Izmaiņas

|Abstract=Komunisti izvācas…

}}

{{Written by|Jānis Domburs}}

{{About year|1991}}

23. augusts. Pulkstenis ir 11.00. Apmēram pirms pusstundas Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēmusi lēmumu par Latvijas Komunistiskās partijas antikonstitucionālo darbību Latvijas Republikā. No LKP centrālkomitejas ēkas Elizabetes ielā 2 nāk ārā cilvēki ar «diplomātiem», somām, tīkliņiem. Komunisti izvācas. Katra «rokas bagāžu» pārbauda Latvijas Republikas policisti. Tiem, kas strādājuši šajā ēkā, atļauts iznest tikai personiskās mantas un nenozīmīgas mantas, kas nebūs svarīgas izmeklēšanai. Savu puišu darbību vada LR Iekšlietu ministrijas atsevišķā patruļdienesta bataljona komandieris Juris Vectirāns. Šeit ir arī LR AP deputāts Odisejs Kostanda un Tālavs Jundzis.

— Nē.

Dažas stundas vēlāk preses konferencē Augstākajā Padomē Tālavs Jundzis gan teica, ka no kompartijas izstājies arī Alfrēds Rubiks, kurš, sašutis par Gorbačova nodevību, grib veidot jaunu kompartiju. Tomēr viņš neuzskata, ka būtu kaut ko noziedzies. Virs kompartijas ēkas sarkanais karogs nolaists, uzvilkts sarkanbaltsarkanais, kompartijas plāksne pie ieejas noņemta, komunistu mēģinājumi sadedzināt dokumentus dažās CK telpās bijuši neveiksmīgi. Cilvēki nikni, bet gandarīti stāv pie nu jau bijušās kompartijas ēkas. Ko atliek darīt Rubikam savā kabinetā? Viņš kopā ar vēl dažiem uzticamiem biedriem dzer minerālūdeni. Un gaida. Jā, nu jau situācija mainās pa minūtēm.