Būsim vienoti!

No Barikadopēdija
Versija 2016. gada 30. novembris, plkst. 19.26, kādu to atstāja Andrejs (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)

Ziņas no laukiem liecina, ka zemnieki un lauku strādnieki izsaka dziļu nožēlu, ir sarūgtināti un pat sašutuši par 26. augusta PSKP CK paziņojuma nākšanu klajā. Ir pilnīgi skaidrs, ka savos vērtējumos tas nav objektīvs un ir aizvainojošs Baltijas tautām, grauj ticību patiesas valstu federācijas iespējamībai un noskaņo citu republiku iedzīvotājus pret mūsu tautām.

Paziņojums pieņemts bez stāvokļa analīzes uz vietas, nerēķinoties ar republikas visu pilsoņu un vadības domām.

LLS padome un Kolhozu padome apliecina, ka mūsu, lauku cilvēku, sabiedriskā un politiskā darbība nav un nebūs saistīta ar vandālisma aktu organizēšanu, tautu sarīdīšanu un ekstrēmismu. Esam strādājuši, netaujājot pēc etniskās piederības, jo katras civilizētas sabiedrības pamatu pamats ir zeme un darbs.

Savā laikā Latvijas tauta ir apsaukāta visādi — atkarībā no virskundzības, kādu uzspiedušas lielvalstis savtīgās interesēs. Taču secinājums ir palicis viens: kumeļu pātagojot, pie laba darba zirga netiksi. Tāpēc kritiskos brīžos «nacionālistiskā histērijā» neesam krituši un nekritīsim. Arī pēc izņēmuma stāvokļa neesam tīkojuši, jo labi zinām, ka mazām tautām netiek dots tas, kas lielajām. Tomēr, partijas pārbūves izskoloti, arī vasaļu lomai vairs neļausimies. Pietiek melu, pietiek puspatiesību un vēstures viltojumu! Mēs esam iestājušies un iestāsimies par vienu: par tautu pašnoteikšanās tiesībām un sociāli svēto, bet vēl nerealizēto principu — no katra pēc viņa spējām un katram pēc viņa padarītā darba.

Lauku cilvēka darbs viscaur ir humāns — strādājam ar dabas doto dzīvo zemi un dzīvām radībām. Un vēsture ir pierādījusi, ka ne visgudri uzbrēcieni, ne pletne, ne važas vai steki zemkopi čaklāku un gudrāku nepadara.

Patiesība dzimst viedokļu dažādībā, ko vārdos visādi veicinājusi pati Maskava. Bet kāpēc tad paziņojumam tik ļoti spīd cauri «lielā pīpe mazā rociņā»? Kāpēc tik klaji draudi? Kāpēc tik nemaskēts, nervozs un aizdomīguma pilns mēģinājums uzlikt Baltijas tautu pašnoteikšanās centieniem vecos staļiniskos iemauktus?

Nacionālajā politikā ar spēku neko nevar panākt. Tāpat kā ar slimīgu iztēli. Dialogs — tā ir mūsu gadsimta beigu un tautu likteņu izlemšanas atslēga. Mums, zemkopjiem, ir jāatsāk dialogs ar zemi, ar darbu. Partijai — ar tautu. Jo patiešām, kā teikts šajā PSKP CK paziņojumā, «pienācis brīdis, kad katram komunistam jāieņem principiāla partijiska nostāja un jārīkojas tā, lai viņa gods un sirdsapziņa būtu tīra savas tautas priekšā tagad un nākamajās paaudzēs». Tāpēc Latvijas Lauksaimnieku savienības un Kolhozu padome visus lauku ļaudis aicina:

— būsim godīgi, stipri un gudri savā ģimenē un darbā,

— būsim stingri un mierīgi savā politiskajā pārliecībā,

— būsim kā nekad vienoti savai mazajai Latvijai un lielajai zemes, darba un labu tikumu brālībai!

 

Latvijas Lauksaimnieku savienības padome,

Latvijas Kolhozu padome

 

Pieņemts Ādažos 1989. gada 30. augustā, LLS padomes, Kolhozu padomes un rajonu pārstāvju sanāksmē