9 362
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
679124
,Set original images
{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1911991/08/28
|Issue number=113
|Page number=2
|In section=Brīvlaiks beidzas
|Source file=lajn1991n113_002_04
|Abstract=Brīvlaiks beidzas}}{{Source image|articles/679/124/679124.jpg}}{{Written by|Dace Lūriņa}}{{About topic|Studentu aktivitātes}}{{About domain|Politika}}{{About domain|Tautas izglītība}}{{About person|Evita Kurme}}{{About person|Kārlis Ulmanis}}{{About person|Andrejs Upīts}}{{About person|Tamāra Alfere }}{{About person|Mareks Cirsis}}{{About person|Artis Akmanis}}{{About person|Elīna Hermane}}{{About person|Kārlis Freibergs}}{{About person|Iveta Liepa}}{{About person|Kristīne Vecbērza }}{{About person|Rihards Straujais}}{{About place|Tērbata}}{{About place|Minstere}}{{About year|1991}}Mācīšanās ārzemēs nu jau kļuvusi par ierastu lietu. Agrāk jaunie latviešu censoņi devās Tērbatas virzienā, tagad daudzus vilina Rietumu skolas. Vai tas ir izaicinājums mūsu skolām? Par pirmo aizvadīto mācību gadu Minsteres Latviešu ģimnāzijā (MLĢ) lūdzu pastāstīt '''Evitu Kurmi.''' — Līdz pagājušajam gadam mācījos Rīgas 2. vidusskolā. Tad pavisam nejauši uzzināju par konkursu. Vācu valodā tika pajautāts, vai es runāju vāciski un kā mani sauc. Pārējā saruna norisēja latviešu valodā. Jautājumi bija visdažādākie, tika vērtēta skolēna spēja domāt. Bija, piemēram, tādi jautājumi: ko es domāju par kooperatīviem un vai es tajos iepērkos, manas domas par K. Ulmani, A. Upīša darbu «Zaļā zeme» u. c. Arī liecības tika skatītas, galvenais noteikums — lai nebūtu trijnieku. Uz Minsteri mācīties aizbraucām desmit. Gada laikā atpakaļ uz Latviju atbrauca divi. '''— Gada sākumā raidījumā «Apvārsnis» bija neliela reportāža par MLĢ. Jūs visi izskatījāties diezgan nobijušies, noguruši un pat nelaimīgi?''' — Jā, bija grūti: tik tālu no mājām, arī mācību sistēma neierasta. Visapkārt sveši cilvēki. Viena no meitenēm, kas atbrauca mājās, bija gaidījusi ko citu, bet šī izrādījās vienkārša vidusskola, ko viņa jau bija beigusi Latvijā. '''— Kā varēji iejusties MLĢ mācību sistēmā?'''
— Visdīvainākais bija tas, ka stundās nesauca atbildēt. Stunda — tā ir saruna, diskusija starp skolotāju un skolēnu. Šāds darbs stundā veido tikai 50 procentus vērtējuma. Divreiz pusgadā ir klases darbs, par ko liek atzīmes… Gribētu pastāstīt par sacerējumu jeb domrakstu rakstīšanu. Tas nav sacerējums mūsu skolas izpratnē. Tiek piedāvāts kāds temats, piemēram, «Vai uz Vācijas ceļiem uzlikt autolimitu līdz 100 km vai nē». Ir iespējamie 20 argumenti «par» un «pret», ir jāprot pierādīt, argumentējot savu viedokli. Ja tas izdodas, tā ir laba atzīme, ja ir kur «piesieties», tad sliktāka. Pēc mana uzskata, tas ir pareizāk, jo tiek iemācīta diskusijas māka, tas dzīvē noder vairāk nekā «puķūdeņu liešana».
'''— Kādi mācību priekšmeti tiek apgūti MLĢ?'''
— Būtībā tie paši, kas Latvijas vidusskolās. Ar nākamo gadu mācības dalās divos lielajos un divos mazajos kursos. Lieliem kursiem ir piecas stundas nedēļā. Obligāti jāmācās lielais kurss latviešu valodā. Es vēl ņemšu «lielo» bioloģiju, jo esmu nolēmusi turpināt Vācijā medicīnas studijas. No mazajiem kursiem izvēlēšos vēsturi, arī krievu valodu. Ir arī citi priekšmeti, piemēram, 13. klasē filozofija, politika. Pagaidām varējām izvēlēties tikai to, vai gribam mācīties mūziku vai mākslu.