Atšķirības starp "426967" versijām

No Barikadopēdija
(Jauna lapa: {{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=2001/01/20 |Original title=Pienākums }} {{Written by|Aigars Bērziņš}} {{About topic|BARIKĀDES, 1...)
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Memoir
+
{{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=2001/01/20 |Original title=Pienākums }} {{Written by|Aigars Bērziņš}} {{About topic|BARIKĀDES, 1991}} {{About topic|Barikādes, pie Pulvertorņa, 1991}} {{About topic|Omonieši}} {{About topic|Barikādes, pie Vecmīlgrāvja tilta, 1991}} {{About domain|Politika}} {{About person|Ivars Freidenfelds}} {{About person|Uldis Bērziņš}} {{About person|Aleksandrs Kuzmins }} {{About person|Ēriks Stendze}} {{About person|Vilnis Zamarītis}} {{About person|Dagnis Ozols}} {{About person|Māris Lezevskis}} {{About person|Alvis Eglītis}} {{About person|Smaida Eglīte}} {{About person|Jānis Kopštālis}} {{About person|Dzintra Arāja}} {{About place|Rīga}} {{About place|Pāvilosta}} {{About year|1991}}Uz Rīgas barikādēm viņš braucis divas reizes. Ar viņu kopā bija Ivars Freidenfelds, Uldis Bērziņš, Dzintra Arāja, Jānis Kopštālis, Smaida Eglīte, Alvis Eglītis, Māris Lezevskis, Dagnis Ozols, Vilnis Zamarītis, Ēriks Stendze, Aleksandrs Kuzmins u.c.
|Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001)
+
 
|Published on=2001/01/20
+
Viņu atrašanās vieta bija Rīgā pie Pulvertorņa 1. postenī. Tur viņi sargāja Rīgu no omoniešu uzbrukumiem. Gulēšanai daudz laika nebija, bet gulēšanas vieta bija Izglītības ministrijas telpās, jo tās atradās netālu.
|Original title=Pienākums
+
 
}}
+
Pirmajā brauciena laikā notika apšaude. No viena autobusa tika izsēdināti visi cilvēki un autobuss tika sašauts, tas notika Vecmīlgrāvī. Otrā brauciena laikā arī notika apšaude pie Pulvertorņa, kur tika ievainots pāvilostnieks Dagnis Ozols un sašauts SIA "Kursas alus" autobuss. Pirmais brauciens bija 1991. gada 16.–17. janvārī, bet otrais brauciens notika tā paša gada 19.–20. janvārī. Aigars brauca tāpēc, ka gribēja aizstāvēt Latviju no omoniešiem.
{{Written by|Aigars Bērziņš}}
+
 
{{About topic|BARIKĀDES, 1991}}
+
Tagad viņš strādā gadījuma darbus. Ar pašreizējo situāciju Latvijā nav apmierināts. Jo nav darba un dzīves līmenis dārgs, bet atalgojums mazs.
{{About topic|Barikādes, pie Pulvertorņa, 1991}}
+
 
{{About topic|Omonieši}}
+
Braucot viņš cerēja, ka būs labāk, bet izrādījās otrādi. Barikāžu laiks viņa dzīvi ir mainījis uz slikto pusi. Ja būtu jābrauc vēlreiz, viņš brauktu, jo tas ir viņa pienākums pret Dzimteni.
{{About topic|Barikādes, pie Vecmīlgrāvja tilta, 1991}}
+
 
{{About domain|Politika}}
+
 
{{About person|Ivars Freidenfelds}}
+
<p style="text-align: right; ">Pierakstījusi '''Madara Bērziņa'''</p>
{{About person|Uldis Bērziņš}}
 
{{About person|Aleksandrs Kuzmins }}
 
{{About person|Ēriks Stendze}}
 
{{About person|Vilnis Zamarītis}}
 
{{About person|Dagnis Ozols}}
 
{{About person|Māris Lezevskis}}
 
{{About person|Alvis Eglītis}}
 
{{About person|Smaida Eglīte}}
 
{{About person|Jānis Kopštālis}}
 
{{About person|Dzintra Arāja}}
 
{{About place|Rīga}}
 
{{About place|Pāvilosta}}
 
{{About year|1991}}
 

Versija, kas saglabāta 2012. gada 21. janvāris, plkst. 13.47


Uz Rīgas barikādēm viņš braucis divas reizes. Ar viņu kopā bija Ivars Freidenfelds, Uldis Bērziņš, Dzintra Arāja, Jānis Kopštālis, Smaida Eglīte, Alvis Eglītis, Māris Lezevskis, Dagnis Ozols, Vilnis Zamarītis, Ēriks Stendze, Aleksandrs Kuzmins u.c.

Viņu atrašanās vieta bija Rīgā pie Pulvertorņa 1. postenī. Tur viņi sargāja Rīgu no omoniešu uzbrukumiem. Gulēšanai daudz laika nebija, bet gulēšanas vieta bija Izglītības ministrijas telpās, jo tās atradās netālu.

Pirmajā brauciena laikā notika apšaude. No viena autobusa tika izsēdināti visi cilvēki un autobuss tika sašauts, tas notika Vecmīlgrāvī. Otrā brauciena laikā arī notika apšaude pie Pulvertorņa, kur tika ievainots pāvilostnieks Dagnis Ozols un sašauts SIA "Kursas alus" autobuss. Pirmais brauciens bija 1991. gada 16.–17. janvārī, bet otrais brauciens notika tā paša gada 19.–20. janvārī. Aigars brauca tāpēc, ka gribēja aizstāvēt Latviju no omoniešiem.

Tagad viņš strādā gadījuma darbus. Ar pašreizējo situāciju Latvijā nav apmierināts. Jo nav darba un dzīves līmenis dārgs, bet atalgojums mazs.

Braucot viņš cerēja, ka būs labāk, bet izrādījās otrādi. Barikāžu laiks viņa dzīvi ir mainījis uz slikto pusi. Ja būtu jābrauc vēlreiz, viņš brauktu, jo tas ir viņa pienākums pret Dzimteni.

 

Pierakstījusi Madara Bērziņa