Apskatīt 295210 izejas kodu

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/05/25
|Issue number=95
|Page number=1
|Original title=Fronte aiz frontes līnijas
}}
{{Source image|articles/295/210/295210.png}}
{{Written by|Vitālijs Portņikovs}}
{{About topic|Borisa Jeļcina politiskā darbība}}
{{About domain|Politika}}
{{About person|Boriss Jeļcins}}
{{About person|Aleksandrs Vlasovs}}
{{About organization|KPFSR Augstākā Padome}}
{{About place|Maskava}}
{{About year|1990}}
Fronte aiz frontes līnijas

Pēc dažam stundām Krievijas Tautas deputātu kongresā sāksies kandidatūru izvirzīšana AP priekšsēdētāja postenim. Tātad iespējams, ka jau rīt mēs uzzināsim Krievijas jaunā vadītāja vārdu. Atgādināšu, ka visticamāk uz šo posteni balotēsies trīs cilvēki — republikas MP priekšsēdētājs A. Vlasovs, PSRS tautas deputāts B. Jeļcins un PSKP Krasnodaras apgabala komitejas pirmais sekretārs L Poloskovs.

Deputāti dažādi uztvēra PSRS prezidenta M. Gorbačova parādīšanos kongresa tribīnē. Savā runā Gorbačovs asi uzbruka Jeļcinam. Dienu pirms PSRS valdības ziņojuma par pāreju uz tirgus ekonomiku Padomju Savienības prezidents apvainoja Jeļcinu par to, ka viņā Krieviju velkot kapitālismā, propagandējot separātisku noskaņojumu un cenšoties sagraut savienību. Taču M. Gorbačovs vairāk runāja nevis par to, kas bija Jeļcina runā, bet gan par to, kā tajā nebija. Gorbačovs uzsvēra, ka Jeļcins Krieviju esot dēvējis par Krievijas Republiku, nevis par KPFSR, kā arī «piesējās» citiem precīzi neformulētiem izteikumiem. Droši vien Jeļcins vēlreiz uzstāsies kongresā ar kādu programmatisku paziņojumu.

Slavenais cilvēktiesību aizstāvis un akadēmiķa Saharova draugs — garīdznieks Gļebs Jakuņins — paziņojis, ka Gorbačova runa palīdzēšot Jeļcinam iegūt lielāku balsu skaitu. Krievijas Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētājs Oļegs Rumjancevs teica, ka Gorbačovam vajadzējis runāt vēl pusstundu, lai Jeļcina ievēlēšana būtu nodrošināta. Tomēr jāteic ka prezidents lika noprast — Jeļcina ievēlēšanas gadījumā viņu gaidot konfrontācija ar centrālo valdību.

Kongresā turpinās bezprecedenta propagandas kampaņa pret Jeļcinu. Tiek izplatītas labējo organizāciju skrejlapas, kurās Jeļcins tiek raksturots gan kā vispasaules cionisma aģents, gan kā cilvēks, kas baudot nepelnītas privilēģijas. Autori pat saskaitījuši, cik reizes specpoliklīniku apmeklējuši Jeļcina mazgadīgie mazbērni. Vienlaikus tiek izplatīti arī materiāli, kas no labās puses raksturo Ivanu Poloskovu, kā ari viņa publikācija pazīstamajā izdevumā «Ļiteratumaja Rosija». PSKP Krasnodaras apgabala komitejas pirmais sekretārs tiek atbalstīts ari vairākās telegrammās, kuras var aplūkot īpašos stendos. Taču telegrammu vairākumā izteikts atbalsts Borisam Jeļcinam. Saņemtas arī telegrammas no Baltijas. Kāds rīdzinieks Jeļcinu dēvē par Baltijas tautu pašu labāko draugu un iesaka deputātiem tieši viņu ievēlēt par AP priekšēdētāju. Taču lr telegrammas, kurās izteikts atbalsts arī A Vlasovam.

Pati diskusija par Krievijas suverenitāti parādīja, cik dažādi to saprot Krievijas vaditāji, kā ari cilvēki, kas pretendē uz augstiem amatiem. Vitālijam Vorotņikovam šķiet, ka Krievijas suverenitāte iespējama tikai Padomju Savienības sastāvā, bet Borisa Jeļcina nostāja ir demokrātiskāka.

Vakar Krievijas Tautas deputātu kongresa preses centrs bija pustukšs — žurnālistu vairākums bija pārvietojies uz PSRS Augstāko Padomi. Tieši šeit izvērtās īstā «kauja» starp demokrātiem un viņu oponentiem. Premjerministrs Nikolajs Rižkovs uzstājās ar referātu par pāreju uz tirgus ekonomiku un cenu veidošanas reformu. SŠā plāna īstenošana praksē nozīmē tautas dzīves līmeņa krietnu pazemināšanu. Vairākas reizes tiks palielināta gaļas, piena, maizes, cukura un sviesta cena. Pieaugs sadzīves pakalpojumu, celtniecības materiālu, apavu un apģērbu cena. Šo uzskaiti varētu turpināt. Bet kompensācija būs neliela. Pazīstamais igauņu ekonomists akadēmiķis Mihails Bronšteins pamatoti norādīja, ka šī ekonomiskā programma neievēro tās politiskās pārmaiņas, kas notiek Padomju Savienībā, tās autori rīkojušies kā unitārā valstī. Starpreģionālās grupas sēdes laikā (tā notika pārtraukumā starp Rižkova referātu un tā apspriešanas sākumu) deputāti būtībā vienbalsīgi pieņēma lēmumu izvirzīt apspriešanai jautājumu par neuzticības izteikšanu valdībai. Droši vien AP deputātu vairākums to neatbalstīs, taču demokrāti vēl var panākt, ka cenu veidošanas reformas projektu nodos vissavienības referendumam, un tad Rižkova valdībai vajadzēs gūt uzticību visas tautas acis. Premjerministrs žurnālistiem teica, ka tautai esot jāizskaidro tieši šāda plāna īstenošanas nepieciešamība. Bet daudzi kompetenti ekonomisti nepiekrīt Rižkovam un izsakās par citām ekonomiskām reformām. Saņemtā informācija liecina, ka Rižkova plāns asi kritizēts arī Prezidenta padomē.

Šodien var izšķirties Padomju Savienības liktenis. Tieši šodien tiks pieņemti divi paši svarīgākie lēmumi Gorbačova sāktās perestroikas laikā: pāreja uz tirgu vai šā kursa imitēšana, palielinot cenas, un jaunā Krievijas līdera ievēlēšana.

VITĀLIJS PORTŅIKOVS

(pa tālruni no Maskavas)

P. S. Vakar KPFSR tautas deputātu kongresa tika izvirzīti kandidāti Augstākās Padomās priekšsēdētāja amatam. 
Par tādiem k|uva: 

KPFSR Ministru Padomes priekšsēdētājs A. VLASOVS, 

PSRS tautas deputāts B. JEĻCINS, 

PSKP Altaja novada izpildkomitejas priekšsēdētājs J. ZIĻCOVS,

PSKP Čitas apgabala komitejas pirmais sekretārs N. MALKOVS,

Kazaņas Aviācijas institūta vecākais pasniedzējs V. MOROKINS, 

Krasnodaras novada tautas deputātu padomes priekšsēdētājs I. POLOSKOVS, 

PSKP Krasnojarskas apgabala komitejas sekretārs V. SOKOLOVS,

Karēlijas APSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs V. STEPANOVS. 

Šodien kongress turpina darbu.