Apskatīt 266467 izejas kodu

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/03/12
|Issue number=46
|Page number=1
|Original title=AKTS PAR NEATKARĪGAS LIETUVAS VALSTS ATJAUNOŠANU
|Source file=lajn1990n046_001_03
}}
{{Source image|articles/266/467/266467.jpg}}
{{About topic|Lietuvas neatkarības cīņas}}
{{About domain|Politika}}
{{About person|Vītauts Landsberģis}}
{{About person|Ļudviks Sabutis}}
{{About person|Romualds Ražuks}}
{{About person|Egils Radziņš}}
{{About person|Ints Upmanis}}
{{About place|Lietuva}}
{{About event|E1990031100}}
{{About year|1918}}
{{About year|1920}}
{{About year|1940}}
{{About year|1975}}
{{About year|1990}}
'''Lietuvas Republikas Augstākās Padomes akts par neatkarīgas Lietuvas valsts atjaunošanu'''

Paužot tautas gribu, Lietuvas Republikas Augstākā Padome nolemj un svinīgi paziņo, ka tiek atjaunota 1940. gada svešas varas pārtrauktās Lietuvas valsts suverēnās varas darbība.

Lietuvas Padomes 1918. gada 16. februāra Neatkarības Akts un 1920. gada 15. maija Satversmes sapulces rezolūcija par Lietuvas demokrātiskās valsts atjaunošanu nekad nav tikuši atcelti. Šie akti ir spēkā kā Lietuvas valsts konstitucionālais pamats.

Lietuvas teritorija ir vienota un nedalāma, tajā nedarbojas nevienas citas valsts konstitūcija.

Saskaņā ar 1975. gada Eiropas drošības un sadarbības apspriedes Nobeiguma akta formulējumu Lietuvas valsts garantē cilvēka, pilsoņa un nacionālo kopienu tiesības un atzīst valsts robežas neaizskaramības principu.

Lietuvas Republikas Augstākā Padome kā suverēnās varas paudēja sāk visā pilnībā realizēt valsts suverenitāti.
<p style="text-align: right; ">Lietuvas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs </p><p style="text-align: right; ">'''VĪTAUTS LANDSBERĢIS'''</p><p style="text-align: right; ">Lietuvas Republikas Augstākās Padomes sekretārs </p><p style="text-align: right; ">'''ĻUDVIKS SABUTIS'''</p>
&nbsp;

'''Lietuvas Likums par valsts nosaukumu un ģerboni'''

Ceļā uz neatkarīgas valsts atjaunošanu, saskatot oficiālo nosaukumu un simbolu lielo garīgo un politisko nozīmi un jūtot Lietuvas pilsoņu — vēlētāju izteiktās pilnvaras, Lietuvas PSR Augstākā Padome nolēma:

1. Konstitūcijā un citos likumos lietot kā vienīgo oficiālo valsts nosaukumu «Lietuvas Republika», bet saliktos nosaukumos un saīsinājumos — «Lietuva»;

2. Turpmāk kā oficiālo Lietuvas Republikas valsts ģerboni un simbolus lietot — Vīti;

3. Lietuvas PSR Augstāko Padomi saukt «Lietuvas Republikas Augstākā Padome»;

4. Lietuvas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētāja amatu turpmāk dēvēt par Lietuvas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja amatu;

5. Visus turpmākos šīs Augstākās Padomes aktus saukt par Lietuvas Republikas pirmā sasaukuma Augstākās Padomes aktiem;

6. Valsts orgānu nosaukumus mainīt saskaņā ar šā&nbsp; likuma 1. punktu;

7. Šis likums stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi.
<p style="text-align: right; ">Lietuvas Republikas Augstākās Padomēs priekšsēdētājs</p><p style="text-align: right; ">'''VĪTAUTS LANDSBERĢIS'''</p><p style="text-align: right; ">Lietuvas Republikas Augstākās Padomes sekretārs</p><p style="text-align: right; ">'''ĻUDVIKS SABUTIS'''</p>
'''Lietuvas Republikas Likums par&nbsp;1938. gada 12. maija Lietuvas Konstitūcijas darbības atjaunošanu&nbsp;'''

