Atšķirības starp "713954" versijām

No Barikadopēdija
(Set original images)
 
10. rindiņa: 10. rindiņa:
 
{{Source image|articles/713/954/713954c.jpg}}
 
{{Source image|articles/713/954/713954c.jpg}}
 
{{Written by|Juris Margēvičs}}
 
{{Written by|Juris Margēvičs}}
 +
{{About topic|Komjaunatne, jaunatne}}
 +
{{About domain|Jaunatnes politika}}
 +
{{About person|Juris Bojārs}}
 +
{{About person|A. Cinis}}
 +
{{About organization|Komjaunatne, VĻKJS, LĻKJS}}
 +
{{About organization|Latvijas Lauksaimnieku savienība}}
 +
{{About place|Latvija}}
 +
{{About year|1990}}
 
Mums — komjaunatnes vecuma paaudzei — salīdzinājumā ar daudzām citām ir paveicies. Mēs paguvām «lielās dīkstāves» laiku izjust, bet nepaguvām tajā salūzt, dzīvojam šajos juku laikos un ceram vēl piedzīvot labākus. Ir interesants šis laiks, ko daži tiecas nodēvēt par revolūciju, kad mītu par attīstīto un galīgi uzvarējušo sociālismu nomainījis mīts par vispārējo pārbūvi. Laiks, kad brīvību tik ļoti gribas «ne vēlāk kā rīt uz brokastlaiku» (J. Bojārs), bet dažiem šķiet, ka brīvai Latvijai vēl trūkst ienaidnieku, tāpēc vajag tos radīt: teiksim, no Tautas frontes pirmā kongresa izdzenot svārstīgos, kas vēlāk nodibina interfronti, vai arī pasludinot visus komunistus «ārpus likuma» gaidāmajās vēlēšanās.  
 
Mums — komjaunatnes vecuma paaudzei — salīdzinājumā ar daudzām citām ir paveicies. Mēs paguvām «lielās dīkstāves» laiku izjust, bet nepaguvām tajā salūzt, dzīvojam šajos juku laikos un ceram vēl piedzīvot labākus. Ir interesants šis laiks, ko daži tiecas nodēvēt par revolūciju, kad mītu par attīstīto un galīgi uzvarējušo sociālismu nomainījis mīts par vispārējo pārbūvi. Laiks, kad brīvību tik ļoti gribas «ne vēlāk kā rīt uz brokastlaiku» (J. Bojārs), bet dažiem šķiet, ka brīvai Latvijai vēl trūkst ienaidnieku, tāpēc vajag tos radīt: teiksim, no Tautas frontes pirmā kongresa izdzenot svārstīgos, kas vēlāk nodibina interfronti, vai arī pasludinot visus komunistus «ārpus likuma» gaidāmajās vēlēšanās.  
  

Pašreizējā versija, 2020. gada 20. novembris, plkst. 09.12

Mums — komjaunatnes vecuma paaudzei — salīdzinājumā ar daudzām citām ir paveicies. Mēs paguvām «lielās dīkstāves» laiku izjust, bet nepaguvām tajā salūzt, dzīvojam šajos juku laikos un ceram vēl piedzīvot labākus. Ir interesants šis laiks, ko daži tiecas nodēvēt par revolūciju, kad mītu par attīstīto un galīgi uzvarējušo sociālismu nomainījis mīts par vispārējo pārbūvi. Laiks, kad brīvību tik ļoti gribas «ne vēlāk kā rīt uz brokastlaiku» (J. Bojārs), bet dažiem šķiet, ka brīvai Latvijai vēl trūkst ienaidnieku, tāpēc vajag tos radīt: teiksim, no Tautas frontes pirmā kongresa izdzenot svārstīgos, kas vēlāk nodibina interfronti, vai arī pasludinot visus komunistus «ārpus likuma» gaidāmajās vēlēšanās.

