Lietuvas Tieslietu ministra uzruna

No Barikadopēdija
Versija 2019. gada 14. novembris, plkst. 18.16, kādu to atstāja Edgars (Diskusija | devums) (Jauna lapa: {{Research |Organization=Komisija "Okupācijas režīma zaudējumi" |Genre=Dokumentu apkopojums |Original title=Lietuvas Tieslietu ministra uzruna |Published on=2019/03/22 }} Lietuvas...)


[[20190322|]]

Lietuvas Republikas tieslietu ministrs Elvins Jankēvičus (Elvinas Jankevičius)

Uzruna 2019. gada 22. marta konferencē „Apzinātie PSRS okupācijas radītie zaudējumi”

Man ir patiess prieks atkal būt Rīgā un tā ir ne tika privilēģija, bet arī atbildība uzrunāt jūs šajā konferencē Lietuvas vārdā. Zaudējumi, ko Baltijas valstis cieta okupācijas rezultātā, nav tikai vēsturisks notikums. Neskatoties uz grūtībām, ir nepieciešams aprēķināt šos zaudējumus lietpratēju līmenī, kā arī risināt šo jautājumu politiski. Joprojām ir daudz darāmā, lai panāktu taisnīgumu šajā jomā. Baltijas tieslietu ministru sadarbības ietvaros Rīgā 2015. gada 5. novembrī tika parakstīta deklarācija, un tas bija mēģinājums izvērtēt šos notikumus un pacelt šo jautājumu starptautiskā līmenī. Turpmāk mūsu uzdevums ir ne tikai aprēķināt no okupācijas ciestos zaudējumus, bet arī noskaidrot starptautiskās tiesības, kas varētu mums palīdzēt panākt mūsu mērķus. Lai mēs izprastu šos notikumus un palīdzētu arī turpmākajām paaudzēm objektīvi aptvert šos notikumus, mums ir svarīgi turpināt šo darbu. Ir jāturpina visaptveroša izpēte par nodarītajiem zaudējumiem. Ir jācenšas panāk vēsturisko taisnīgumu, proti, PSRS tiesību pārņēmēja atbildība par radītajiem zaudējumiem. Turklāt ir svarīgi saprast, ka mūsu vēsture, mūsu ciešanas, mūsu atmiņas un centieni pēc taisnīguma ir ne tikai vēsturiski un tiesiski jautājumi. Tie ir Eiropas līmeņa un globāli jautājumi. Eiropas Parlaments vairākkārt ir izteicis nosodījumu totalitārā režīma noziegumiem un 1939. gadā prettiesiski noslēgtajam Molotova-Ribentropa paktam. Man ir patiess prieks, ka turpinās dialogs starp Eiropas Cilvēktiesību tiesu un mūsu valstu tiesām. Nesen Eiropas Cilvēktiesību tiesa vienā no lietām saistībā ar apsūdzībām par līdzdalību genocīdā 1956. gada partizānu arestos atzina Lietuvas tiesas pozīciju. Eiropas Cilvēktiesību tiesa piekrita, ka lietuviešu partizāni, kuri pretojās padomju varai, ir jāuzskata par svarīgiem brīvības cīnītājiem, un uz viņiem attiecas starptautiskie tiesību akti. Padomju varas īstenotās represijas pret lietuviešu partizāniem ir uzskatāmas par genocīdu un ir pretrunā ar starptautiskajiem tiesību aktiem. Tas parāda, ka mēs spējam aizsargāt savas tiesības saskaņā ar starptautiskajām tiesību normām. Vēlos jums dot vielu pārdomām un vēlos pievērst jūsu uzmanību uz to, ka jāturpina sadarbība tiesiskās izpētes jomā. Mūsu zinātnieki ir uzsākuši un pabeiguši vairākus pētniecības projektus par starptautiskajām tiesībām, kas ir saistīti ar Baltijas valstu valstiskuma zaudēšanu, par ciestajiem zaudējumiem un jautājumu, kā varētu pieprasīt zaudējumu atlīdzību. Šie pētījumi joprojām turpinās. Turklāt līdztekus okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanai nepieciešams nostiprināt savstarpējo sadarbību arī ar starptautisko tiesību speciālistiem, lai pēc iespējas efektīvāk spētu pieprasīt kompensācijas starptautiskā līmenī par padomju okupācijas laikā radītajiem zaudējumiem.