Atšķirības starp "816399" versijām

No Barikadopēdija
(Jauna lapa: {{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=2001/01/20 |Original title=Gāja kā uz darbu }} {{Written by|Jānis Plešners}} {{About topic|BARIK...)
 
 
(1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta)
3. rindiņa: 3. rindiņa:
 
|Published on=2001/01/20
 
|Published on=2001/01/20
 
|Original title=Gāja kā uz darbu
 
|Original title=Gāja kā uz darbu
 +
|Comments=Pierakstījusi  O. Ruba
 
}}
 
}}
 
{{Written by|Jānis Plešners}}
 
{{Written by|Jānis Plešners}}
8. rindiņa: 9. rindiņa:
 
{{About topic|Barikādes, Zaķusalā, 1991}}
 
{{About topic|Barikādes, Zaķusalā, 1991}}
 
{{About domain|Politika}}
 
{{About domain|Politika}}
 +
{{About person|O. Ruba}}
 
{{About place|Rīga}}
 
{{About place|Rīga}}
 
{{About place|Viļāni}}
 
{{About place|Viļāni}}
 
{{About year|1991}}
 
{{About year|1991}}
 +
Barikāžu laiks Latvijā sākās ar 1991. gada janvāra notikumiem Lietuvā. Padomju vara bija lietojusi brutālu spēku, lai saglabātu savu noteikšanu visās dzīves jomās. Pēc Latvijas Tautas frontes aicinājuma tika sākta svarīgāko objektu apsardzība. Uz Rīgu tika aicināti braukt cilvēki, zemnieki ar smago tehniku: traktoriem, celtniecības krāniem. Arī mūsu Viļānu vidusskolā tika nolemts — jābrauc! Dienas otrajā pusē, 14. janvārī pienāk autobuss no saimniecības "Latgales LIS". Dodamies ceļā. Rīgā ierodamies tumsā. Mūsu autobuss tiek novirzīts uz TV centru Zaķusalā. Ap Zaķusalas telecentru bija ļoti daudz ugunskuru. Bija daudz arī tautas. Tiltus apsargājošie, pārliecinājušies, ka brauc barikāžu dalībnieki, palaiž mūs. Latvijas telecentra ieeju apsargā miliči, bruņojušies ar mašīnpistolēm. Mums, neapbruņotajiem, tika pateikts, ka uzbrukuma gadījumā lai pārāk "nemaisās pa kājām" pie telecentra ieejas, jo miličiem esot dots rīkojums bez citām īpašām pavēlēm aizstāvēties iespēju robežās. Bija zināms arī tas, ka šie miliči ir paši brīvprātīgi gājuši palīgā barikāžu dalībniekiem. Telecentra foajē bija izvietojušies mediķi, arī pavāres — telecentra darbinieces, kas gatavoja sviestmaizes un tēju. No visiem cilvēkiem staroja īpaša aura.
 +
 +
Ap telecentru daudz autobusu, pie ieejas smagās mašīnas. Uz nakti centra ieejai priekšā tiek sabīdītas smagi krautās mašīnas tā, lai ieiet un iziet var vienlaicīgi viens vai divi cilvēki reizē, gadījumā, ja notiek uzbrukums.
 +
 +
Daudzi ar savām mašīnām atbraukušie līdzi paņēmuši pārnēsājamos televizorus, tāpēc esam ļoti informēti par tā brīža norisēm gan pie mums, gan ārzemēs. Daži jaunieši piedāvā neliela formāta brošūras. Tā ir atsevišķi izdota Svēto Rakstu daļa — Jāņa Evaņģēlijs. Šķiet, tas bija ap vienpadsmitiem vakarā, kāds mācītājs vada aizlūgumu.
 +
 +
Tumsai iestājoties, tiek ieslēgti prožektori, tie pagriezti uz Daugavas pusi, jo uzbrukums var nākt arī no Daugavas puses. Pie krastmalas divi pāri zvejas kuterīšu, kuri gatavi braukt pretī uzbrukuma gadījumā. Tumsai iestājoties, acīmredzams kļūst arī ārzemju TV reportieru pieplūdums, viņi filmē pie ugunskuriem.
 +
 +
Daudzi rīdzinieki uz barikādēm gāja kā uz darbu — pa dienu atpūšoties mājās, bet naktī uz Zaķusalu, tāpēc naktī tautas bija vairāk. Kādu laiku pēc aizlūguma uz baļķu vedēja platformas improvizējās skatuve. Uz šīs skatuves kāpa estrādes mākslinieki, un sākās koncerts. Uzausa rīts — tāds satraucošs, taču it kā kaut ko solot: "Jūs esat vēl vienu nakti izturējuši!" Vai šo nakšu būs vēl daudz?
 +
 +
 +
<p style="text-align: right; ">Pierakstījusi &nbsp;'''O.&nbsp;Ruba'''</p>

