Latvijas ĻKJS 24. kongresa delegātu grupas platforma

No Barikadopēdija
Versija 2020. gada 13. novembris, plkst. 03.12, kādu to atstāja Ilmars (Diskusija | devums) (Set original images)

Vērtējot pašreizējo situāciju komjaunatnē, jāapzinās fakts, ka VĻKJS savā būtībā nav sabiedriski politiska organizācija — brīvprātīga domubiedru apvienība, bet gan līdz šim eksistējošā uz PSKP patiesības monopolu balstītā, totalitārā varas mehānisma organiska sastāvdaļa. Komjaunatnes uzdevums ir bijis manipulēt ar jaunatni šis antihumānās sistēmas ietvaros.

Komjaunatnei ir monopols valsts jaunatnes politikas (lai kāda tā būtu) realizēšanā, t.i., tai pieder noteiktas struktūras ar šādiem uzdevumiem:

— jaunatnes preses izdošana,

— jaunatnes ārzemju tūrisma organizēšana («Sputņiks» u. c).

— skolēnu un studentu darba organizēšana,

— jaunatnes sacensību organizēšana («Zelta ripa» u. c.),

ar kuru palīdzību tā faktiski veic noteiktas valstiskas funkcijas.

Ņemot vērā LPSR Konstitūcijas 6.. 7. un 49. panta jauno redakciju, šī situācija faktiski ir antikonstitucionāla.

Komjaunatnes rīcībā ir prāvs īpašums un līdzekļi, ko izmantot tai nav morālu tiesību, jo to avots ir nevis komjauniešu biedru naudas un legālā saimnieciskā darbība, bet gan valsts dotācijas.

Līdz šim vienīgajā jaunatnes organizācijā — komjaunatnē — atrodas cilvēki ar atšķirīgiem, pat diametrāli pretējiem uzskatiem, tāpēc tās pastāvēšana tagadējā masveidībā un monolītumā ir nereāla. Notiek jaunu jaunatnes organizāciju veidošanās paralēli komjaunatnei, gan arī tās ietvaros.

Komjaunatnei sašķeļoties, grupējumi, kas balstās uz dažādām platformām, centīsies kļūt par bijušās komjaunatnes juridiskajiem mantiniekiem, tādējādi nodrošinot savu monopolu daudzās ar jaunatni saistītās dzīves jomās. Tas draud ar nopietniem konfliktiem šo grupējumu starpā, turklāt var pieļaut iespēju, ka tieši komjaunatnes dogmatiskā daļa (kā vairāk ieinteresētā) pārmantos visas komjaunatnes privilēģijas.

Tāpat var rasties konflikti brīdī, kad jaunizveidotās jaunatnes organizācijas pretendēs uz daļu no komjaunatnes īpašuma, uz kuru tām būs pilnīgas tiesības.

Tieši tas, ka valsts politiskā sistēma pieļauj tādu situāciju, kurā jaunatnes politikas realizēšanai paredzētās struktūras un līdzekļi var nonākt kādas vienas sabiedriski politiskas organizācijas kontrolē, ir pamatā daudzām neatrisināmām problēmām un objektīvi kavē demokrātiskas, plurālistiskas sabiedrības veidošanos.

Apkopojot visu iepriekš teikto, mēs uzskatām, ka turpmākajai rīcībai jābalstās uz šādiem principiem.

1. Kamēr komjaunatne veic valsts funkcijas un kontrolē attiecīgās struktūras, komjaunatnes turpmākā attīstībā ir ieinteresēta ne tikai komjaunatne pati, bet gan visa sabiedrība.

2. Svarīgs ir jautājums nevis par Latvijas ĻKJS atdalīšanos no VĻKJS (tādējādi saglabājot pašreizējo sistēmu autonomā variantā), bet gan par totalitārās sistēmas elementu likvidēšanu (valsts funkciju nodošana valsts orgāniem, vienādu apstākļu nodrošināšana visām jaunatnes organizācijām u. c).

3. Latvijas LKJS 24. kongresam jāpieņem lēmums par to, ka VĻKJS darbība tās pašreizējā veidā LPSR teritorijā tiek pārtraukta, tai piederošās struktūras (prese, tūrisma organizācijas v. c.) un manta tiek nodotas Ministru Padomes pagaidu pārvaldījumā.

4. Tikai šinī situācijā var normāli notikt jaunu jaunatnes organizāciju veidošanās un brīva bijušo komjaunatnes biedru izšķiršanās par piederību pie kādas no jaunatnes organizācijām.

5. Jaunizveidotās organizācijas (arī VĻKJS) kļūst legālas pēc to reģistrēšanas Augstākās Padomes (Ministru Padomes) noteiktajā kārtībā. Neviena no jaunajām organizācijām automātiski nemanto bijušos komjaunatnes īpašumus un struktūras. Tie var tikt nodoti šo organizāciju rīcībā tikai AP (MP) noteiktajā kārtībā. (Tā, piemēram, AP (MP) komisija lemj par preses, tūrisma, firmu u. c. valstisku struktūru turpmāko likteni, vietējās padomes piešķir bijušās komjaunatnes telpas un līdzekļus visām pilsētas (rajona) organizācijām, komjaunatnes saimnieciskās organizācijas kļūst patstāvīgas utt.).

6. Lēmuma pieņemšanas gadījumā komjaunatnes organizācijas procesa nodrošināšanai republikas AP jāizveido komisija un jāpieņem attiecīgie lēmumi.

no RPI Alnis Bāliņš

no LVU Ilmārs Ziedonis

no RMI Ilze Aizsilniece

no Maskavas raj. KK Andris Legeckis

P. S. Visus, kas uzskata sevi par domubiedriem un vēlas sadarboties, lūdzam zvanīt pa tālruni 214135 vai 203372.