Baltijas Padomes komunikē

No Barikadopēdija
Versija 2020. gada 16. novembris, plkst. 11.50, kādu to atstāja Edgars (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)

Pērnavā 14. janvārī notika Baltijas Padomes kārtējā sēde. Lietuvas kustību «Sajūdis» tajā pārstāvēja V. Landsberģis, R. Ozols un B. Kuzmicks; Latvijas Tautas fronti — S. Kalniete, J. Dinēvičs, J. Freimanis un L Godmanis; Igaunijas Tautas fronti — J. Arjamas, R. Veidemanis, A. Junti un ITF valdes locekle M. Lauristina.

Tika apspriests Baltijas valstu iekšpolitiskais stāvoklis, Tautas frontēs notikušie procesi, daudzpartiju sistēmas izveidošana un gatavošanās republiku Augstāko Padomju vēlēšanām.

Par svarīgāko uzdevumu, kas risināms 1990. gadā, Baltijas Padome uzskata Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautas kustību darbības koordināciju ar mērķi atjaunot Baltijas valstu valstisko neatkarību. Baltijas Padome uzskata valstiskās neatkarības atgūšanu par daudzplākšņainu un pakāpenisku procesu, kurā svarīga vieta ierādāma parlamentiem, kas tiks drīzumā ievēlēti.

Tika apspriesti arī jautājumi, kas saistīti ar ārpolitiskajiem kontaktiem. Baltijas Padome pieņēma lēmumu sasaukt otro Baltijas asambleju 1990. gada jūnijā Rīgā.