Atšķirības starp "428890" versijām

No Barikadopēdija
(Set original images)
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/01/11 |Issue number=9 |Page number=1 |Original title=Atbalsts demokrātiskiem pārkārtojumiem |Source file=riba1990n009_001_02 }} {{Written by|Anna Kuprijenko}} {{About topic|PSRS Konstitūcijas grozīšana}} {{About topic|PSKP, LKP sabrukums, likvidācija}} {{About domain|Politika}} {{About person|Elmārs Pelkaus}} {{About person|A. Dundurs}} {{About person|V. Čelobitko}} {{About person|A. Stūrmanis }} {{About person|M. Kagats}} {{About person|I. Cīrulis}} {{About person|R. Skujeniece}} {{About person|O. Guļāns }} {{About organization|LKP Centrālā Komiteja}} {{About organization|Latvijas Komunistiskā partija (LKP)}} {{About media|«Rīgas Balss», laikraksts}} {{About year|1990}}Aicinājums Latvijas komunistiem un LKP Statūtu projekti apspriesti arī laikraksta «Rīgas Balss» partijas pirmorganizācijas sapulcē. Par šiem jautājumiem domās dalījās LKP CK Partijas vēstures institūta partijas vēstures sektora vadītājs, vēstures zinātņu doktors Elmārs Pelkaus. Sapulce, diviem komunistiem atturoties, nolēma Aicinājumu Latvijas komunistiem atbalstīt, kā arī veicināt laikraksta slejās plašu domu apmaiņu par LKP statusu. Programmu un Statūtiem, atbalstot radikālu pārbūvi partijā. Laikraksta komunisti uzskata par nepieciešamu izmainīt Latvijas PSR Konstitūcijas 6. pantu, svītrojot tajā noteikto Komunistiskās partijas vadošo un virzošo lomu.
+
{{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/01/11 |Issue number=9 |Page number=1 |Original title=Atbalsts demokrātiskiem pārkārtojumiem |Source file=riba1990n009_001_02 }}
 +
{{Source image|articles/428/890/428890.jpg}} {{Written by|Anna Kuprijenko}} {{About topic|PSRS Konstitūcijas grozīšana}} {{About topic|PSKP, LKP sabrukums, likvidācija}} {{About domain|Politika}} {{About person|Elmārs Pelkaus}} {{About person|A. Dundurs}} {{About person|V. Čelobitko}} {{About person|A. Stūrmanis }} {{About person|M. Kagats}} {{About person|I. Cīrulis}} {{About person|R. Skujeniece}} {{About person|O. Guļāns }} {{About organization|LKP Centrālā Komiteja}} {{About organization|Latvijas Komunistiskā partija (LKP)}} {{About media|«Rīgas Balss», laikraksts}} {{About year|1990}}Aicinājums Latvijas komunistiem un LKP Statūtu projekti apspriesti arī laikraksta «Rīgas Balss» partijas pirmorganizācijas sapulcē. Par šiem jautājumiem domās dalījās LKP CK Partijas vēstures institūta partijas vēstures sektora vadītājs, vēstures zinātņu doktors Elmārs Pelkaus. Sapulce, diviem komunistiem atturoties, nolēma Aicinājumu Latvijas komunistiem atbalstīt, kā arī veicināt laikraksta slejās plašu domu apmaiņu par LKP statusu. Programmu un Statūtiem, atbalstot radikālu pārbūvi partijā. Laikraksta komunisti uzskata par nepieciešamu izmainīt Latvijas PSR Konstitūcijas 6. pantu, svītrojot tajā noteikto Komunistiskās partijas vadošo un virzošo lomu.
  