Pašreizējā versija, 2012. gada 3. marts, plkst. 22.16


Pierakstījusi O. Ruba

Barikāžu laiks Latvijā sākās ar 1991. gada janvāra notikumiem Lietuvā. Padomju vara bija lietojusi brutālu spēku, lai saglabātu savu noteikšanu visās dzīves jomās. Pēc Latvijas Tautas frontes aicinājuma tika sākta svarīgāko objektu apsardzība. Uz Rīgu tika aicināti braukt cilvēki, zemnieki ar smago tehniku: traktoriem, celtniecības krāniem. Arī mūsu Viļānu vidusskolā tika nolemts — jābrauc! Dienas otrajā pusē, 14. janvārī pienāk autobuss no saimniecības "Latgales LIS". Dodamies ceļā. Rīgā ierodamies tumsā. Mūsu autobuss tiek novirzīts uz TV centru Zaķusalā. Ap Zaķusalas telecentru bija ļoti daudz ugunskuru. Bija daudz arī tautas. Tiltus apsargājošie, pārliecinājušies, ka brauc barikāžu dalībnieki, palaiž mūs. Latvijas telecentra ieeju apsargā miliči, bruņojušies ar mašīnpistolēm. Mums, neapbruņotajiem, tika pateikts, ka uzbrukuma gadījumā lai pārāk "nemaisās pa kājām" pie telecentra ieejas, jo miličiem esot dots rīkojums bez citām īpašām pavēlēm aizstāvēties iespēju robežās. Bija zināms arī tas, ka šie miliči ir paši brīvprātīgi gājuši palīgā barikāžu dalībniekiem. Telecentra foajē bija izvietojušies mediķi, arī pavāres — telecentra darbinieces, kas gatavoja sviestmaizes un tēju. No visiem cilvēkiem staroja īpaša aura.

Ap telecentru daudz autobusu, pie ieejas smagās mašīnas. Uz nakti centra ieejai priekšā tiek sabīdītas smagi krautās mašīnas tā, lai ieiet un iziet var vienlaicīgi viens vai divi cilvēki reizē, gadījumā, ja notiek uzbrukums.

Daudzi ar savām mašīnām atbraukušie līdzi paņēmuši pārnēsājamos televizorus, tāpēc esam ļoti informēti par tā brīža norisēm gan pie mums, gan ārzemēs. Daži jaunieši piedāvā neliela formāta brošūras. Tā ir atsevišķi izdota Svēto Rakstu daļa — Jāņa Evaņģēlijs. Šķiet, tas bija ap vienpadsmitiem vakarā, kāds mācītājs vada aizlūgumu.

Tumsai iestājoties, tiek ieslēgti prožektori, tie pagriezti uz Daugavas pusi, jo uzbrukums var nākt arī no Daugavas puses. Pie krastmalas divi pāri zvejas kuterīšu, kuri gatavi braukt pretī uzbrukuma gadījumā. Tumsai iestājoties, acīmredzams kļūst arī ārzemju TV reportieru pieplūdums, viņi filmē pie ugunskuriem.

Daudzi rīdzinieki uz barikādēm gāja kā uz darbu — pa dienu atpūšoties mājās, bet naktī uz Zaķusalu, tāpēc naktī tautas bija vairāk. Kādu laiku pēc aizlūguma uz baļķu vedēja platformas improvizējās skatuve. Uz šīs skatuves kāpa estrādes mākslinieki, un sākās koncerts. Uzausa rīts — tāds satraucošs, taču it kā kaut ko solot: "Jūs esat vēl vienu nakti izturējuši!" Vai šo nakšu būs vēl daudz?


Pierakstījusi  O. Ruba