Militarizācija

No Barikadopēdija


[[20191111|]]

Satura rādītājs

Pielikums Molotova-Ribentropa 1939.g. 23.aug. paktam – Vienošanās par Eiropas sadalīšanu

 

The map from the en:German–Soviet Treaty of Friendship, Cooperation and Demarcation showing the new German-Soviet border. The map is signed by Joseph Stalin and German Foreign Minister Joachim von Ribbentrop.

Avots: [[1]]

PSRS militārie izdevumi Latvijā 1946-1990

  • PSRS Militāro izdevumu īpatsvars Latvijas teritorijā sasniedza grandiozus apmērus, 40. gadu beigās un 50. gadu sākumā tas sasniedza pat pusi no kopējiem budžeta izdevumiem
  • Kopējie izdevumi Latvijas teritorijā 1946. – 1990.gados bija 70,4 miljardi rubļu. No tiem 13,3 miljardi bija militārie izdevumi (PSRS Aizsardzības ministrijas, VDK izdevumi, 40.un 50.gados – PSRS iekšlietu ministrijas izdevumi)
  • Līdz ar to militārie izdevumi 1946. – 1990. gados veidoja 18,9 % no kopējiem budžeta izdevumiem Latvijas teritorijā.
  • Visaugstākais militāro izdevumu īpatsvars bija 40. un 50. gados, 1950. gadā pat pārsniedzot pusi no budžeta izdevumiem
  • Realitātē PSRS okupācijas armijas tiešie militārie izdevumi Latvijas teritorijā tika finansēti no Latvijas PSR budžeta

Avots: Latvijas vieta un loma PSRS ekonomikā - mīti un realitāte. G. Krūmiņš. 2015.g. Rīga

Latvijas militarizācija. Budžeta izdevumi LPSR 1946. – 1960.

 

Avots: G.Krūmiņš, Latvijas vieta un loma PSRS ekonomikā - mīti un realitāte, Rīga, 2015

 

Daži PSRS armijas nodarījumi

  • Kopējā PSRS karaspēka daļu aizņemtā platība (pilsētas, meži, ezeri) jeb 1 638 km2, vai 163 856 ha, kas ir 2,6 % no LV teritorijas
  • Visā okupācijas laikā PSRS armijā bija spiesti dienēt 629 tūkst. iedzīvotāji
  • Finansiāli tiešā un netiešā veidā PSRS militāri rūpnieciskajam kompleksam 1946-1990 no Latvijas PSR budžeta tika tērēti vismaz 60%
  • PSRS armijas daļu radītā vides piesārņojuma dēļ ik gadu no Latvijas budžeta joprojām esam spiesti izdot miljoniem eiro

1991. gada septembrī Latvijā atradās

  • 51 348 PSRS bruņoto spēku militārpersonas, to skaitā:


- 13 530 virsnieki
- 7513 praporščiki
- 30 305 seržanti un kareivji

  • trīs padomju divīzijas, septiņas brigādes un trīs karaskolas
  • Baltijas jūras kara flotes jūrnieki
  • padomju militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumu darbinieki
  • atvaļinātie militārie pensionāri un viņu ģimenes locekļi
  • PSRS Iekšlietu ministrijas Iekšējā karaspēka un Valsts drošības komitejai pakļautā Robežapsardzības karaspēka militārpersonas

Krievijas Federācijas karaspēks atstāj Latvijas valsti 1994. gada 31. augustā