Latvieši sarosījušies

No Barikadopēdija
Versija 2012. gada 15. maijs, plkst. 10.49, kādu to atstāja Ilmars (Diskusija | devums) (Set original images)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)

Nedēļas žurnāla "Novoje vremja" jaunākajā numurā ievietots materiāls par latviešu skolas veidošanos Maskavā. Nedēļas iedaļā „Sejas" stāstīts par cilvēku, kura vārds Latvijā pazīstams tikai nedaudziem. Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāvniecības kultūras atašejs Biruta Urvačova ar ģimeni dzīvo Maskavā. Viņas sešgadīgais dēls Viktors brīvi runā gan latviski, gan krieviski un domā apmeklēt skolu, kuras izveidē piedalās māmiņa. Biruta pēc profesijas ir socioloģe, ikdienas darbā viņai jānodarbojas ar Latvijas un Krievijas kultūras sakaru jautājumiem.

— Jaunajā skolā jau pieteikti vairāk nekā pussimts bērnu kā no latviešu ģimenēm, kas pastāvīgi dzīvo Maskavā, tā arī no krievu ģimenēm, — saka Biruta Urvačova.

Maskavā pašlaik dzīvo vairāk nekā 6000 latviešu, un pagaidām latviešu bērni var apmeklēt svētdienas skolu, kas darbojas kopš pērnā gada.

Aizvadītās nedēļas nogalē kultūras namā „Meridian" risinājās Maskavas Latviešu biedrības kārtējā kopsapulce. Biedrības aktīvists Valerijs Vucāns šo rindu autoram pastāstīja, ka sapulcē apspriesta latviešu skolas iekārtošanas problēma; domu apmaiņa izvērtusies par skolas telpām, par to īres iespēju, iekams nebūs atrasta pastāvīgā nodarbību vieta. Latviešu valodas kursu vadītāja Broņislava Sverdlovska ar gandarījumu ziņojusi, ka šobrīd darbojas 19 apmācības grupas un interese par kursiem nemazinās. Nesen pārstāvniecībā ieradās Maskavā dzīvojošs amerikāņu biznesmenis, kura vectētiņš savulaik dzīvojis Rīgā, un izteica vēlmi apgūt latviešu valodu…

Maskavas Latviešu biedrības entuziastu kopsapulcē ar dziesmu iepriecināja Zdislavs Romanovskis. Tagad latviešu kopiena gatavojas Ziemassvētkiem: paredzēts dievkalpojums evaņģēlisko baptistu namā, bērnu pēcpusdiena kopā ar Ziemassvētku vecīti, bet Latvijas Valdības pārstāvniecībā — koncerts un pieņemšana.

Āris Jansons