesanāca.
Nobeigumā viņa rezignēti rakstīja: „Savas dzīves 30 gadus esmu atdevusi Valsts bibliotēkai. Man tuvojas astoņdesmitgade, bet es ļoti vēlētos sagai-dīt sagaidīt to brīdi, kad spēšu noti-cētnoticēt, ka beidzot cilvēki sapra-tīssapratīs, kāda nozīme tautas garī-gajā garīgajā augsmē ir grāmatai, un darīs visu, lai tā pienācīgi tiktu cienīta un godāta, un ie-nesta ienesta jaunā ēkā. Tādā, kurā visiem pietiks vietas un gais-masgaismas. Gan ļaudīm, gan grāma-tāmgrāmatām.”
Pēc divām dienām lielu vēstuļu apskatu „Kā palīdzēt grāmatām?” publicē „Rīgas Balss”.
«Viens no piemēriem ir diskusija par Viļa Lāča Valsts bibliotēku. Laikraksti «Padomju Jaunatne», «Literatūra un Māksla» pilnīgi pamatoti izvirzīja jautājumu par ēku saglabāšanu, kurām ir liela sabiedriskā un materiālā vērtība, par jaunu bibliotēkas korpusu celtniecību.
Būtu dabiski, ka Kultūras ministrijas darbinieki pēc tam noskaidrotu, kāpēc pieļautas acīmredzamas bezjēdzības ēku apkopē (tek jumti), kāpēc daudzu gadu laikā nav paveikti nepieciešamie projektēšanas un remontdarbi šim nolūkam piešķirtajās telpās. Būtu pareizi, ka ministrija paredzētu neatliekamus pasākumus atsegto trūkumu novēršanai un vainīgo sodīšanai. Tie ir grūti jautājumi. Acīmredzot vajadzīgi attiecīgi iesniegumi Ministru Padomei, partijas pilsētas komitejai, pilsētas izpildkomitejai. Vajadzēja panākt skaidrību arī par jauno korpusu projektēšanas un celtniecības termiņiem. Tomēr tā visa vietā izvēršas dažādas diskusijas, intervijas daudzu stundu garumā, kas ne par ko citu neliecina kā vien par attiecīgo vadītāju bezpalīdzīgumu.<br/> Liekas, arī republikas Ministru Padome uz šo aso problēmu nav operatīvi reaģējusi.
Rezultātā saasinās kaislības, sabiedrība organizē daudzu parakstu vākšanu par bibliotēkas saglabāšanu.<br/>Te rodas arī otrs principiāls jautājums. Kāpēc šajā gadījumā malā palika partijas rajona komiteja, partijas pilsētas komitejas nodaļa? Kāpēc mēs nekļuvām par šās aktuālās problēmas risinājuma iniciatoriem? Jāteic atklāti, sava ietekme bija paradumam pret kultūras vērtībām izturēties kā pret kaut ko otršķirīgu. Nav noslēpums, ja pēkšņi aizietu bojā kādas ražošanas vērtības, gan partijas organizāciju, gan partijas komiteju attieksme nekavējoties tiktu apspriesta biroja sēdē, vainīgie sodīti, gādāts par kārtību.
Tagad attiecīgie secinājumi ir jāizdara mums visiem.»
Februāra sākumā tika pieņemts saturā apjomīgs Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums „Par V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēku”. Tas tika publicēts arī „Cīņas” 1988. gada 16. februāra numurā. '''LATVIJAS PSR MINISTRU PADOMES LĒMUMS PAR V. LĀČA LATVIJAS PSR VALSTS BIBLIOTĒKU'''
'''6. Uzdot Latvijas PSR Valsts plāna komitejai (b. A. Lazdiņš) Latvijas PSR Valsts materiali tehniskās apgādes komitejai (b. G. Poļanskis) un Latvijas PSR Finansu ministrijai (b rast iespēju 1988. J—1989. Blekte) paredzēt gadā piešķirt nepieciešamos finansiālos un materiālos resursus pēc atbilstošas nomenklatūras ēku kompleksa P. Stučkas iela 75 kapitālajam remontamdivas siltinātas metāla saliekamas ēkas, lai uz laiku izvietotu bibliotēkas grāmatu fondu. '''
Vienlaikus redakcijā saņēmām sekojošu vēstuli:
'''«Laikraksta "Padomju Jaunatne" redaktoram A. CĪRULIM''' '''V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkas kolektīva vārdā izsakām sirsnīgu pateicību laikraksta "Padomju Jaunatne" kolektīvam un personīgi redaktoram Andrejam Cīrulim un žurnālistei Intai Lehmusai par ieinteresētību, konsekvenci un neatlaidību, rosinot sabiedrisko domu Valsts bibliotēkas turpmākā likteņa izlemšanā.''' '''Apliecinot Jums dziļo cieņu, atklātās partijas sapulces vārdā''' {| border="0" cellspacing="1" cellpadding="1" style="width: 500px;"|-| '''Direktora vietniece '''| style="text-align: right;" | '''I. Beijere'''|-| '''Direktora vietniece '''| style="text-align: right;" | '''G. Dēliņa'''|-| '''Direktora vietniece '''| style="text-align: right;" | '''S. Sardiko'''|-| '''Partijas biroja sekretāre'''| style="text-align: right;" | '''L. Bernharde'''|-| '''Arodkomitejas priekšsēdētāja '''| style="text-align: right;" | '''M. Dimenšteine'''|-| '''Tautas kontroles grupas priekšsēdētāja'''| style="text-align: right;" | '''L. Žeglova'''|-| '''Komjaunatnes komitejas sekretāra vietniece'''| style="text-align: right;" | '''A. Celma»'''|}