Lietuvas Republikas Augstākā Padome:

— apstiprinot Lietuvas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 7. februāra lēmumu «Par 1939. gada Vācijas un PSRS līguma un tā attiecībā uz Lietuvu iestājušos seku likvidāciju»;

— konstatējot, ka 1938. gada 12. maija Lietuvas Konstitūcijas darbība PSRS agresijas pret neatkarīgo Lietuvas valsti 1940. gada 15. jūnijā un tai sekojošās aneksijas dēļ tika pretlikumīgi pārtraukta;

— uzskatot 1940. gada 21. jūlijā izveidoto Tautas Seimu par svešas valsts interešu izpausmes ieroci un tā pieņemtos lēmumus par pretlikumīgiem;

— cenšoties atjaunot Lietuvas valstij un tautai atņemtās suverēnās tiesības, '''nolēma''':

1. Pārtraukt 1978. gada 20. aprīlī pieņemtās Lietuvas PSR Konstitūcijas darbību.

2. Pārtraukt 1977. gada 7. oktobra PSRS Konstitūcijas un «PSRS un savienoto republiku likumdošanas pamatu» darbību Lietuvas Republikas teritorijā.

3. Atjaunot 1938. gada 12. maija Lietuvas Konstitūcijas darbību visā Lietuvas Republikas teritorijā. Apturēt to 1938. gada 12. maija Lietuvas Konstitūcijas nodaļu un pantu darbību, kuros tiek reglamentēts Republikas Prezidenta, Seima, Valsts Padomes un Valsts kontroles statuss.

4. Noteikt, ka 1938. gada 12. maija Lietuvas Konstitūcijas darbības atjaunošana neuzliek par pienākumu pildīt tās mantiskās un finansiālās saistības pret fiziskām un juridiskām personām, kas izriet no Lietuvas Republika līdz 1940. gada 15. jūnijam spēkā bijušajiem likumiem.
<p style="text-align: right; ">Lietuvas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs</p><p style="text-align: right; ">'''VĪTAUTS LANDSBERĢIS'''</p><p style="text-align: right; ">Lietuvas Republikas Augstākās Padomes sekretārs</p><p style="text-align: right; ">'''ĻUDVIKS SABUTIS'''</p>

'''Lietuvas Republikas Likums par&nbsp;Lietuvas Republikas pagaidu Pamatlikumu'''

'''&nbsp;'''Lietuvas Republikas Augstākā Padome, ievērojot nepieciešamību saskaņot spēkā atjaunotās 1938. gada 12. maija Konstitūcijas pamatprincipus ar grozījumiem politiskajās, ekonomiskajās un citās sabiedriskajās attiecībās, nolemj:

1. Apturēt 1938. gada 12. maija Lietuvas Konstitūcijas darbību.

2. Apstiprināt Lietuvas Republikas pagaidu Pamatlikumu.

3. Noteikt, ka Lietuvas Republikā turpina būt spēkā tie līdz šim Lietuvā spēkā bijušie likumi un tiesiskie akti, kas nav pretrunā ar Lietuvas Republikas pagaidu Pamatlikumu.

4. Likums stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi.
<p style="margin-left: 1in; text-align: right; ">Lietuvas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs</p><p style="margin-left: 1in; text-align: right; ">'''VĪTAUTS LANDSBERĢIS'''</p><p style="margin-left: 1in; text-align: right; ">Lietuvas Republikas Augstākās Padomes sekretārs</p><p style="margin-left: 1in; text-align: right; ">'''ĻUDVIKS SABUTIS'''</p>
'''&nbsp;'''

&nbsp;
<p style="text-align: right; ">Lietuvas vēsturiskās sesijas dokumentus publicēšanai</p><p style="text-align: right; ">sagatavot palīdzējuši tautfrontieši</p><p style="text-align: right; ">&nbsp;</p><p style="text-align: right; ">'''ROMUALDS RAŽUKS, EGĪLS RADZIŅŠ un INTS UPMANIS'''</p>