Soli tālāk...
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
To, ka tas tagad noteikti ir vajadzīgs, saprot daudzi. Uz redakciju plūst priekšlikumi, kādai jābūt jaundibinātajai kustībai. Līdz ar Tautas frontes pieteikumu tautai radusies cerība, ka tik tiešām beidzot sāksies kustība, kurai varēs uzticēties un kurā varēs arī reāli līdzdarboties, jo tā taču, kā paredzams, izveidosies no pašas tautas nākušiem priekšlikumiem. Citēsim vienu no vēstulēm, kas to apliecina:
Cien. redakcija!
Sākumā, dzirdot vārdus «гласность» un «перестройка», domāju, ka tā būs kārtējā valdības kampaņa. Kā gan citādi lai domātu (pēc pagātnes pieredzes). Neticēju, ka sabiedrība vairs spēs tos uztvert. Cik labi, ka esmu maldījusies.
Patiesi, sabiedrība sāk atdzimt, ir «sakustējusies» sabiedriskā doma, spraigāk ris dažādi notikumi, kas apliecina patiesu vērtību apzināšanos un cīņu pret ļaunumu.
Bet tas jau ir dabiski, ka tādi jēdzieni — vērtības kā atklātums, demokrātija rada cilvēkos neliekuļotu atsaucību. Tas liecina, ka sabiedrība vēl ir spējīga tos īstenot, gatava darīt. Un dara, atklātumu un demokrātiju saprotot tieši — to pamatnozīmē. Vai tad tos vārdus var tulkot dažādi, vai tiem nav viennozīmīga jēga? Tiem ir jābūt pārkārtošanās pamatā, tās atslēgām. Citādi nekas neiznāks.
LIGITA VIRKA
Annas ciemā, Alūksnes rajonā
Acīmredzot pienācis laiks uzdot tik būtisko jautājumu — kā? Igauņu inteliģence bija pietiekami vienota un sagatavota, lai pavisam īsā laikā radītu savu Tautas frontes intelektuālo centru, kas nenoliedz nevienu no dažādajiem neformālo grupu pieprasījumiem un reizē spēj arī respektēt pagaidām pastāvošos republikas likumus (frontes ietvaros gan ir izveidota arī juristu apvienība, kurā tiek domāts par nepieciešamajām pārmaiņām republikas konstitūcijā). Viņiem jau ir savs centrs, kāds šobrīd nenoliedzami būtu nepieciešams arī mums. Tāds, kam varētu uz ticēties tauta – gan inteliģence, gan strādniecība, gan arī kolhozu zemniecība…
Centrs ar savu preses izdevumu, kas reizē spētu iezīmēt republikas objektīvo situāciju un arī vadīt tautas masu kustību pašreizējā galvenā uzdevuma veikšanai — tautas deputātu padomju varas reālai atjaunotnei. Meklējot pietiekamus gan oficiālos, gan arī neoficiālos līdzekļus situācijas pārveidei.
Vēstules ar priekšlikumiem, kādu īsti lasītāji iedomājas Tautas frontes praktisko darbību mūsu republikā, publicēsim nākamajā numurā. Mēs gribētu, lai turpmākajā domu apmaiņā jūs rakstītu arī par tām reālajām dzīves situācijām, kādas jums varbūt jau ir radušās vai radīsies attiecībās ar sava ciema, pilsētas, rajona vadību.
Tautas fronti nevajadzētu uzskatīt par kaut ko tādu, kura pašreiz būtu speciāli jāorganizē. Patiesībā tā jau pastāv, sākot ar pirmajām vispārējām tautas akcijām. Tagad acīmredzot būtu jāpārdomā, kā šai kustībai dot virzienu, lai ar racionālu spēku samēru tā varētu panākt pēc iespējas lielāku ieguvumu visai mūsu republikai.
Igauņiem dibinot savu Tautas fronti, ļoti paveicās arī tajā ziņā, ka viņiem kustības galvgalā nostājās tik pieredzējis cilvēks kā Tartu universitātes žurnālistikas katedras vadītāja docente Marju Lauristina. Pārdomām par mūsu kustības tuvāko perspektīvu publicējam viņas uzsaukumu, kas publicēts Igaunijas Tautas demokrātiskās frontes biļetena pirmajā numurā. Gaidām jūsu tālāku atsaucību un līdzdarbību kustības izveidošanā.
