Ievads

No Barikadopēdija
Versija 2013. gada 6. septembris, plkst. 14.21, kādu to atstāja Eduards (Diskusija | devums)


Tik reizi vien priekā
Mums ietrīsēt,
Nekas vairs nespēs
Mūs atturēt.

Rainis,
1907. gadā


Še jūs atradīsit Latvijas Tautas frontes sākumu, sajutīsit daļu no pārpārēm elektrizētās gaisotnes, kam vajadzēja kļūt un kas kļuva par dzinuli Latvijas demokrātiskās un nacionālās atdzimšanas revolūcijai divdesmitā un divdesmit pirmā gadsimtu mijā. Te šīs revolūcijas pirmā sajūsmība, vienotība un ideālisms. Diemžēl arī alošanās, kategoriskums, neapdomība. Te tautas pirmais, pusgadsimtu aizturētais sāpju kliedziens. Te pamats, uz kura nu balstās un veidojas jaunās Latvijas sabiedriskā doma, sāk attīstīties dialoga kultūra.

Latvijas Tautas fronte savā pirmajā gadā ir acīmredzami augusi un nostiprinājusies. Tā mums devusi lielas cerības un lielu ticību. Tā mums viesusi optimismu par savu varēšanu un savu spēku. Šai mūžības gadā mēs, tā vien šķiet, esam pārdzīvojuši veselu laikmetu. Daudz kas no LTF pirmajā programmā iecerētā jau izpildīts. Izieta pirmā klase parlamentārisma skolā. Gūtas pirmās un ārkārtīgi nozīmīgās uzvaras parlamentārajā cīņā, šī pavasara PSRS Tautas deputātu vēlēšanās. LTF pirmajam kongresam raksturīgās eiforiskās vienotības vietā šodien mēs tiecamies likt apzinātu, uz savstarpēju iejūtību balstītu vienotību. No totalitārā, stūrgalvīgā cilvēka mēs tiecamies pāraugt par brīviem un demokrātiskiem pilsoņiem. Tā, manuprāt, arī ir Tautas frontes galvenā jēga, jo Latvijas brīvība, patstāvība, demokrātija pirmām kārtām ir mūsu pašu iekšēja brīvība, patstāvība un atraisītība. Mūsu «tautas parlamentārismam» beigu beigās jākļūst arī par Latvijas valsts parlamentārismu. Un tas tā arīdzan notiks, ja mēs savu nacionālo, sociālo un politisko dažādību pratīsim izmantot kā unikālu bagātību, kā Latviju vienojošu, nevis šķeļošu elementu, ja mēs sevi nenokausēsim savstarpējās sīkās ķildās un kašķībās.

Latvijas Tautas frontes pirmā kongresa runas, Programma, Rezolūcijas jau ir vēsture. Tomēr tāda vēsture, kas mūs saistījusi uz ilgu laiku un nu pavada ik uz soļa. Te rodams tas, kā dēļ savu ceļu esam sākuši. Te atgādinājums tam, kas mūsos mainījies un kas vēl jāmaina, lai Latvijas atdzimšanas ceļš turpinātos.