Atšķirības starp "401498" versijām

No Barikadopēdija
(Jauna lapa: {{Memoir |Article in=Latviešu trimdas loma Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā (2011) |Published on=2011/10/27 |Original title=Priekšvārds krājumam "Latviešu trimdas loma Lat...)
 
20. rindiņa: 20. rindiņa:
  
  
''Tālavs Jundzis<br>Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents''
+
''Tālavs Jundzis,<br>Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents''

Versija, kas saglabāta 2012. gada 10. maijs, plkst. 00.21


Otrā pasaules kara beigu posmā, kad Latvijai atkal tuvojās padomju karaspēks un tai draudēja vēl viena okupācija, daudzi jo daudzi iedzīvotāji bailēs no jaunām represijām steigšus pameta Latviju un devās uz Rietumvalstīm — sākumā pārsvarā uz Vāciju, bet pēc tam atrada sev mājvietas ASV, Kanādā, Austrālijā, Lielbritānijā, Zviedrijā u. c. Mazākas latviešu kopienas izveidojās arī Francijā, Jaunzēlandē, Brazīlijā, Venecuēlā un citās valstīs. Latviju pametušo un trimdinieku gaitās nokļuvušo skaits mērāms 120 tūkstošos latviešu.

Jaunajās mītnes zemēs trimdinieki veidoja savas organizācijas un apvienības, sadarbojās ar lietuviešiem, igauņiem un citu apspiesto nāciju pārstāvjiem, kuri tāpat bija atstājuši savas valstis, bēgot no komunisma briesmām. Kopīgiem spēkiem Rietumvalstu sabiedrībām un politiķiem nemitīgi un aktīvi tika atgādināts par neatkarību prettiesiski zaudējušām Baltijas valstīm un padomju okupāciju tajās, prasot stingrāk vērsties pret Padomju Savienību un izbeigt okupāciju. Nodibinot Pasaules brīvo latviešu apvienību (PBLA), no pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem latviešu politiskā cīņa tika koordinēta jau starptautiskā līmenī.

Daudzas jo daudzas latviešu trimdas politiskās akcijas pievērsa visas pasaules uzmanību, tuvinot Latvijas neatkarības atgūšanas brīdi. Kad Padomju Savienība un Rietumvalstis centās uzlabot savas attiecības Eiropas drošības un sadarbības apspriedes ietvaros, baltiešu trimdinieki regulārās politiskās akcijās laikā no 1972. līdz 1986.  gadam nemitīgi pieprasīja Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu un to neiekļaušanu PSRS robežās. Tas atstāja zināmu ietekmi uz Rietumvalstu sabiedrībām un nodrošināja Rietumvalstu diplomātu stingrāku nostāju Baltijas jautājumā. Savukārt 1974. gadā, kad Austrālijā Gofa Vitlama (Gough Whitlam) vadītā leiboristu valdība slepus atzina Baltijas valstu iekļaušanu PSRS sastāvā, baltieši visā pasaulē sacēla tādu traci, ka jau nākamā valdība 1975.  gada decembrī šo lēmumu atcēla. Baltijas jautājumam uzmanību pievērsa baltiešu trimdas organizāciju sarīkotais Kopenhāgenas tribunāls 1985.  gadā, izvirzot tajā konkrētas apsūdzības PSRS par pārkāpumiem Baltijas valstīs, un tajā pašā gadā organizētais Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens pa Baltijas jūru, kurā kopā ar 300 baltiešu trimdiniekiem piedalījās arī 45 starptautiskās preses pārstāvji.

Latviešu trimdas vēsture ir svarīga latviešu tautas vēstures sastāvdaļa. Latviešu trimdinieku politiskās aktivitātes palīdzēja uzturēt Latvijas neatkarības ideju Rietumvalstu sabiedrībās un tuvināja Latvijas neatkarības atjaunošanas brīdi. Arī pašā Latvijas neatkarības atjaunošanas procesā, kas Latvijā pazīstams kā Atmodas laiks un pārejas periods, trimdinieku atbalsts un palīdzība neatkarības cīnītājiem Latvijā bija ārkārtīgi nozīmīga.

Latviešu trimdas vēsture Latvijā ir maz zināma, īpaši jaunajai paaudzei. Skolās to nemāca joprojām. Padomju laikos radiniekiem Latvijā par to rakstīt nedrīkstēja. Pēc neatkarības atgūšanas nesenās vēstures pētīšanai un popularizēšanai pietrūcis gan laika, gan līdzekļu. Atsevišķi pētījumi, protams, bijuši un tie turpinās, bet joprojām nav vienas visaptverošas grāmatas par trimdas politisko aktivitāšu vēsturi un tās nozīmi Latvijas neatkarības atjaunošanā. Šāds izdevums nepieciešams, lai arī skolu un augstskolu programmās varētu iekļaut latviešu trimdas vēstures apgūšanu.

Latvijas Zinātņu akadēmijā trimdas politiskajai vēsturei veltītie pētījumi uzsākti tikai 2010.  gadā Valsts pētījumu programmas «Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)» ietvaros. Uzsākta sadarbība ar dažādām latviešu organizācijām ārzemēs, un veikti pētījumi arhīvos. Gada laikā arhīvos ASV, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Lielbritānijā, Francijā un Zviedrijā izdevies iegūt aptuveni 5000 nozīmīgus dokumentus par latviešu trimdas politiskajām aktivitātēm. Šo dokumentu izlasi latviski publicēsim 2012.  gadā.

Apvienotajā Pasaules latviešu zinātnieku III un Letonikas IV kongresā 2011.  gada 25.  oktobrī notika sekcija «Latviešu trimdas loma Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā padomju okupācijas laikā», kuras darbā piedalījās ne tikai zinātnieki, bet arī daudzi tā laika trimdas aktīvisti. Viņu ziņojumi un sagatavotie raksti piedāvāti lasītājiem šajā krājumā, kas varētu būt zināms ieguldījums latviešu trimdas politiskās vēstures izvērtēšanā un popularizēšanā. Paldies rakstu autoriem, šā kongresa un krājuma atbalstītājiem.


Tālavs Jundzis,
Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents