PSRS Tautas deputātu II kongresā

No Barikadopēdija

Kremļa Kongresu pilī ar lielām pūlēm ir izdevies sameklēt teleksa agregātu, un, tikai pateicoties PSRS Augstākās Padomes atbildīgajam darbiniekam Jevgeņijam Kolibeļņikovam un vairākām sakaru darbiniecēm, raksts ar zināmām mokām ceļo uz Rīgu. Te, sešdesmito gadu celtniecības brīnuma pagrabstāvā, šalc dažādas tehniskās ietaises, bet dažus stāvus augstāk Kongresu pils zālē nobeigumam tuvojas PSRS Tautas deputātu otrā kongresa pirmā diena.

Kongresu pils vestibilā ir novietots tablo. Citu paziņojumu vidū ir arī apsveikums deputātiem šāsdienas gaviļniekiem. Arī mūsu Viktoram Avotiņam. Sīkums, bet patīkami, vai ne?

Salīdzinājumā ar Tautas deputātu pirmo kongresu žurnālistiem Kremlī iekļūt ir vieglāk. Pāris reižu milicijai un speciālkārtībniekiem jāparāda visi līdzpaņemtie dokumenti, un tu jau esi gaismas pielietajā Kongresu pilī. Preses ļaudīm saspringtākais darba posms gan sākas pils galvenajā vestibilā. Te noris intervijas, filmēšana, deputāti stājas pulciņos, lai visi būtu redzami fotogrāfu meistardarbos.

Prese sacenšas par piekļūšanu populārākajiem Padomju Savienības politiķiem. Viens no tiem neapšaubāmi ir Lietuvas Komunistiskās partijas CK pirmais sekretārs A. Brazausks. Vienā īsā starpbrīdī dienas vidū viņam neizdodas pat iemalkot tasīti kafijas, jo jāatbild uz dažādu valstu žurnālistu desmitiem jautājumu. Saprotams, ka palielinātas uzmanības centrā Lietuvas komunistu vadītājs nokļuvis pēc mūsu kaimiņrepublikas parlamenta radikālā lēmuma par Konstitūcijas pantu, kas līdz šim likuma kārtā noteica partijas vadošo lomu sabiedrībā, un sakarā ar gaidāmo Lietuvas komunistu kongresu, kur prognozē LKP atdalīšanos no PSKP.

Lietuvas komunistu vadītājs – gara auguma, iespaidīgs, omulīgs vīrs ar nesteidzīgu runas manieri – cenšas būt īsts diplomāts. «Kādas tagad ir Lietuvas komunistu un PSKP attiecības?» jautā dāņu žurnālists. Brazausks atbild: «Reāli tās ir pat labākas nekā pirms dažiem gadiem, un tā ir pārbūves ietekme, tās rezultāts.» Pēc tam viņam jautā: «Vai ar atdalīšanos no PSKP jūs nešķeļat, nesaskaldāt Lietuvas komunistus?» Brazausks atbild: «Mūsu mērķis ir konsolidēt, saliedēt Lietuvas komunistus, un domāju, ka mūsu rīcība to sekmēs. Protams, jārīkojas nosvērti, gudri, uzklausot visu domas.»

– Kā jūs pats uzņemat centienus šai kongresā pārskatīt PSRS Konstitūcijas sesto pantu?

– Ir spēki, kas sīksti turas pie vecās domāšanas stereotipiem, un ir strauji domājošie. Tā tas ir arī starp komunistiem, arī te, arī starp deputātiem. Jāuzklausa abu pušu argumenti, bet noteicošais tomēr būs deputātu balsošanas iznākums.

– Kāda ir jūsu attieksme pret daudzpartiju sistēmu?

– Cik cilvēku, tik arī viedokļu, – saka A. Brazausks un apklust. Tad piebilst: – Tautai jānovērtē tai tuvākais un pieņemamākais.

– Vai Lietuvas Komunistiskā partija ir pati progresīvākā Padomju Savienībā?

– Nē, ja domājat rīcības dinamiku, enerģiskāka šobrīd ir mūsu Augstākā Padome. Partijai autoritāte jāizpelnās tāpat ka sava vieta sabiedrībā. Tās politiskajā struktūrā tas jānosaka reālajai rīcībai. Ja jūs interesē, ko es domāju par Lietuvas AP neseno lēmumu, jāteic, ka tas nenozīmē jaunas Komunistiskās partijas rašanos Lietuvā. Dažs uz pašreizējām norisēm pie mums skatās šķībi. Tas nu esot par daudz! Mēs nebūt neizvirzām sev mērķi pretstatīt Lietuvas KP Padomju Savienības Komunistiskajai partijai, bet attiecības starp mūsu partijām jābalsta uz pārkārtošanās procesiem, uz jaunu politisko domāšanu.

M. Gorbačovs sēžu zālē deputātus informēja, ka foruma darba kārtība divas stundas sīki apspriesta Augstākajā Padomē un vēl septiņas stundas kongresa pārstāvju sapulcē. Tomēr, apstiprinot darba programmu gaidāmajām desmit foruma dienām, Kongresu pilī izcēlās nopietnas domstarpības. Manuprāt, PSRS tautas deputātu noskaņojumu kongresā visuzskatāmāk pauda balsošana par PSRS Konstitūcijas sesto pantu, par tā labošanas nepieciešamību tieši pašlaik, kongresa gaitā. Sākotnēji šis problemātiskais un visai komunistiskajai kustībai būtībā akūti svarīgais jautājums, tā teikt, ar gudru ziņu bija atstāts ārpus deputātiem paredzēto apspriežamo tematu uzskaitījuma. Rīgas partijas organizācijas līdera A. Klaucēna runa, kas bija gan simptomātiska, gar simboliska, rīdzinieku skatījumā laikam gan vairāk līdzinājās kārtējai pilsētas padomes deputāta kandidāta runai, taču orators salika gandrīz vai visus punktus uz «i» tiklab šajā, kā arī citu idejisko fundamentālistu platformās.