Lai kā mums to gribētos, šī impērija nesabruks pēkšņi. Tā jādrupina pamazām, bet nemitīgi. Līdzšinējās komjaunatnes likvidēšana, manuprāt, būtu vēl viens no totalitārisma sienas izlauzts ķieģelis. Lielākā mūsu paaudzes daļa ir bijusi vai vēl ir komjaunieši, un būtu muļķīgi izlikties neredzam, cik ilgi un brīžiem sholastiski Latvijas komjaunatne meklē savu ceļu nākotnei. Kāds atved no ārzemēm ideju — Sociālistiskās jaunatnes līga, cits grib būt «Jaunais demokrāts», vēl kādam vēlme ir vienkāršāka — Latvijas Jaunatnes savienība. Bet jāpiekrīt vien komjaunatnes Rīgas pilsētas pirmajam sekretāram A. Cinim: mēs varam sevi nosaukt kaut vai par malačiem, tik un tā mēs būsim tie paši bijušie komjaunieši. Formāli loģiska šķiet «likvidatoru» ideja — izformēt VĻKJS organizāciju Latvijā, tādējādi radot tukšu vietu, kurā piedzims tas, kam būs jāpiedzimst. Taču nekas pats no sevis nerodas, un Dieviņš mums to neiedos. Idejas un organizācijas, tāpat kā bērni, ir jātaisa, lai arī iepriekš nevar zināt, kas galā iznāks. Ir izieti dažādi pārdomu līkloči — radīt rajonos patstāvīgas organizācijas, sadalīt komjaunatni pa interešu grupām vai specialitātēm: skolēnu savienība, frizieru komjaunatne, jauno zemledus makšķernieku apvienība komjaunatnē.

«Pieaugušo» organizācijas tik ļoti ir aizņemtas ar sevi un savstarpējām ķildām, ka varētu domāt — dzīve Latvijā izbeigsies līdz ar pašreiz aktīvāko pusmūža paaudzi. Latvijas Lauksaimnieku savienība vienīgā pagodināja rajonu komjaunatnes konferences ar apsveikuma telegrammām. It kā sīkums, taču politikā tiem var būt liela nozīme. Pēc tam daudzi kolēģi teica: «Zini, man pats Kauls atsūtīja telegrammu. Interesējas laikam.» «Uzrunā Latvijas jaunatnei» LLS aicināja uz pilnīgas līdztiesības pamata sadarboties ar ikvienu jaunatnes organizāciju, ja tikai sakrīt darbības stūrakmeņi — darbs, zeme un Latvija. Tieši tajā saskatīja organizācijas jēgu daļa Rīgas rajona komjauniešu, kas atbalstīja domu par RALJA — Rīgas apriņķa lauku jaunatnes apvienību, kas jau veidojas rajonā. Līdzīgas idejas bija briedušas arī citos lauku rajonos, taču tām trūka materiālā seguma. Atzīdama nodomu veidot Latvijas Lauku jaunatnes organizāciju par noderīgu mūsu lauku nākotnei, LLS ir kļuvusi par topošās organizācijas sponsori. Ir nodibināts LLS Jaunatnes fonds. kurā jau izdara pirmās iemaksas. Iniciatīvas grupa uzsākusi darbu pie Neatkarīgās Latvijas Jaunatnes apvienības (NeLLJA) programmatiskajiem dokumentiem.

Paviršam vērotājam varētu likties, ka NeLLJA veidošanai nav nekā kopīga ar iepriekš aprakstītajām komjaunatnes lietām. Taču, vai mums tas patīk vai ne, komjaunatne Latvijā ir vienīgā oficiālā jaunatnes organizācija ar tik plaši sazarotu struktūru un kadriem, kuru profesija ir sabiedriskais darbs. Tāpēc nav brīnums, ka NeLLJA veidojas uz komjaunatnes bāzes gan materiālā, gan cilvēku ziņā.

Mēs ceram, ka komjaunatnes kongress uzklausīs mūsu viedokli un radīs attiecīgus apstākļus tā attīstībai, tāpat kā mēs esam gatavi ar cieņu uzklausīt jebkuru citu viedokli un nenoliegt tā tiesības dzīvot.

Es nebūt nedomāju, ka visi lauku komjaunieši marša solī pāries uz NeLLJA. Kāds noteikti paliks pārveidotajā komjaunatnē, kāds būs priecīgs, ticis vaļā no tā visa. Lauku jaunatnes apvienība aicina iesaistīties tās veidošanā visus, kas vēlas, neatkarīgi no tautības, dzīvesvietas, partijības u. c. Taču viens ir jāsaprot sākumā — NeLLJA darbosies savu biedru vidū un to interesēs. Manuprāt, tai nevajadzētu būt politiskai organizācijai, drīzāk — sabiedriskai, varbūt pat ar saimniecisko bloku, kas visvairāk būtu domāts palīdzībai jaunsaimniekiem.

Tie, kas piekrīt mums, ka savas problēmas jārisina pašiem (un to, kā zināms, vislabāk ir darīt apvienojoties), veidojot NeLLJA atbalsta grupas, izsakiet ierosmi pagaidām savu rajonu komjaunatnes komitejās! Tā mēs kopīgi no sēnalām atsijāsim graudus, kas mums vēl noderēs.

JURIS MARGEVICS, NeLLJA iniciatīvas grupas loceklis