Brīdī, kad rokas visiem bija nošļukušas, "Padomju Jaunatnē" 1989. gada 14. martā publicējām arhitekta Jāņa Dripes pausto prieka vēsti:
'''«Arhitekts Gunārs Birkerts Rīgā — ar iespējamu turpinājumu Uz dažām dienām bez šefuzraudzības atstājis savus 34 projektētājus firmā «Gunnar Birkerts and Associates», viņš no 4. līdz 9. martam uzturējās Rīgā. Ar atturīgu eleganci apsveica mūsu sievietes un jo īpaši arhitektes svētkos TV panorāmas laikā un dažas stundas pavadīja ieinteresētu kolēģu pārpildītā Arhitektu namā. Bet ne jau te šoreiz meklējama brauciena būtība — Gunārs Birkerts Latvijā ieradās kā profesionālis, lai pēc Latvijas'''
'''Uz dažām dienām bez šefuzraudzības atstājis savus 34 projektētājus firmā «Gunnar Birkerts and Associates», viņš no 4. līdz 9. martam uzturējās Rīgā. Ar atturīgu eleganci apsveica mūsu sievietes un jo īpaši arhitektes svētkos TV panorāmas laikā un dažas stundas pavadīja ieinteresētu kolēģu pārpildītā Arhitektu namā. Bet ne jau te šoreiz meklējama brauciena būtība — Gunārs Birkerts Latvijā ieradās kā profesionālis, lai pēc Latvijas Kultūras komitejas lūguma vienotos par jaunas Nacionālās bibliotēkas projektēšanu Rīga.<br/>Kultūras komitejas priekš-sēdētāja priekšsēdētāja vietnieks G. Grīnbergs un G. Birkerts parakstījuši pirmo protokolu, kura sagatavošanā piedalījās arī arhitekti M. Ģelzis, A. Purviņš, G. Asaris, Valsts bibliotēkas direktors A. Ķeizars un kuru principā atbalsta Valsts plāna komitejas priekšsēdētājs M. Ramāns un Valsts celtniecības komitejas priekšsēdētāja vietnieks A. Krols'''
'''Būve ir tik īpaši gaidīta un nepieciešama, ka dažus protokola punktus atļaušos citēt visā pilnībā:'''
<br/>'''«Pēc iepriekšējas perspektīvā būvlaukuma Uzvaras bulvāra un Kuģu ielas rajonā apsekošanas, iepazīšanas ar esošās Valsts bibliotēkas darba organizāciju, tehnisko bāzi un domu apmaiņas par jaunprojektējamās Nacionālās bibliotēkas īpašo lomu nacionālas kultūras saglabāšanā un nepieciešamību sniegt optimālos, mūsdienīgākos, tehniskā progresa līmenim atbilstošus risinājumus, nolēma:'''
'''1. Akceptēt pilsētas ģenplānā noteikto novietni, apstiprināt agrāk noteikto bib-liotēkas bibliotēkas ietilpību — 8 milj. grāmatu, orientējošo celtniecības — montāžas darbu iz-maksu izmaksu — 20 milj. rbļ., ar celtniecības sākumu — 1991. gadā.'''
'''2. Organizēt projekta izstrādi, piedaloties firmai «Gunnar Birkerts and Associates» (ASV) arhitekta G. Birkerta vadībā un Latvijas PSR speciālistiem arhitekta M. Ģelža vadībā.'''
'''3. Uzskatīt par nepieciešamu, ka ASV firma «Gunnar Birkerts and Associates» izstrādā arhitektonisko koncepciju un tās tālākas detalizācijas fāzes.'''
'''4. Pieņemt zināšanai, ka arhitekts G. Birkerts šā gada augusta sākumā apmeklēs Rīgu un ir gatavs uzrādīt bibliotēkas principiālās organizācijas shēmas.'''
'''6. Paredzēt projektētāju savstarpēju apmaiņu starp firmu «Gunnar Birkerts and Associates» un projektētāju grupu M. Ģelža vadībā.'''
'''8. Latvijas PSR Valsts Kultūras komiteja galīgi saskaņo republikas valdībā jautājumu par projektēšanu un līdz 15.04.1989. g. nosūta firmai «Gunnar Birkerts and Associates» pasūtījumu.»'''
'''Loģiskais pamats šādam pasūtījumam tapis gadu desmitu gaitā un samērojams ar Gunāra Birkerta pasaules līmeņa veiksmēm bibliotēku projektēšanā.'''
'''JĀNIS DRIPE»'''
<p style="text-align: center;"><br/><br/>***</p>
Nu, lūk!