Izmaiņas

{{About person|Josifs Staļins}}

{{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}}

Pateicos par pagodinājumu atrasties šodien šeit, šajā zālē, un uzstāties jūsu priekšā. Apsveicu jūs un arī sevi ar to, ka tas kļuvis iespējams, ka esam pulcējušies kopā un mūs vieno kopīgas domas un kopīgi uzdevumi, un ka mēs esam ķērušies pie milzīgas sabiedriskas, valstiskas un, es pat gribētu teikt — pasaules nozīmes problēmu risināšanas. Kad pirms neilga laika presē tika publicēts raksts, kurš atmaskoja, atklāja un aizpildīja vēstures traģiskos baltos plankumus, es no kāda pazīstama rakstnieka saņēmu telegrammu, kurā bija tikai daži vārdi: «Vai tiešām esam piedzīvojuši?» To es pieminu tālab, lai šos vārdus nepiedēvētu sev. Un šos vārdus man šeit gribas atkārtot vēlreiz: vai tiešām esam piedzīvojuši to brīdi, kad, nometot pagātnes nastu, visus traģiskos pagātnes uzslāņojumus, mēs šodien esam kopā, lai pateiktu taisnību un atgrieztos pie tiem tīrajiem avotiem, no kuriem sākām pirms septiņdesmit gadiem? Tagad runā, ka pārbūve pagaidām esot tikai vārdi bez darbiem. Skaidrs, no kurienes nāk šī nepacietība un neapmierinātība. Mēs tik ilgi un tik daudz esam klausījušies tukšos vārdos bez jebkāda satura — un, ja tāds arī bija, tad gluži pretējs pašiem vārdiem, un tāpēc mēs esam zaudējuši ticību tiem. Bet vai tas, kas notiek šobrīd, jau nav darbi? Vai pats fakts, ka mēs kopā risinām šos uzdevumus, jau nav darbi? Vai tad mēs šodien neredzam, ka ik vārds, kas tiek izteikts šajā zālē un ārpus tās sienām, pats par sevi jau ir darbi? ''(Aplausi.)''