 
Domu apmaiņa par šiem jautājumiem turpinās arī citās mūsu pilsētas partijas pirmorganizācijās. Par to liecina redakcijas pasts. Savu atbalstu Aicinājumam izteikusi LPSR Zinātņu akadēmijas Filozofijas un tiesību institūta un ražošanas apvienības «Radiotehnika» Rīgas radiorūpnīcas metroloģijas nodaļas partijas pirmorganizācija, Latvijas jūras kuģniecības pārbūvei uzticīgi cilvēki (tā viņi sevi nodēvējuši. — А. К.): A. Dundurs, V. Čelobitko, A. Stūrmanis (seko vēl 41 paraksts). Garu jo garu vēstuli, kurā izteikts protests pret Komunistiskās partijas vadošās lomas deklarēšanu Konstitūcijā, esam saņēmuši no valmierieša M. Kagata.
 
Domu apmaiņa par šiem jautājumiem turpinās arī citās mūsu pilsētas partijas pirmorganizācijās. Par to liecina redakcijas pasts. Savu atbalstu Aicinājumam izteikusi LPSR Zinātņu akadēmijas Filozofijas un tiesību institūta un ražošanas apvienības «Radiotehnika» Rīgas radiorūpnīcas metroloģijas nodaļas partijas pirmorganizācija, Latvijas jūras kuģniecības pārbūvei uzticīgi cilvēki (tā viņi sevi nodēvējuši. — А. К.): A. Dundurs, V. Čelobitko, A. Stūrmanis (seko vēl 41 paraksts). Garu jo garu vēstuli, kurā izteikts protests pret Komunistiskās partijas vadošās lomas deklarēšanu Konstitūcijā, esam saņēmuši no valmierieša M. Kagata.
6. rindiņa: 7. rindiņa:
  
 
 
 
 
 
 
 
<p style="text-align: right;">'''Anna KUPRIJENKO'''</p>
 
<p style="text-align: right;">'''Anna KUPRIJENKO'''</p>

Pašreizējā versija, 2012. gada 9. decembris, plkst. 20.53

Aicinājums Latvijas komunistiem un LKP Statūtu projekti apspriesti arī laikraksta «Rīgas Balss» partijas pirmorganizācijas sapulcē. Par šiem jautājumiem domās dalījās LKP CK Partijas vēstures institūta partijas vēstures sektora vadītājs, vēstures zinātņu doktors Elmārs Pelkaus. Sapulce, diviem komunistiem atturoties, nolēma Aicinājumu Latvijas komunistiem atbalstīt, kā arī veicināt laikraksta slejās plašu domu apmaiņu par LKP statusu. Programmu un Statūtiem, atbalstot radikālu pārbūvi partijā. Laikraksta komunisti uzskata par nepieciešamu izmainīt Latvijas PSR Konstitūcijas 6. pantu, svītrojot tajā noteikto Komunistiskās partijas vadošo un virzošo lomu.

Domu apmaiņa par šiem jautājumiem turpinās arī citās mūsu pilsētas partijas pirmorganizācijās. Par to liecina redakcijas pasts. Savu atbalstu Aicinājumam izteikusi LPSR Zinātņu akadēmijas Filozofijas un tiesību institūta un ražošanas apvienības «Radiotehnika» Rīgas radiorūpnīcas metroloģijas nodaļas partijas pirmorganizācija, Latvijas jūras kuģniecības pārbūvei uzticīgi cilvēki (tā viņi sevi nodēvējuši. — А. К.): A. Dundurs, V. Čelobitko, A. Stūrmanis (seko vēl 41 paraksts). Garu jo garu vēstuli, kurā izteikts protests pret Komunistiskās partijas vadošās lomas deklarēšanu Konstitūcijā, esam saņēmuši no valmierieša M. Kagata.

Daudzi lasītāji ir gandarīti par pārmaiņām Lietuvas Komunistiskajā partijā. Tā, piemēram, Rīgas pilsētas Kirova rajona tautas deputātu padomes deputāti I. Cīrulis, R. Skujeniece, O. Guļāns (seko vēl 60 deputātu paraksti) atbalsta demokrātiskos pārkārtojumus Lietuvas Komunistiskajā partijā un solidarizējas ar to. Šī izvēle, uzsver deputāti, ir svarīgs solis Baltijas tautu nacionālās atbrīvošanās cīņā, ejot uz tiesisku valsti.

 

Anna KUPRIJENKO