Vairāku deputātu drosmes un enerģijas pilnie pūliņi vainagojās ar negribētu, bet visu paredzētu pārrunu par jau minēto padomju pamatlikuma sesto pantu. Kā jau varēja gaidīt, ņemot vērā pašreizējo Tautas deputātu kongresa sastāvu, ierosinājumu par diskusiju un prasību pārskatīt morāli novecojušo pamatlikuma pantu kongress noraidīja.

Tāpat nekustināti paliks vairāki citi PSRS Konstitūcijas staļiniski brežņeviskie panti, arī tas, kurā vēl vairāk iežūžota komjaunatne, tai ar pamatlikumu garantējot drošu priekšpulka vietu sabiedrībā tūlīt aiz PSKP.

Ilgi vilkās kongresa reglamenta apspriešana, un lielu daļu laika aizņēma tautas sūtņu apmācīšana balsot, spiežot pogas uz firmas «PHILIPS» apgādātajām balsošanas ierīcēm.

Spriežot pēc PSRS Tautas deputātu kongresa pirmās pilnās darbadienas, varu teikt, ka tajā virsroku ņem tās trīs ceturtdaļas deputātu, kurus grūti ir nosaukt par pārbūves atbalstītājiem. Baidos, ka šis kongress lēmumu rakstura ziņā daudz vai nemaz neatšķirsies no pirmā kongresa. Tas tikai rāda, cik sarežģīti tādai milzu lielvalstij kā PSRS ir spert kaut vienu soli uz priekšu laukā no sastinguma, inertuma un nolemtības apziņas. Cits jautājums: cik un ko par kongresu un tā dalībnieku nostādnēm uzzinās plaša sabiedrība? Izbrīnu radīja klusums, kas televīzijas ekrānos iestājās tūdaļ pēc pirmajā sēdē pasludinātā nelielā pārtraukuma. Vakaros otrā CT programma gan rādīs kongresa dienasgrāmatu. Vai darbaļaužu dārgais laiks būs ietaupīts, šā mērķa vārdā neziedojot viņu ticību pārbūves neatgriezeniskumam, – to rādīs tuvākā nākotne.

Vēl tikai viens citāds akcents. Blakus Lietuvas komunistu līderi aplenkušo žurnālistu pūlim malā mierīgi stāvēja slaids vīrietis, kas man atgādināja bijušo Amerikas Savienoto Valstu prezidenta amata pretendentu Geriju Hārtu. Fakts, ka tūdaļ pie viņa piesteidzās PSRS vadītāja padomdevējs ASV lietās akadēmiķis O. Arbatovs un arī žurnālists un PSRS Miera komitejas vadītājs G. Boroviks, mani pārliecināja par redzes atmiņas precizitāti.

Atvainojos abiem cienījamiem padomju ārpolitikas aktīvistiem un lūdzu Geriju Hārta kungu atbildēt uz diviem jautājumiem. Pirmais:

– Kā jūs jūtaties padomju parlamenta zālē?

Gerijs Hārts saka: – Esmu ieradies Maskavā uz neilgu brīdi un jau rīt lidošu mājup. Varu sacīt, ka šis kongress uz mani atstāj dziļu iespaidu. Tas man šķiet fascinējošs notikums.

– Hārta kungs, kā jūs vērtējat norises Baltijas republikās un vai jums iznāk vaļas par tām interesēties?

– Pirms neilga laika es biju jūsu kaimiņrepublikā Lietuvā, kur tika apspriesta iespēja izveidot kopuzņēmumu sadarbībā ar amerikāņu firmām. Tur es varēju, tā teikt, uz vietas reālā vidē aplūkot notikumus, patstāvīgi izvērtēt realitātes. Tomēr man jāatzīst, ka neesmu kļuvis par drošu lietpratēju jūsu reģiona jautājumos. Lietuvā gan mēģināju paraudzīties uz situāciju ne tikai vienas republikas, bet visas Baltijas kontekstā. Manuprāt, Baltijas republikām kongresi Maskavā ir svarīgi. Kaut vai ar mēģinājumiem te mainīt PSRS Konstitūciju un tādējādi radīt jaunu attīstību arī jūsu reģionā. Tāpat svarīgs būs vietējo un parlamenta vēlēšanu iznākums pašās Baltijas republikās. Katrā ziņā – Amerika interesējas par to, kas Baltijā notiek. Es novēlu jums visu to labāko!

Gerijs Hārts aizbrauc uz Ameriku, bet kongress Maskavā turpinās. Tikai šodien tas ir sācies. Un paredzēts, ka ilgs desmit dienas. Laikam gan reāli domājošajiem mūsu republikas deputātiem tās nebūs vieglas dienas. Bet viņi sevi mierina kaut vai ar to, ka treniņš jau iegūts pirmajā kongresā, pašā vasaras karstumā.

Vēl nav zināms, kādi procesi briest kongresa dzīlēs, kā un kādās izpausmēs padomju valsts parlamentāriešu forums atspoguļos PSRS sarežģīto šodienu.

12. decembrī, Kremļa Kongresu pilī